Jesajas 3
1 Jo redzi, Tas Kungs Dievs Cebaot atņems no Jeruzālemes un Jūda patvērumu un padomu, visu maizes padomu un visu ūdens padomu,
Pakai, van galsatte Pakai chun, Jerusalem le Judah ten akingainau athil jouseu, achanglhah lhon jouseu le atwi jouseu alahpeh ding,
2 Vareno un karavīru, soģi un pravieti un gudro un vecaju,
Apasal hat jouseu le agal-hang jouseu chule athutanhou le athemgaohou, athempuhou le upa ho panna-a,
3 Virsnieku pār piecdesmit un godināto un padoma devēju un amata pratēju un apvārdotāju.
Galsat lamkaiho le avaihom lamkailenho, thumop-ho chule khutthemho le ahsi lekhathemho jouse kitolmang diu ahi.
4 Un Es viņiem došu puikas par virsniekiem, un nesaprašas pār viņiem valdīs.
Keiman chapang khangdongho chu alamkaiyuva kapansah ding, chapang chachan achunguva vai ahop diu ahi.
5 Un tie ļaudis māksies virsū cits citam, ikkatrs savam tuvākam, puika trakos pret sirmgalvi un nelga pret cienīgo.
Chuteng khatnin khat abol genthei ding, mihem khat chun mihem khat abol gentheiya chule amitinin aheng-akom abol genthei ding ahi. Khangdonghon jong upa ho ahin noise diu, milham maimai ho’n jong jaumtah miho chu anuisatnuva anoise diu ahi.
6 Tad satvers viens otru sava tēva namā un (sacīs): tev ir drēbes, esi mums par virsnieku, un lai tava roka nogriež šo postu.
Hiche nikho lam chuleh pasal khat chun asopipa henga, “Nangin sangkhol chol naneiyin, kalamkaiyuva napan’a nangma vaihom nanoiya ikilamkai diu ahi,” ati ding ahi.
7 Bet viņš tai dienā atbildēs un sacīs: es negribu būt tas dziedinātājs, manā namā ne maizes ne drēbju, neceļat mani par ļaužu virsnieku.
Ahinlah amapa chun ahindonbut ding, “Kanompoi! Kei pangthei ponge. Ajehchu keiman anneh ding le ponsil ding kahaopoi. Hijehchun mopohna lathei ponge!” ati ding ahi.
8 Jo Jeruzāleme gruvusi, un Jūda ir kritis, tādēļ kā viņu mēles un darbi ir pret To Kungu, kaitināt Viņa godības acis.
Ijeh-inem itileh Jerusalem hung kipallhuding, Judah jong hung lhuding ahi. Ijeh-inem itileh amahon Pakai dounan thu aseiyun, Pakai thupeh ajuinom pouve. Chule Pakai maichangtaha taitomna aneikhumun ahi.
9 Viņu vaiga izskats dod liecību pret viņiem, un savus grēkus tie izteic, tā kā Sodoma, un tos neapslēpj. Vai viņu dvēselēm! Jo tie sev pašiem dara ļaunu.
Amaisou chun ahinau aphongdohun, Sodom mite bangin lhangphongtahin achonseuvin ahi. Achonsetnau selmangin aumtapon, Ohe! ada ahilhontai. Amanthahna diu amahon achamuva akiboldoh-u ahibouve.
10 Sakait par taisno, ka tam labi klāsies, jo tas ēdīs savu darbu augļus.
Midihho vang chu seipeh-un, amaho dinga ijakai phasoh ding ahi. Atohphat gau akisan diu ahi!
11 Ak vai, tam bezdievīgam! Tam labi neklāsies, jo pēc viņa rokas darba viņam taps maksāts.
Ohe migilouho vang mangthah diu ahi. Ajehchu agitlounau ga chu ahibangtaha akimu diu ahi.
12 Mani ļaudis! Viņu dzinēji ir bērni, un sievas valda pār tiem; Mani ļaudis! Tavi vadoņi tevi maldina un to ceļu, kur tev jāstaigā, tie samaitā.
Chapang tobang lamkaiho chun kamite asugentheiyun, numeihon jong avaihopkhumui. O kamite, nalamkaihovin nahin pui lamvai tauvin, lamdihlouva nahin pui tauve.
13 Tas Kungs ceļas, tiesāties un stāv, tiesu spriest tautām.
Pakaiyin thutanna mun alotan, amite thutanpeh dingin atoutai.
14 Tas Kungs nāk uz tiesu ar Savu ļaužu vecajiem un viņu lieliem kungiem: un jūs to vīna dārzu esat noēduši; nabaga laupījums ir jūsu namos.
Pakai chu athutanna phongdoh dingin ahung naiyin, mipi vaihom ho le upa ho thu atanin, “Nanghon kalengpilei, Israel nachom tauve. Nainsunguvah migentheiho thil nachomhou akisedimset tai.
15 Kas jums prātā, ka jūs saminat Manus ļaudis un satriecat bēdīgo vaigus? Saka Tas Kungs Dievs Cebaot.
Ipi nakingapchatnauva kamite nachotphauva, mivaichate maichang chu leivui toh nagoithau ham?” tiin Pakai, van galsatte Pakai chun aseiye.
16 Vēl Tas Kungs saka: tādēļ ka Ciānas meitas lepojās un staigā izstieptu kaklu un mirkšķina ar acīm un iet maziem solīšiem, skandinādamas savu kāju gredzenus,
Pakaiyin hiti’n aseiyin, “Vetlomtah Zion hi akihoithosah-in, angong avaiputnin, amitnin mi alhemngolin, kihoithosahtahin akal asepmin, akeng-ngonga chaocha ging lhinglheng pumin lam ajotne.
17 Tad Tas Kungs Ciānas meitām darīs pakausi pliku un atsegs viņu kaunumu.
Hijeha chu Pakaiyin Zion Chanute chu alujangu pat dehduh-a ahin koi ding, alu-u tol gamding ahi.
18 Tai dienā Tas Kungs atņems tos skaistos kāju gredzenus, tās saulītes un tos mēnestiņus,
Thupi tan nikho chuleh Pakaiyin akicheihoinau jouse anoimangpeh diu, alu-uva akop-uleh akhi-ou kisan asutlhahpeh ding,
19 Tos ausu glītumus, tās roku sprādzes un tos vaiga apsegus,
Abilbahou, achaochau, amaikhuhou,
20 Tās cepures un prievītes un jostas un ožamos trauciņus un pesteļus.
Apon lutom le bantom, kengngonga aki-ou chaochaho, konga kivei diel jouse asutlhahpeh ding chule lunglathei kicheihoinaho le thaonamtuiho;
21 Tos pirkstu gredzenus un tās pieres sprādzes,
Khutjem, khi-o,
22 Tās svētku drēbes un tos mēteļus un apsegus un makus,
Golvahni vonho, sangkholcholho, sangkhol-bantong le sumbomho,
23 Un tos spieģeļus un dārgos kreklus un tos galvas lakatus un uzvalkus.
Phatvet, tupat ponnem, lujemhoiho chule ponsilho aboncha kilahdohpeh ding ahi.
24 Un smaržas vietā būs puvums, un jostas vietā valgs, un sprogaino matu vietā plika galva, un plata mēteļa vietā šaurs maiss, un skaistuma vietā uguns vātis.
Gimnamtui nam talouva aui-athang joh nam diu, diel khella khaojang akigah diu, asam jolsellu jong pullhasoh ding ahi. Chule pon-ah hoitah khella khaodip-pon hamthethu akiah diu, jumnan amelhoina jouseu alekhu ding ahi.
25 Tavi vīri kritīs caur zobenu un tavs spēks(varoņi) karā.
Khopia pasalho chu chemjama kithatgam ding chule agal-hat-hou jong kidouna pholla thiden diu ahitai.
26 Un viņas vārti bēdāsies un žēlosies, un iztukšota viņa sēdēs zemē.
Zion kelkot phunga chu kana le puldouna umding, akhopi chu numei kisuse-kisuthanghoi tolla kikhelpha-den tobang hiding ahi.
