< Jesajas 12 >
1 Un tai dienā tu sacīsi: es Tev pateicos, Kungs, ka Tu dusmīgs bijis uz mani, un Tava dusmība ir novērsusies, un Tu mani iepriecini.
Hiche nikho teng chuleh la a nana sah ding: “Aw Pakai, keiman nangma kavahchoi ding! Ka chunga nalung hangin, ahin tunna lung hanna aum tapoi. Tun nei lhamon tan ahi.
2 Redzi, Dievs ir mana pestīšana, es cerēšu un nebīšos, jo Tas Kungs Dievs ir mans stiprums un mana slavas dziesma, un Viņš man ir par pestīšanu.
Ven, Pathen chu keima huhhing din ahunge. Keima ama tahsan in katin, chuleh ka kichat tah lou ding ahi. Pakai Pathen chu kathahat naleh ka la ahin; aman galjo na eipen ahi.”
3 Un ar prieku jūs smelsiet ūdeni no pestīšanas avotiem
Huhhing na twibul a kipah tah a twi nana don ding ahitai!
4 Un sacīsiet tai dienā: pateicieties Tam Kungam, piesauciet Viņa vārdu, dariet zināmus Viņa darbus starp tautām, pieminiet, ka Viņa vārds ir paaugstināts.
Hiche kidang tah nikho nile chun la nanasah ding:” Kakipah e Pakai! Amin chu vahchoi jin umhen! Chitin namtin lah a athilbol seiphong len. Thahat chungnung ahi heo hen!
5 Dziedājiet Tam Kungam, jo Viņš ir darījis augsti teicamas lietas, lai tas tiek zināms pa visām zemēm.
Thil kidang tahtah aboldoh jeh in Pakai la saovin. Ama thangvahna vannoi pumpi hetsah un.
6 Gavilē un slavē, Ciānas iedzīvotāja, jo Israēla Svētais ir liels tavā vidū.
Jerusalem khopi acheng mijousen ama thangvahna leh kipanan lhang sam uhen! Ajehchu nalah uva chengpa chu Israel te lah a mitheng khat leh milen ahi.”