Jesajas 10
1 Ak vai, tiem, kas ceļ netaisnus likumus, un tiem rakstītājiem, kas raksta grūtu tiesu,
Kaĩ arĩa mathondekaga mawatho matarĩ ma kĩhooto marĩ na haaro-ĩ! o arĩa marutaga mawatho ma kũhinyanĩrĩria,
2 Ka nabagiem tiesu neizdod un tiesu laupa tiem bēdīgiem starp Maniem ļaudīm, ka atraitnes aplaupa un bāriņus posta!
nĩguo mahotomie ciira wa andũ arĩa athĩĩni, na magirĩrĩrie kĩhooto kĩa andũ akwa arĩa mahinyĩrĩirio, na magatua atumia a ndigwa iguĩma rĩao, o na magatunya ciana cia ngoriai indo ciacio.
3 Bet ko jūs darīsiet piemeklēšanas dienā un tai postā, kas nāk no tālienes? Pie kā bēgsiet pēc palīdzības, un kur glabāsiet savu godību?
Mũgeeka atĩa mũthenya wa ciira, rĩrĩa mũgaakorererwo nĩ mwanangĩko uumĩte kũraya? Mũkoorĩra kũrĩ ũ amũteithie? Ũtonga wanyu mũkaaũtiga kũ?
4 Bet jūs locīsities starp gūstītiem un kritīsiet starp nokautiem. Ar visu to Viņa dusmība nenovēršas, un Viņa roka vēl ir izstiepta.
Gũtirĩ ũndũ ũgaakorwo ũtigarĩte tiga kwĩnyiihia gatagatĩ ka mĩgwate, kana mũgũe gatagatĩ ka arĩa makuĩte. No o na kũrĩ ũguo-rĩ, marakara make matirĩ maraahũahũa, guoko gwake no gũtambũrũkĩtio o na rĩu.
5 Ak vai, Asuram! Tas ir Manas dusmības rīkste, un viņa rokā Manas bardzības zizlis.
“Kaĩ andũ a Ashuri marĩ na haaro-ĩ! o acio rũthanju rwa marakara makwa, na thimbũ ya mangʼũrĩ makwa!
6 Es viņu sūtu pret viltīgiem ļaudīm un viņam pavēlu pret ļaudīm, par kuriem Es apskaities, lai viņš tos laupīdams laupa un postīdams posta, un tos samin kā dubļus uz ielām.
Ndĩmatũmaga mookĩrĩre rũrĩrĩ rũrĩa rũtooĩ Ngai, ngamatũma mookĩrĩre andũ arĩa mandakaragia, nĩguo matunyane indo, na mahurie ndaho, na mamarangĩrĩrie ta ndoro ya njĩra-inĩ.
7 Bet viņam tā nešķiet, un viņa sirds tā nedomā; jo viņš apņēmies izdeldēt un izsakņot daudz tautas.
No ũguo tiguo maciirĩire gwĩka, ũndũ ũyũ tiguo ũrĩ meciiria-inĩ mao, muoroto wao nĩ kwananga, na kũniina ndũrĩrĩ nyingĩ biũ.
8 Jo viņš saka: vai mani virsnieki visi kopā nav ķēniņi?
Mũthamaki wa Ashuri aaragia, akoiga atĩrĩ, ‘Githĩ anene akwa a ita othe ti athamaki?
9 Vai Kalno nav kā Karķemis? Vai Hamata nav kā Arvada? Vai Samarija nav kā Damaskus?
Githĩ itũũra rĩa Kalino rĩtiekirwo o ta Karikemishi? O narĩo Hamathu-rĩ, githĩ rĩtiekirwo o ta Aripadi? Narĩo Samaria githĩ rĩtiekirwo o ta Dameski?
10 Tā kā mana roka dabūjusi tās elku dievu valstis, jebšu viņu dievekļu bija vairāk nekā to, kas Jeruzālemē un Samarijā, -
O ta ũrĩa guoko gwakwa gwatunyanire mothamaki marĩa meigagĩra mĩhianano ya kũhooywo, o macio maarĩ mĩhianano mĩingĩ mĩicũhie gũkĩra ya Jerusalemu na ya Samaria-rĩ,
11 Vai es nevarētu darīt pie Jeruzālemes un pie viņas elkiem tāpat, kā esmu darījis pie Samarijas un viņas elkiem?
githĩ ndigeeka Jerusalemu na mĩhianano yarĩo ya kũhooywo o ta ũrĩa ndeekire Samaria na mĩhianano yarĩo?’”
12 Bet kad Tas Kungs visu Savu darbu būs pabeidzis Ciānas kalnā un Jeruzālemē, tad (sacīs): Es piemeklēšu to sirds lepnības augli pie Asīrijas ķēniņa un viņa acu augsto greznību.
Mwathani aarĩkia wĩra wake wothe wa gũũkĩrĩra Kĩrĩma gĩa Zayuni na Jerusalemu-rĩ, akoiga atĩrĩ, “Nĩngũherithia mũthamaki wa Ashuri nĩ ũndũ wa mwĩtĩĩo wa ngoro yake na mwĩtũũgĩrio wake, nĩ ũndũ wa ũrĩa oonaga ta ekĩrĩirwo.
13 Jo tas saka: caur savas rokas spēku es to esmu darījis un caur savu gudrību, jo es esmu prātīgs. Es esmu atņēmis tautu robežas un laupījis viņu mantas un kā varonis zemē gāzis valdniekus.
Nĩgũkorwo oigaga atĩrĩ: “‘Njĩkĩte ũguo na hinya wa guoko gwakwa, o na ũũgĩ wakwa, tondũ ndĩ na ũmenyo. Nĩndeheririe mĩhaka ya ndũrĩrĩ, na ngĩtaha igĩĩna ciao, na ta mũndũ ũrĩ na hinya-rĩ, nĩndatooririe athamaki ao.
14 Un mana roka atradusi tautu bagātību kā ligzdu, un es esmu sagrābis visu pasauli, kā sagrābj atstātas olas, un neviens nav bijis, kas spārnu būtu kustinājis vai muti atdarījis vai pīkstējis.
O ta ũrĩa mũndũ akinyagĩra gĩtara, ũguo noguo guoko gwakwa gwakinyĩrire ũtonga ũcio wa ndũrĩrĩ; o ta ũrĩa andũ macookanagĩrĩria matumbĩ marĩa maatiganĩirio, ũguo noguo na niĩ ndacookanĩrĩirie mabũrũri mothe; gũtirĩ o na ũmwe wabatabatirie ithagu rĩaguo, kana ũgĩathamia kanua kaguo ũkĩgamba.’”
15 Vai tad cirvis lai lielās pret to, kas ar to cērt? Jeb vai zāģis lai turas pretī tam, kas to velk! tā kā zizlis to turētu, kas viņu paceļ, tā kā rīkste to cilātu, kas nav koks!
Ithanwa-rĩ, rĩahota kwĩyambararia igũrũ rĩa ũrĩa ũtemaga mũtĩ narĩo, kana mũthumeno wĩtĩĩre ũrĩa ũũguucagia? Kaĩ rũthanju rũngĩkĩhiũria ũrĩa ũruoete na igũrũ, kana thimbũ ĩhiũrie ũrĩa ũtarĩ mbaũ!
16 Tādēļ Tas Kungs Dievs Cebaot sūtīs diloni starp viņa (Asura) trekniem, un apakš viņa godības dedzin degs, kā uguns deg.
Nĩ ũndũ ũcio Mwathani, o we Jehova Mwene-Hinya-Wothe, nĩakarehera njamba ciake cia ita iria irĩ hinya mũrimũ wa kũhĩnja; na handũ ha kũhumbĩrwo nĩ riiri wake-rĩ, nĩ mwaki magaakĩrio ũrĩrĩmbũke ta rũrĩrĩmbĩ.
17 Un Israēla gaišums būs uguns, un viņa Svētais būs liesma, kas sadedzinās un norīs viņa ērkšķus un dadžus vienā dienā.
Ũtheri wa Isiraeli agaatuĩka mwaki, nake Ũrĩa Mũtheru wao atuĩke rũrĩrĩmbĩ. Ũgaakana na ũcine mĩigua yake na congʼe wake o mũthenya ũmwe.
18 Un viņš aprīs viņa meža un viņa dārza godību, līdz ar dvēseli un miesu, un tas novārgs kā vārgulis.
Nake nĩakaniina biũ riiri wa mĩtitũ yake, o hamwe na wa mĩgũnda yake ĩrĩa mĩnoru, o ta ũrĩa mũndũ mũrũaru ahĩnjaga agathirĩrĩkĩra.
19 Un viņa meža atlikušie koki būs mazs pulciņš, ka zēns tos varētu sarakstīt.
Nayo mĩtĩ ya mĩtitũ yake ĩgaatigara o mĩnini, atĩ o na mwana no andĩke mũigana wayo.
20 Tanī dienā Israēla atlikušie, un Jēkaba nama izglābtie nepaļausies vairs uz to, kas viņu sitis, bet uzticībā paļausies uz To Kungu, to Svēto iekš Israēla.
Na rĩrĩ, mũthenya ũcio andũ arĩa magaatigara a Isiraeli, o na arĩa makaahonoka a nyũmba ya Jakubu, matigacooka kwĩgiritania na ũcio wamahũũrĩte, no makegiritania na Jehova o ma, o we Ũrĩa Mũtheru wa Isiraeli.
21 Tie atlikušie atgriezīsies, Jēkaba atlikušie, pie tā visuvarenā Dieva.
Matigari nĩmagacooka, o macio matigari ma Jakubu-rĩ, nĩmagacookerera Mũrungu Mwene-Hinya.
22 Jo jebšu tavi ļaudis, Israēl, ir kā jūras smiltis, tomēr (tikai) viņu atlikums atgriezīsies. Jo gals ir nospriests pilnīgā taisnībā.
O na gũtuĩka andũ aku, wee Isiraeli maingĩhĩte ta mũthanga wa iria-inĩ-rĩ, no matigari magaacooka kwao. Mwanangĩko naguo nĩwathanĩtwo, mwanangĩko wa kuonania atĩ itua rĩake nĩ rĩa kĩhooto kũna.
23 Jo Tas Kungs Dievs Cebaot nolikto gala spriedumu izdarīs pa visu zemes virsu.
Mwathani, o we Jehova Mwene-Hinya-Wothe, nĩwe ũkaananga bũrũri ũcio wothe ta ũrĩa gwathanĩtwo.
24 Tāpēc Tas Kungs Dievs Cebaot saka tā: Mani ļaudis, kas dzīvojat Ciānā, nebīstaties no Asura, kad tas jūs sit ar rīksti, un savu zizli paceļ pret jums, kā notika Ēģiptē.
Nĩ ũndũ ũcio, Mwathani, Jehova Mwene-Hinya-Wothe, ekuuga atĩrĩ: “Inyuĩ andũ akwa arĩa mũtũũraga Zayuni, mũtigetigĩre andũ a Ashuri, arĩa mamũhũũraga na rũthanju, na makamuoera njũgũma mamũũkĩrĩre ta ũrĩa mwekagwo Misiri.
25 Jo vēl mazs brīdis, tad dusmība būs pagalam, un Mana bardzība tos izdeldēs.
Nĩgũkorwo no ihinda inini rĩtigaire marakara makwa igũrũ rĩanyu mathire, namo mangʼũrĩ makwa mamacookerere mamaniine.”
26 Jo Tas Kungs Cebaot pacels pātagu pret to, kā Viņš sita Midijanu pie Horeba kalna, un Ciņa zizlis ir pār jūru un viņš to paceļ kā Ēģiptes zemē.
Ningĩ Jehova Mwene-Hinya-Wothe nĩakamahũũra na kĩboko, o ta ũrĩa Amidiani mekirwo rĩrĩa mooragĩirwo rwaro-inĩ rwa ihiga rĩa Orebu; na nĩakambararia mũthĩgi wake igũrũ rĩa maaĩ, o ta ũrĩa eekire kũu bũrũri wa Misiri.
27 Un tai dienā viņa nasta atstāsies no tava kamieša un viņa jūgs no tava kakla, un tas jūgs šķīdīs no treknuma.
Mũthenya ũcio mũrigo wao nĩũkeherio ciande-inĩ ciaku, narĩo icooki rĩao rĩeherio ngingo-inĩ cianyu; icooki rĩu nĩrĩkoinangwo nĩ ũndũ wa ũrĩa wee ũitĩrĩirio maguta.
28 Tas nāk uz Ajatu, tas iet caur Migronu, Mikmasā tas atstāj savas lietas.
Nĩmaratoonya Aiathu; maratuĩkanĩria Migironi; o na maraiga igĩĩna ciao Mikimashi.
29 Tie iet caur šaurumu, Ģebā tie paliek par nakti, Rāma dreb, Saula Ģibeja bēg.
Nao makĩhĩtũkĩra mũkuru-inĩ, makoiga atĩrĩ, “Ũtukũ ũyũ tũkũraarĩrĩra Geba.” Rama nĩkũinaina kũrainaina; nakuo Gibea itũũra rĩa Saũlũ nĩ kũũra rĩroora.
30 Kliedz stiprā balsī, Galima meita! Klausies, Laīša! nabaga Anatota!
Atĩrĩrĩ, wee mwarĩ wa Galimu, uga mbu! Wee Laisha, thikĩrĩria! Nawe Anathothu, wũi-ĩ!
31 Madmena bēg, Ģebimas iedzīvotāji glābjās.
Andũ a Madimena nĩ kũũra maroora; nao andũ a Gebimu nĩ kwĩhitha marehitha.
32 Vēl šodien tas apmetīsies Nobā, pacels roku pret Ciānas meitas kalnu, pret Jeruzālemes pakalnu.
Mũthenya wa ũmũthĩ marĩrũgama kũu Nobu; maramainainĩria ngundi marĩ kũu kĩrĩma-inĩ kĩa Mwarĩ wa Zayuni, o kũu karĩma-inĩ ka Jerusalemu.
33 Redzi, Tas Kungs Dievs Cebaot nokapā tos zarus ar briesmīgu varu, un tie, kas ir augsti augumā, top nocirsti, un tie lielie pazemoti.
Atĩrĩrĩ, Mwathani, Jehova Mwene-Hinya-Wothe, nĩagaceeha honge na hinya mũnene. Mĩtĩ ĩrĩa mĩnene mũno nĩĩgatemwo, ĩgũithio thĩ, na ĩrĩa mĩraihu ĩnyiihio.
34 Un Viņš nocērt ar dzelzi biezos meža krūmus, un Lībanus krīt caur vareno.
Nĩagatema ihinga cia mũtitũ na ithanwa; Lebanoni nĩĩkagũithio nĩ Ũrĩa-ũrĩ-Hinya.
