Jesajas 18
1 Ak vai, zeme, kur spārni žvingst, viņpus Kūsa upēm;
Kush palangnaw namran lah, cahucahu kacai e ratheinaw onae ram teh a yawthoe.
2 Tā sūta vēstnešus pār jūru un niedru laivās pār ūdeņiem. Ejat, jūs čaklie vēstneši, pie tautas, kas bijājama tālu tālu, pie tautas, kas pavēlētāja un saminēja, kam upes zemi dala.
Hothateh, tuipui lam hoi thoseh, tui van vah, lungpum longnaw hoi thoseh, patounenaw patoun e ram lah ao. Karang poung e kaoungkung naw, ka rasang ni teh a tak kâpi e miphun, kahnai kahlat kaawm e taminaw ni taki e miphun, palangnaw kamphinae koe e talai dawk kaawm e, a tha kaawm ni teh reprep ka coungroe e miphun koe cet awh haw.
3 Visi jūs pasaules iedzīvotāji un jūs ļaudis virs zemes, kad karogs taps izcelts kalnos, tad redziet, un kad trumete skanēs, tad dzirdiet!
Talaivan kaawm e taminaw hoi talai dawk kaawm e taminaw, monnaw dawkvah mitnout a ung awh toteh, nangmouh ni na hmu awh han. Mongka ueng toteh nangmouh ni na thai awh han.
4 Jo tā Tas Kungs uz mani sacījis: “Es turēšos klusu un skatīšos no Sava mājokļa, kā karstums spiež saulei spīdot un padebesis raso pļaujama laika karstumā.”
Bangkongtetpawiteh BAWIPA ni, kai koe a dei e teh, duem ka o teh, kanî raeng dawk hoi ka ang poung e khumbei patetlah thoseh, canga tue kâannae tueng koehoi tadamtui kabawt sak e tâmai patetlah thoseh, ka onae hmuen koehoi ka khet han telah ati.
5 Jo priekš pašas pļaujas, kad ziedi noziedējuši un kad no ziediem ķekari jau ietekās, tad Viņš stīgas nogriezīs ar dārza nazi un zarus atņems un nokapās.
Bangkongtetpawiteh, a tue a pha hoehnahlan a pei ka pei niteh, a pei teh kahmin e a paw lah ao toteh, a dawnnaw hah ramalongkawi hoi bouk vaiteh, a kangnaw hai koung bouk teh tâkhawng lah ao.
6 Tie visi taps atstāti kalnu ērgļiem un zemes zvēriem, un tie ērgļi tur paliek pa vasaru un visi zemes zvēri tur mīt pa ziemu.
Hotnaw pueng teh, mon vah moi kacate tavanaw hoi talai dawk e saringnaw hanelah ka cawi sak han. Moi ka cat e tavanaw ni ahnimae van vah, kompawi tue a loum sak awh vaiteh, talai dawk e saring pueng ni ahnimae van vah kasik tue a loum sak awh han.
7 Tanī laikā Tam Kungam Cebaot nesīs dāvanas no tās tautas, kas lielu slaiku augumu, un no tās tautas, kas bijājama tālu tālu, no tās tautas, kas pavēlētāja un saminēja, kam upes zemi dala, uz to vietu, kur Tā Kunga Cebaot vārds, uz Ciānas kalnu.
Hate tueng dawkvah, ka rasang ni teh a tak kâpi e miphun, kahnai kahlat kaawm e taminaw ni taki e miphun, palangnaw kamphinae koe e talai dawk kaawm ni teh a tha kaawm reprep ka coungroe e miphun teh, kalvan ransanaw e BAWIPA min onae Zion mon dawk, ayawmpoehnonaw hah a sin awh han.
