Jesajas 18

1 Ak vai, zeme, kur spārni žvingst, viņpus Kūsa upēm;

Kusi timofo kantu kazigama zamageko'nama hunte'nea ne'onse zagaramimo'zama hare'za vanoma nehaza mopafima me'nea kumataminkura nasunku huramantoe.

2 Tā sūta vēstnešus pār jūru un niedru laivās pār ūdeņiem. Ejat, jūs čaklie vēstneši, pie tautas, kas bijājama tālu tālu, pie tautas, kas pavēlētāja un saminēja, kam upes zemi dala.

Hagi Isipi vahe'mo'za barozanteti ventea tro hute'za, Naeli timpi zamatrage'za nanekema eri'za vu vahe'mo'za kea eri'za neaze. Hanki neazage'za amanage hu'za huzmante'naze, zaza hu'za zamavufagamo'ma hentofaza hige'za, mopa'zamifina ranra timo'ma tusiza higeno, ana mopafima nemaniza vahe'mo'zama, vahe'ma zamazeri haviza nehazageno maka mopafi vahe'mo'zama tusi koro hunezmantaza vahetega, ame huta viho hu'za huzmante'naze.

3 Visi jūs pasaules iedzīvotāji un jūs ļaudis virs zemes, kad karogs taps izcelts kalnos, tad redziet, un kad trumete skanēs, tad dzirdiet!

Hagi maka kokankoka mopafima nemaniza vahe'motane, maka zamotanena tamagesa antetma antahiho, agonafima mago avame'zama efore'ma hanigetma kesnagura tamavua keso'e nehutma, ufema resnagura tamagesa anteta manineta antahiho.

4 Jo tā Tas Kungs uz mani sacījis: “Es turēšos klusu un skatīšos no Sava mājokļa, kā karstums spiež saulei spīdot un padebesis raso pļaujama laika karstumā.”

Na'ankure Ra Anumzamo'a amanage huno nasami'ne, Nagra nemanua kuma'nire mani'ne'na akohe'na, feru zagemo akoheno renteaza hu'na zamagegahue. Ana nehu'na ata ko'mo ne'za vasage knazupa hozafi ko runteaza hu'na, akohe'na maninena zmagegahue hu'ne.

5 Jo priekš pašas pļaujas, kad ziedi noziedējuši un kad no ziediem ķekari jau ietekās, tad Viņš stīgas nogriezīs ar dārza nazi un zarus atņems un nokapās.

Na'ankure ana kumamo'a, waini zafamo knare huno marerino amosre ahenteteno, raga rentegeno raga'amo afurenaku hiaza nehie. Hianagi waini ragamo afu orenefi vahe'mo, azanku'nama nekafria kazinteti azankunatamin'a roneseno ranra azankunatamina kitagi atregahie.

6 Tie visi taps atstāti kalnu ērgļiem un zemes zvēriem, un tie ērgļi tur paliek pa vasaru un visi zemes zvēri tur mīt pa ziemu.

Itiopia vahera ha' eme huzmante'za sondia vahe'zamia zamahe hana hanage'za fri'za mopafina me'nenage'za, fri'naza zamavufaga tumpamo'za zagegnafina eme ne'nenage'za, zasi knafina afi zagaramimo'za eme negahaze.

7 Tanī laikā Tam Kungam Cebaot nesīs dāvanas no tās tautas, kas lielu slaiku augumu, un no tās tautas, kas bijājama tālu tālu, no tās tautas, kas pavēlētāja un saminēja, kam upes zemi dala, uz to vietu, kur Tā Kunga Cebaot vārds, uz Ciānas kalnu.

Ana knafina Monafi sondia vahe'mofo Anumzantega musezana eri'za esazana, Itiopia vahera zaza hu'za, zamavufagamo'ma hentofaza hige'za, ranra timo'ma tusiza higeno, ana mopafima nemaniza vahe'ma zamazeri haviza nehazageno, maka mopafi vahe'mo'za tusi koro hunezmantaza vaheki'za Hankavenentake Ra Anumzamofo agima erisgama nehaza mono nonte, Saioni agonare muse zazamia eri'za egahaze.