Jesajas 1
1 Jesajas, Amoca dēla, parādīšana, ko viņš redzējis par Jūdu un Jeruzālemi Uzijas, Jotama, Ahaza un Hizkijas, Jūda ķēniņu, dienās.
Ko e meʻa naʻe hā mai kia ʻIsaia koe foha ʻo ʻAmosi, ʻaia naʻa ne mamata ʻoku kau ki Siuta mo Selūsalema ʻi he ngaahi ʻaho ʻo ʻUsia, mo Sotame, mo ʻAhasi, pea mo Hesekaia, koe ngaahi tuʻi ʻo Siuta.
2 Klausāties, debesis, un ņem vērā, zeme, jo Tas Kungs runā: “Bērnus Es esmu uzaudzinājis un izvilcis, bet tie no Manis atkāpušies.
Mou fanongo, ʻae ngaahi langi, pea fakafanongo mo māmani: he ʻoku folofola ʻa Sihova, “Kuo u fafanga mo tauhi ʻae fānau, pea kuo nau angatuʻu kiate au.
3 Vērsis pazīst savu kungu un ēzelis sava kunga sili; Israēls nepazīst, Mani ļaudis nesaprot.”
ʻOku ʻilo ʻe he pulu ʻaia ʻoku ʻaʻana ia, pea mo e ʻasi ʻae fale manu ʻo ʻene ʻeiki: ka ʻoku ʻikai ʻilo ʻe ʻIsileli, ʻoku ʻikai tokanga ʻa hoku kakai.”
4 Ak vai, tai grēcīgai tautai, tiem ļaudīm, kas grūti noziegušies, tam ļaundarītāju dzimumam, tiem bērniem, kas samaitājās; tie ir atstājuši To Kungu, nicinājuši to Svēto iekš Israēla, nogriezušies atpakaļ.
Oiau! ʻAe puleʻanga angakovi, ko e kakai māfasia ʻi he hia, ko e hako fai meʻa kovi, ko e fānau ʻoku fakahala: kuo nau liʻaki ʻa Sihova, kuo nau fakahouhauʻi ʻae tokotaha māʻoniʻoni ʻo ʻIsileli, kuo nau fakaholomui.
5 Par ko jūs vēl vairāk būs sist, kad jūs vienmēr atkāpjaties? Visa galva ir vāja, un visa sirds nogurusi.
Ko e hā ʻe toe teʻia ai ʻakimoutolu? ʻE tupulaki pe hoʻomou angatuʻu: ʻoku mahaki ʻae ʻulu kotoa pē, pea vaivai mo e loto kotoa pē.
6 No pēdas līdz pat galvai tur nav veseluma, bet vātis un brūces un jaunas vainas, kas nav izspiestas nedz sasietas nedz ar eļļu mīkstinātas.
Mei he ʻaofi vaʻe ʻo aʻu ki he ʻulu ʻoku ʻikai ha haohaoa ʻi ai; ka ko e lavea, mo e volu, mo e pala kovi: ʻoku teʻeki ai fakamaʻopo, pe nonoʻo, pe feʻauaki ʻae lolo faitoʻo.
7 Jūsu zeme ir postaža, jūsu pilsētas ar uguni sadedzinātas, jūsu tīrumus, sveši ļaudis tos ēd, jums klāt esot, un ir posts, kā sveši ļaudis posta.
Kuo lala homou fonua, kuo vela homou ngaahi kolo ʻi he afi: pea ko homou fonua, ʻoku kai ʻo ʻosi ʻe he kakai muli ʻi homou ʻao, pea ʻoku lala ia, ʻo hangē kuo fakaʻauha ʻe he kau muli.
8 Un Ciānas meita atlikusi kā būdiņa vīna dārzā, tā kā pieguļnieka vietiņa gurķu dārzā, kā aplēģerēta pilsēta.
Pea kuo tuku ʻae ʻofefine ʻo Saione ʻo hangē ko e fale siʻi ʻi he ngoue vaine, ʻo hangē ko e fale leʻo ʻi he ngoue kukumipa, ʻo hangē ko e kolo kuo kāpui ʻe he tau.
9 Ja Tas Kungs Cebaot mums nebūtu atlicinājis kādu mazumu, mēs būtu kā Sodoma, mēs būtu tā kā Gomora.
Ka ne ʻikai tuku kiate kitautolu ʻe Sihova ʻoe ngaahi kautau ha tokosiʻi, pehē, kuo tau hangē ko Sotoma, pea kuo tau tatau mo Komola.
10 Klausiet Tā Kunga vārdu, Sodomas virsnieki, ņemiet vērā mūsu Dieva mācību, Gomoras ļaudis.
Fanongo ki he folofola ʻa Sihova, ʻakimoutolu ʻae kau pule ʻo Sotoma; fakafanongo ki he fono ʻa hotau ʻOtua, ʻakimoutolu ko e kakai ʻo Komola.
11 Kas man no jūsu upuru pulka? Saka Tas Kungs; Es esmu apnicis aunu dedzināmos upurus un barotu teļu taukus, un vēršu un jēru un āžu asinis Es negribu.
ʻOku pehē ʻe Sihova, “Ko e hā hono ʻaonga ʻo hoʻomou ngaahi feilaulau lahi kiate au? Kuo u fiu ʻi he feilaulau ʻaki ʻae fanga sipitangata, mo e ngako ʻoe manu sino; pea ʻoku ʻikai te u fiemālie ʻi he toto ʻoe fanga pulu, pe ko e fanga lami, pe ko e fanga kosi tangata.
12 Kad jūs nākat parādīties Manā priekšā, kas to no jums prasa, ka jūs saminat Manus pagalmus?
ʻOka mou ka haʻu ke fakahā ʻakimoutolu ʻi hoku ʻao, ko hai kuo ne fekau ke ʻomi ʻae meʻa ni ʻi homou nima, ke malaki hoku ngaahi potu tapu?
13 Nenesiet vairs nelietīgu ēdamu upuri, tā Man ir neganta kvēpināšana; jaunos mēnešus un svētdienas un draudzes sapulces Es neieredzu, jūsu svētki ir blēdība.
ʻOua naʻa toe ʻomi ʻae ngaahi feilaulau taʻeʻaonga; ko e meʻa fakalielia kiate au ʻae tutu ʻoe ʻakau namu lelei; ko e ngaahi māhina foʻou mo e ngaahi ʻaho tapu, mo e ui ke fakataha, ʻoku ʻikai te u faʻa kātaki; pea naʻa mo e fakataha ke lotu ko e angahala ia.
14 Mana dvēsele ienīst jūsu jaunos mēnešus un jūsu svētku laikus. Tie Man ir par nastu, Es esmu piekusis tos panest.
ʻOku fehiʻa ʻa hoku laumālie ki hoʻomou ngaahi māhina foʻou mo hoʻomou ngaahi kātoanga: ko e meʻa fakamamahi ia kiate au; kuo u fiu ʻi hono kātaki.
15 Un kad jūs savas rokas izpletīsiet, Es apslēpju Savas acis no jums, un kad jūs daudz lūgšanas turiet, tomēr Es neklausu, jo jūsu rokas ir asiņu pilnas.
ʻOka mou ka mafao homou nima, te u fufū hoku fofonga ʻiate kimoutolu: ʻio, ʻoka mou ka hū ʻo liunga lahi, ʻe ʻikai te u fanongo: he ʻoku pito homou nima ʻi he toto.
16 Mazgājaties, šķīstaties, atmetat savus ļaunos darbus no Manām acīm nost, nedarāt vairs ļauna.
“Fufulu ʻakimoutolu, ʻo ngaohi ke mou maʻa; hiki ke mamaʻo meiate au ʻae kovi ʻo hoʻomou faianga; tuku ʻae fai kovi;
17 Mācieties labu darīt, meklējat tiesu, atgriežat varas darītāju, izdodiet bāriņam tiesu, aizstāviet atraitni.
ʻAko ke mou fai lelei: kumi ki he angatonu, tokoni ʻakinautolu kuo fakamālohia, fakamaau ki he tamai mate, langomakiʻi ʻae fefine kuo mate hono husepāniti.”
18 Tad nāciet nu, tiesāsimies, saka Tas Kungs: kad jūsu grēki tik sarkani būtu kā asinis, taču tie taps balti kā sniegs, un jebšu tie būtu kā purpurs, taču tie kļūs tāpat kā vilna.
ʻOku pehē ʻe Sihova, “Mou haʻu, pea ke tau alea fakataha: he neongo ʻae tatau ʻo hoʻomou angahala mo e kulaʻahoʻaho, ʻe hoko ia ke hinehina ʻo hangē ko e ʻuha hinaekiaki; kapau ʻoku kulokula ia ʻo hangē ko e kulamūmū, ʻe tatau ia mo e fulufuluʻi sipi.
19 Ja jūs gribēsiet un klausīsiet, tad jūs ēdīsiet zemes labumu.
Kapau te mou loto ki ai mo talangofua, te mou kai hono lelei ʻoe fonua:
20 Bet ja jūs liedzaties un turaties pretī, tad jūs no zobena tapsiet aprīti; jo Tā Kunga mute to runājusi.
Ka ʻi hoʻomou talangataʻa mo angatuʻu, ʻe ʻauha ai ʻakimoutolu ʻi he heletā: he kuo folofola pehē ʻae fofonga ʻo Sihova.”
21 Kā tā ticīgā pilsēta palikusi par mauku? Tā bija pilna tiesas, taisnība tur mājoja, bet nu slepkavas.
Hono ʻikai liliu fau ʻae kolo naʻe angatonu ko e faʻa feʻauaki! Naʻe fonu ia ʻi he fakamaau; naʻe nofo ai ʻae māʻoniʻoni; ka ʻoku ʻi ai ni ʻae kau fakapō.
22 Tavs sudrabs ir tapis par sārņiem, tavs vīns ir jaukts ar ūdeni.
Kuo hoko hoʻo siliva ko e taʻeʻaonga, mo hoʻo uaine kuo huʻi ʻaki ʻae vai:
23 Tavi virsnieki ir atkāpēji un zagļu biedri; tie visi kāro dāvanas un dzenās pēc maksas; bāriņam tie neizdod tiesu un atraitnes sūdzība nenāk viņu priekšā.
ʻOku angatuʻu homou houʻeiki, pea kaumeʻa mo e kau kaihaʻa: ʻoku nau manako kotoa pē ki he ngaahi foaki, ʻonau muimui ki he totongi: ʻoku ʻikai te nau fakamaau ki he tamai mate, pea ʻoku ʻikai aʻu kiate kinautolu ʻae mamahi ʻae fefine kuo mate hono husepāniti.
24 Tādēļ saka Tas Kungs Dievs Cebaot, Israēla Varenais: ak vai! Es iepriecināšos par Saviem pretiniekiem, es atriebšos pie Saviem ienaidniekiem.
Ko ia ʻoku pehē ʻe he ʻEiki, ko Sihova ʻoe ngaahi kautau, ko e Toko Taha Māfimafi ʻo ʻIsileli, “ʻIo, te u fakafiemālieʻi au ʻiate kinautolu ʻoku angatuʻu mai, pea te u totongi ʻe au ki hoku ngaahi fili.
25 Un Es griezīšu Savu roku pret tevi un tīrīšu kā ar sārmu tavus sārņus un nošķiršu visu tavu alvu.
Pea ʻe toe ala hoku nima kiate koe, pea fakamaʻa moʻoni hoʻo ʻuli, pea ʻave mo hoʻo kovi kotoa pē:
26 Un Es tev atkal došu soģus kā senāk, un padoma devējus kā vecos laikos. Pēc tam tu tapsi saukta taisnības pils, ticīgā pilsēta.
Pea te u toe fakanofo hoʻo kau fakamaau ʻo hangē ko ia ʻi muʻa, pea mo hoʻo kau fakakaukau poto ʻo hangē ko ia ʻi he kamataʻanga: pea hili ia ʻe ui koe, ‘Ko e kolo māʻoniʻoni, ko e kolo angatonu.’
27 Ciāna caur tiesu taps izpestīta un viņas(dēli) atgriezīsies caur taisnību.
ʻE huhuʻi ʻa Saione ʻaki ʻae fakamaau, mo ʻene kakai ului ʻaki ʻae māʻoniʻoni.”
28 Bet tie pārkāpēji un grēcinieki visi taps satriekti, un kas no Tā Kunga atkāpjās, ies bojā.
Pea ʻe fakaʻauha fakataha ʻae kau talangataʻa mo e angahala, pea ʻe ʻauha ʻakinautolu ʻoku liʻaki ʻa Sihova.
29 Jo tie taps kaunā to ozolu dēļ, ko jūs bijāt iekārojuši, un jūs kaunēsities to dārzu dēļ, ko bijāt izredzējušies.
He te nau mā ʻi he ngaahi ʻakau naʻa mou holi ki ai, pea te mou puputuʻu ʻi he ngaahi ngoue kuo mou fili.
30 Jo jūs būsiet tā kā ozols, kam lapas savīst, un kā dārzs, kam ūdens nav.
He te mou tatau mo e ʻakau kuo mae hono lau, pea hangē ko e ngoue ʻoku ʻikai hano vai.
31 Tad varenais būs kā pakulas, un viņa darbs kā dzirkstele, un abi kopā degs un nebūs neviena, kas dzēš.
Pea ʻe tatau ʻae mālohi mo e kākā, pea mo ʻene ngāue ʻo hangē ko e kalofiama, pea te na vela fakataha, pea ʻe ʻikai tāmateʻi ia ʻe ha tokotaha.”
