< Jesajas 1 >
1 Jesajas, Amoca dēla, parādīšana, ko viņš redzējis par Jūdu un Jeruzālemi Uzijas, Jotama, Ahaza un Hizkijas, Jūda ķēniņu, dienās.
Uzziya, Yotam, Aⱨaz wǝ Ⱨǝzǝkiyalar Yǝⱨudaƣa padixaⱨ bolƣan waⱪitlarda, Yerusalem wǝ Yǝⱨuda toƣrisida, Amozning oƣli Yǝxaya kɵrgǝn ƣayibanǝ wǝⱨiy-alamǝtlǝr: —
2 Klausāties, debesis, un ņem vērā, zeme, jo Tas Kungs runā: “Bērnus Es esmu uzaudzinājis un izvilcis, bet tie no Manis atkāpušies.
«I asmanlar, anglanglar! I yǝr-zemin, ⱪulaⱪ sal! Qünki Pǝrwǝrdigar sɵz eytti: — «Mǝn balilarni beⱪip qong ⱪildim, Biraⱪ ular Manga asiyliⱪ ⱪildi.
3 Vērsis pazīst savu kungu un ēzelis sava kunga sili; Israēls nepazīst, Mani ļaudis nesaprot.”
Kala bolsa igisini tonuydu, Exǝkmu hojayinining oⱪuriƣa [mangidiƣan yolni] bilidu, Biraⱪ Israil bilmǝydu, Ɵz hǝlⱪim ⱨeq yorutulƣan ǝmǝs.
4 Ak vai, tai grēcīgai tautai, tiem ļaudīm, kas grūti noziegušies, tam ļaundarītāju dzimumam, tiem bērniem, kas samaitājās; tie ir atstājuši To Kungu, nicinājuši to Svēto iekš Israēla, nogriezušies atpakaļ.
Aⱨ, gunaⱨkar «yat ǝl», Ⱪǝbiⱨlikni toplap ɵzigǝ yükligǝn hǝlⱪ, Rǝzillǝrning bir nǝsli, Nijis bolup kǝtkǝn balilar! Ular Pǝrwǝrdigardin yiraⱪlixip, «Israildiki Muⱪǝddǝs Bolƣuqi»ni kɵzigǝ ilmidi, Ular kǝynigǝ yandi.
5 Par ko jūs vēl vairāk būs sist, kad jūs vienmēr atkāpjaties? Visa galva ir vāja, un visa sirds nogurusi.
Nemixⱪa yǝnǝ dumbalanƣunglar kelidu? Nemixⱪa asiyliⱪ ⱪiliwerisilǝr? Pütün baxliringlar aƣrip, Yürikinglar pütünlǝy zǝiplixip kǝtti,
6 No pēdas līdz pat galvai tur nav veseluma, bet vātis un brūces un jaunas vainas, kas nav izspiestas nedz sasietas nedz ar eļļu mīkstinātas.
Bexinglardin ayiƣinglarƣiqǝ saⱪ yeringlar ⱪalmidi, Pǝⱪǝt yara-jaraⱨǝt, ixxiⱪ wǝ yiring bilǝn toldi, Ular tazilanmiƣan, tengilmiƣan yaki ularƣa ⱨeq mǝlⱨǝm sürülmigǝn.
7 Jūsu zeme ir postaža, jūsu pilsētas ar uguni sadedzinātas, jūsu tīrumus, sveši ļaudis tos ēd, jums klāt esot, un ir posts, kā sveši ļaudis posta.
Wǝtininglar qɵllǝxti; Xǝⱨǝrliringlar kɵyüp wǝyranǝ boldi; Yǝr-zemininglarni bolsa, yatlar kɵz aldinglardila yutuweliwatidu; U yatlar tǝripidin dǝpsǝndǝ ⱪilinip qɵllixip kǝtti.
8 Un Ciānas meita atlikusi kā būdiņa vīna dārzā, tā kā pieguļnieka vietiņa gurķu dārzā, kā aplēģerēta pilsēta.
Əmdi üzümzarƣa selinƣan qǝllidǝk, Tǝrhǝmǝklikkǝ selinƣan kǝpidǝk, Muⱨasirigǝ qüxkǝn xǝⱨǝrdǝk, Zionning ⱪizi zǝip ⱪalduruldi.
9 Ja Tas Kungs Cebaot mums nebūtu atlicinājis kādu mazumu, mēs būtu kā Sodoma, mēs būtu tā kā Gomora.
Samawi ⱪoxunlarning Sǝrdari bolƣan Pǝrwǝrdigar bizgǝ azƣinǝ «ⱪaldisi»ni ⱪaldurmiƣan bolsa, Biz Sodom xǝⱨirigǝ ohxap ⱪalattuⱪ, Gomorra xǝⱨirining ⱨaliƣa qüxüp ⱪalattuⱪ.
10 Klausiet Tā Kunga vārdu, Sodomas virsnieki, ņemiet vērā mūsu Dieva mācību, Gomoras ļaudis.
I Sodomning ⱨɵkümranliri, Pǝrwǝrdigarning sɵzini anglap ⱪoyunglar, «I Gomorraning hǝlⱪi, Hudayimizning ⱪanun-nǝsiⱨitigǝ ⱪulaⱪ selinglar!
11 Kas man no jūsu upuru pulka? Saka Tas Kungs; Es esmu apnicis aunu dedzināmos upurus un barotu teļu taukus, un vēršu un jēru un āžu asinis Es negribu.
Silǝr zadi nemǝ dǝp Manga atap nurƣunliƣan ⱪurbanliⱪlarni sunisilǝr?» — dǝydu Pǝrwǝrdigar. — «Mǝn kɵydürmǝ ⱪoqⱪar ⱪurbanliⱪinglardin, Bordaⱪ malning yaƣliridin toyup kǝttim, Buⱪilar, paⱪlanlar, tekilǝrning ⱪanliridin ⱨeq hursǝn ǝmǝsmǝn.
12 Kad jūs nākat parādīties Manā priekšā, kas to no jums prasa, ka jūs saminat Manus pagalmus?
Silǝr Mening aldimƣa kirip kǝlgininglarda, Silǝrdin ⱨoyla-aywanlirimni xundaⱪ dǝssǝp-qǝylǝxni kim tǝlǝp ⱪilƣan?
13 Nenesiet vairs nelietīgu ēdamu upuri, tā Man ir neganta kvēpināšana; jaunos mēnešus un svētdienas un draudzes sapulces Es neieredzu, jūsu svētki ir blēdība.
Biⱨudǝ «axliⱪ ⱨǝdiyǝ»lǝrni elip kelixni boldi ⱪilinglar, Huxbuy bolsa Manga yirginqlik bolup ⱪaldi. «Yengi ay» ⱨeytliri wǝ «xabat kün»lirigǝ, Jamaǝt ibadǝt sorunliriƣa qaⱪirilixlarƣa — Ⱪisⱪisi, ⱪǝbiⱨliktǝ ɵtküzülgǝn daƣduƣiliⱪ yiƣilixlarƣa qidiƣuqilikim ⱪalmidi.
14 Mana dvēsele ienīst jūsu jaunos mēnešus un jūsu svētku laikus. Tie Man ir par nastu, Es esmu piekusis tos panest.
«Yengi ay» ⱨeytinglardin, bekitilgǝn ⱨeyt-bayriminglardin ⱪǝlbim nǝprǝtlinidu; Ular manga yük bolup ⱪaldi; Ularni kɵtürüp yürüxtin qarqap kǝttim.
15 Un kad jūs savas rokas izpletīsiet, Es apslēpju Savas acis no jums, un kad jūs daudz lūgšanas turiet, tomēr Es neklausu, jo jūsu rokas ir asiņu pilnas.
Ⱪolunglarni kɵtürüp duaƣa yayƣininglarda, Kɵzümni silǝrdin elip ⱪaqimǝn; Bǝrⱨǝⱪ, kɵplǝp dualarni ⱪilƣininglarda, anglimaymǝn; Qünki ⱪolliringlar ⱪanƣa boyaldi.
16 Mazgājaties, šķīstaties, atmetat savus ļaunos darbus no Manām acīm nost, nedarāt vairs ļauna.
Ɵzünglarni yuyup, paklininglar; Ⱪilmixliringlarning rǝzillikini kɵz aldimdin neri ⱪilinglar, Rǝzillikni ⱪilixtin ⱪolunglarni üzünglar;
17 Mācieties labu darīt, meklējat tiesu, atgriežat varas darītāju, izdodiet bāriņam tiesu, aizstāviet atraitni.
Yahxiliⱪ ⱪilixni ɵgininglar; Adilliⱪni izdǝnglar, Zomigǝrlǝrgǝ tǝnbiⱨ beringlar, Yetim-yesirlǝrni naⱨǝⱪliⱪtin halas ⱪilinglar, Tul hotunlarning dǝwasini soranglar.
18 Tad nāciet nu, tiesāsimies, saka Tas Kungs: kad jūsu grēki tik sarkani būtu kā asinis, taču tie taps balti kā sniegs, un jebšu tie būtu kā purpurs, taču tie kļūs tāpat kā vilna.
Əmdi kelinglar, biz munazirǝ ⱪilixayli, dǝydu Pǝrwǝrdigar, Silǝrning gunaⱨinglar ⱪip-ⱪizil bolsimu, Yǝnila ⱪardǝk aⱪiridu; Ular ⱪizil ⱪuruttǝk toⱪ ⱪizil bolsimu, Yungdǝk ap’aⱪ bolidu.
19 Ja jūs gribēsiet un klausīsiet, tad jūs ēdīsiet zemes labumu.
Əgǝr itaǝtmǝn bolup, anglisanglar, Zemindiki esil mǝⱨsulattin bǝⱨrimǝn bolisilǝr;
20 Bet ja jūs liedzaties un turaties pretī, tad jūs no zobena tapsiet aprīti; jo Tā Kunga mute to runājusi.
Biraⱪ rǝt ⱪilip yüz ɵrisǝnglar, Ⱪiliq bilǝn ujuⱪturulisilǝr» — Qünki Pǝrwǝrdigar Ɵz aƣzi bilǝn xundaⱪ degǝn.
21 Kā tā ticīgā pilsēta palikusi par mauku? Tā bija pilna tiesas, taisnība tur mājoja, bet nu slepkavas.
Sadiⱪ xǝⱨǝr ⱪandaⱪmu paⱨixǝ bolup ⱪaldi!? Əslidǝ u adalǝt bilǝn tolƣanidi, Ⱨǝⱪⱪaniyliⱪ uni makan ⱪilƣanidi, Biraⱪ ⱨazir ⱪatillar uningda turuwatidu.
22 Tavs sudrabs ir tapis par sārņiem, tavs vīns ir jaukts ar ūdeni.
Kümüxüng bolsa daxⱪalƣa aylinip ⱪaldi, Xarabingƣa su arilixip ⱪaldi;
23 Tavi virsnieki ir atkāpēji un zagļu biedri; tie visi kāro dāvanas un dzenās pēc maksas; bāriņam tie neizdod tiesu un atraitnes sūdzība nenāk viņu priekšā.
Əmirliring asiyliⱪ ⱪilƣuqilar, Oƣrilarƣa ülpǝt boldi; Ularning ⱨǝrbiri pariƣa amraⱪ bolup, Soƣa-salamlarni kɵzlǝp yürmǝktǝ; Ular yetim-yesirlǝr üqün adalǝt izdimǝydu; Tul hotunlarning dǝwasi ularning aldiƣa yǝtmǝydu.
24 Tādēļ saka Tas Kungs Dievs Cebaot, Israēla Varenais: ak vai! Es iepriecināšos par Saviem pretiniekiem, es atriebšos pie Saviem ienaidniekiem.
Xunga — dǝydu samawi ⱪoxunlarning Sǝrdari bolƣan Rǝb Pǝrwǝrdigar — Yǝni Israildiki ⱪudrǝt Igisi eytidu: — Mǝn küxǝndilirimni [jazalap] puhadin qiⱪimǝn, Düxmǝnlirimdin ⱪisas alimǝn;
25 Un Es griezīšu Savu roku pret tevi un tīrīšu kā ar sārmu tavus sārņus un nošķiršu visu tavu alvu.
Ⱪolumni üstünggǝ tǝgküzüp, Seni tawlap, sǝndiki daxⱪalni tǝltɵküs tazilaymǝn, Sǝndiki barliⱪ arilaxmilarni elip taxlaymǝn.
26 Un Es tev atkal došu soģus kā senāk, un padoma devējus kā vecos laikos. Pēc tam tu tapsi saukta taisnības pils, ticīgā pilsēta.
Ⱨɵkümran-soraⱪqiliringlarni awwalⱪidǝk, Mǝsliⱨǝtqiliringlarni dǝslǝptikidǝk ⱨalƣa kǝltürimǝn. Keyin sǝn «Ⱨǝⱪⱪaniyliⱪning Makani», «Sadiⱪ Xǝⱨǝr» — dǝp atilisǝn.
27 Ciāna caur tiesu taps izpestīta un viņas(dēli) atgriezīsies caur taisnību.
Əmdi Zion adilliⱪ bilǝn, Wǝ uningƣa ⱪaytip kǝlgǝnlǝr ⱨǝⱪⱪaniyliⱪ bilǝn ⱪutⱪuzulup ⱨɵr ⱪilinidu.
28 Bet tie pārkāpēji un grēcinieki visi taps satriekti, un kas no Tā Kunga atkāpjās, ies bojā.
Biraⱪ asiylar wǝ gunaⱨkarlar birdǝk ujuⱪturulidu, Pǝrwǝrdigardin yüz ɵrigüqilǝr bolsa ⱨalak bolidu.
29 Jo tie taps kaunā to ozolu dēļ, ko jūs bijāt iekārojuši, un jūs kaunēsities to dārzu dēļ, ko bijāt izredzējušies.
Xu qaƣda silǝr tǝxna bolƣan dub dǝrǝhliridin nomus ⱪilisilǝr, Talliƣan baƣlardin hijil bolisilǝr.
30 Jo jūs būsiet tā kā ozols, kam lapas savīst, un kā dārzs, kam ūdens nav.
Qünki ɵzünglar huddi yopurmaⱪliri ⱪurup kǝtkǝn dub dǝrihidǝk, Susiz ⱪuruⱪ bir baƣdǝk bolisilǝr.
31 Tad varenais būs kā pakulas, un viņa darbs kā dzirkstele, un abi kopā degs un nebūs neviena, kas dzēš.
Xu küni küqi barlar otⱪa xam piliki, Ularning ǝjri bolsa, uqⱪun bolidu; Bular ⱨǝr ikkisi tǝngla kɵyüp ketidu, Ularni ɵqürüxkǝ ⱨeqkim qiⱪmaydu.