Jesajas 24

1 Redzi, Tas Kungs zemi dara tukšu, un to izposta un pārvērš viņas seju un izklīdina viņas iedzīvotājus.

Antahiho, Ra Anumzamo'a ama mopa eri haviza hanigeno, ama mopamo'a ka'ma mopa megahie. Ana nehuno Agra ama mopamofo avugosa eri ruzahe zahu nehuno, vahetamina zamazeri panani hugahie.

2 Un kā tiem ļaudīm, tāpat klāsies priesterim; kā kalpam, tāpat viņa kungam; kā kalponei tāpat viņas saimniecei; kā pircējam, tāpat pārdevējam; kā aizdevējam, tāpat aizņēmējam; kā pagaidu dzinējam, tāpat pagaidu maksātajam.

Hagi pristi vahe'ma amne vahe'ma, eri'za vahe'ene kva vahe'ene, eri'za a'nanene kva a'nanenena anahu knazanke enerisageno, fenozama mizanesaza vahe'mo'zane, zagore'ma fenozama netraza vahe'mo'zane, zagoma nofi'ma nehaza vahe'mo'zane zagoma nofite'ma netraza vahe'mo'zanena anazanke hu'za anahu knazanke erigahaze. Ana zanke hu'za vahe'zama erite'za nezamiza vahe'mo'zane, vahe'zama eneriza vahe'mo'zanena anahu' knazanke erigahaze.

3 Postīt to zemi izpostīs, un laupīt viņu izlaupīs; jo Tas Kungs šo vārdu ir runājis.

Ama mopamo'a havizantfa huno mago'zana omanena, ka'ma koka megahie. Ra Anumzamo ama ana nanekea hu'ne.

4 Zeme tvīkst un nīkst, zemes virsas gurst un vīst, ļaužu augstie tai zemē gurst.

Ama mopamo'a hagege huno haviza nehina, asunku nehuno zavi krafa hugahie. Ana nehina ama mopafima zamagine vahe'ma nemaniza vahe'mokizmi zamagimo'a fanane hugahie.

5 Jo zeme ir sagānīta no saviem iedzīvotājiem, jo tie pārkāpj bauslību un pārgroza likumu un lauž to mūžīgo derību.

Ama mopafima nemaniza vahe'mo'za ama mopa eri haviza hu'naze. Na'ankure zamagra Anumzamofo kasegene tra kenena runetagre'za Anumzamo'ma zamagranema mevava huhagerafi huvempa kema huhagerafi'nea kea ruhantagi'naze.

6 Tādēļ lāsti zemi noēd, un kas tur dzīvo, tiem jācieš; tādēļ zemes iedzīvotāji nokalst un maz cilvēku atliks.

E'ina hu'negu Anumzamo'a ama mopa sifna hunteno azeri haviza nehige'za, ama mopafima mani'naza vahe'mo'zama havi zamavu'zamava'ma hu'naza zamofo nona'a knazana eri'za fri vagarazage'za osi'a naga mani'naze.

7 Vīns nonīcis, vīna koks savītis, visi, kam bija priecīga sirds, nopūšas.

Hagi kasefa wainimoza zavi krafa nehazageno, waini nofimo'enena kasrine. Ana hige'za waini tima nene'za muse zagame'ma nehaza vahe'mo'za karagi ru'naze.

8 Bungu prieks apklusis, līksmu ļaužu troksnis nostājies, kokles prieks pagalam.

Hagi nase'nasepamofo agasasamo'a vagaregeno, hapu zavenanema nehe'zama musema nehaza zana vagare'ne.

9 Vīnu vairs nedzer ar dziesmām, stiprais dzēriens dzērājiem rūgts.

Hagi waini tina ne'nazanagi muse zagamera osu'naze. Na'ankure waini timo'a zamagitera akahe'ne.

10 Tukša pilsēta izpostīta, visi nami aizslēgti, ka nevar ieiet.

Hazenke zamo'ma avimate'nea kumamo'a fragu vazino evuramigeno ka'ma koka megeno, nontamimofo kafaramimo'a erigi vagare'neankino, mago vahe'mo'a ana nontamimpina uofregahie.

11 Vīna pēc žēlojās uz ielām, zuduši visi prieki, zemes līksmība ir projām.

Ama mopafima musenkasema nehaza zana hago vagare'ne. Ana hige'za kumamofo karampi mani'ne'za musema nehaza wainigura krafa hu'za kezati'naze.

12 Posts vien pilsētā atlicis, un vārti salauzti drupu drupās.

Hagi rankumamo'a havizantfa higeno, ana kumamofo kahamo'a tamana tamanu huno evurami'ne.

13 Jo tā notiks pa zemes virsu tautu starpā, kā kad eļļas koku nokrata, tā kā kad atlikas lasa pēc ķekaru noņemšanas.

Anahu kna avu'ava zamoke, ana maka mopafima nemaniza vahepina fore hutere hugahie. Olivi rgama tagige, grepi rgama tagite'za osi'a ragama atrazageno zafare menege'za neragizankna hu'za osi'a vahe manigahaze.

14 Tie paceļ savu balsi un dzied priecīgi, pār Tā Kunga godību tie gavilē no jūras puses.

Hagi anama hanige'za zamagra zamagerura erisga hu'za muse zagame hugahaze. Ana nehanage'za zage fre kazigama nemaniza vahe'mo'za Ra Anumzamofo hihamu hankave'agura ranke hu'za Agi'a ahentesga hugahaze.

15 Tādēļ godinājiet To Kungu austruma zemē, tais jūras salās Tā Kunga, Israēla Dieva, vārdu.

E'ina hu'negu maka vahe'ma zage hanati kazigama nemani'za vahe'mota Ra Anumzamofona agi'a ahentesga nehinkeno, hageri ankenama nemaniza vahe'mota Ra Anumzana Israeli vahe'mokizmi Anumzamofona Agi'a ahentesga huta ra agi amigahaze.

16 No zemes gala mēs dzirdam dziesmas par godu tam taisnam. Bet man jāsaka: nelaime, nelaime, ak vai, man! Laupītāji laupa, laupīdami laupa laupītāji.

Hagi mopama ome atre eme atrema hu kazigatira muse zagame'ma nehazana, amanahu zagame nehazanki antahiho. Fatgo avu'avazama nehia Anumzamofona agi'a ahentesga nehune hu'za hu'naze. Hianagi nagra amanage hu'na hu'noe, nasunku huanki'na musena nosu'na haviza hu'na amne zankna hugahue. Na'ankure nagrama koana, havi zamavuzmava nehu'za havige nehaza vahe'mo'za, mago'ene vahera rezmatga nehu'za, zamazeri haviza nehazanki, ina vaheku knare vahera mani'ne huta antahimigahune.

17 Briesmas un bedre un valgs pār tevi, tu zemes iedzīvotājs!

Ama mopafima mani'naza vahe'mota tamagri'ma tamazeri tamagogofe'nia zamo'ene krifumo'ene kukomo'enena tamazerinaku tamavega ante'naze.

18 Kas no briesmu balss izbiedēts bēgs, tas kritīs bedrē, un kas no bedres izkāps, tas taps sagūstīts valgā. Jo augstības logi atvērti un zemes pamati trīc.

Hagi knazama esania zamofo agasasankema nentahino koro'ma freno vania vahe'mo'a, kerifi uramigahie. Ana hanigeno iza'o ana kerifinti'ma atiramino koro'ma fre'nia vahera kukomo azeri antarako hugahie. Anami monamo'a ruhagaro nehanigeno, ama mopamo'ma rigama anteno me'nea tramo'a kaza hugahie

19 Zeme sprāgdama sprāgs, zeme plīsdama plīsīs, zeme trīcēdama trīcēs,

Ana nehanigeno mopamo'a kekokako huno atamana huneraminigeno, mopamo'a rutragino vuno eno nehanigeno, tusiza huno mopamo'a tore tore hugahie.

20 Zeme streipuļos kā piedzēris vīrs un šūposies kā šūpulis, un viņas grēki uz viņas būs smagi, un viņa kritīs un necelsies vairs augšām.

Anama nehanigeno'a ama mopamo'a, vahe'mo negi ti ne'neno antifi omere emere hiaza nehuno, tusi'a zaho'mo mago osi nonte zaho erigeno, masete otite hiaza hugahie. Hagi ama mopafi vahe'mofo ke ontahi zamavu'zmavamo hanigeno, mopamo'a evuramino mago'enena ete oraotigahie.

21 Un tai dienā Tas Kungs piemeklēs to augstības karaspēku augstībā un tos zemes ķēniņus virs zemes.

Hagi ana knafina Ra Anumzamo'a anami monafima nemaniza havi ankero vahe'ene, ama mopafi kini vahetamina zamazeri haviza hugahie.

22 Un tie taps ieslodzīti kā cietumnieki bedrē, un taps saslēgti cietumā, un pēc ilga laika tie atkal taps piemeklēti.

Ana nehuno murigampi vahe zamavare vazi'za kina huzmantazaza huno, Ra Anumzamo'a magopi zamavare atru huno kina huzmantegahie. Ana hanige'za zazate manitesnageno, henka knazana zamigahie.

23 Un mēnesis nosarks, un saule nobālēs, jo Tas Kungs Cebaot ir ķēniņš Ciānas kalnā un Jeruzālemē, un viņas vecaju priekšā būs godība.

Hagi ikamo'a kizmankizma nehanigeno, zagemo'a agazegu hugahie. Na'ankure Monafi sondia vahe'mofo Ra Anumzamo'a Saioni agonafi Jerusalemi kumate kinia emanino vahera kegava hugahie. Ana hanigeno Agri masazamo'a, Jerusalemi kumate ugota kva vahe'amofo zamavuga me'nesnige'za kegahaze.