Hozejas 8
1 Liec bazūni pie savas mutes; Viņš nāk kā ērglis pret Tā Kunga namu, tādēļ ka tie Manu derību pārlauzuši un no Manas bauslības atkāpušies.
Mongkah to ueng ah! Kaminawk mah ka lokmaihaih to phraek o moe, ka patuk ih lok to aek o pongah, Anih loe angraeng ih im taek hanah tahmu baktiah angzo tih.
2 Tad tie uz Mani kliegs: mans Dievs! Mēs, Israēls, mēs Tevi pazīstam.
Israel mah kai khaeah, ka Sithaw, nang to kang panoek! tiah hang tih.
3 Israēls atmet labu, ienaidnieks viņu vajās.
Toe Israel mah kahoih hmuen to pahnawt pongah, misa mah anih to patom tih.
4 Tie ieceļ ķēniņus, bet bez Manis; tie ieceļ virsniekus, bet Es tos nepazīstu, no sava sudraba un no sava zelta tie sev taisa dievekļus, lai tas top izdeldēts.
Kai naakrakhaih om ai ah, ukkung siangpahrangnawk to a suek; nihcae mah ukkung angraengnawk to qoih o, toe to kaminawk to ka tapom pae ai. Angmacae amro hanah sui, sum kanglung hoiah krang to a sak o.
5 Tavs teļš, Samarija, ir riebīgs; Mana dusmība pār tiem iedegusies, - cik ilgi tie nevar palikt nenoziedzīgi?
Aw Samaria, maitaw caa krang to na sak pongah palung ka phui; ciimcai hanah nasetto maw akra vop tih?
6 Jo arī tas ir no Israēla, kalējs to ir taisījis, un tas nav nekāds dievs; tāpēc Samarijas teļš taps par gruvešiem.
To baktih hmuennawk loe Israel mah na ai maw sak! To hmuen loe bantok sah kop kami mah sak rumram ih hmuen ah ni oh, Sithaw na ai ni; Samaria mah sak ih maitaw caa krang loe koi phaeng tih.
7 Jo tie sēj vēju un pļaus auku; viņu druvas necelsies, un kas izplaukst, tas nedos miltus, un jebšu tas ko dotu, tomēr sveši to aprīs.
Nihcae loe takhi to haeh o moe, takhi kamhae to ni a aah o. Akung loe aquih om ai; natuek naah doeh athai mak ai. Athaih athai langlacadoeh prae kalah kaminawk mah caa o boih tih.
8 Israēls top aprīts; tie ir starp pagāniem kā trauks, ko neviens negrib,
Israel loe paaeh ving boeh; nihcae loe vaihi koeh koi kaom ai sabae baktiah Gentelnawk salakah oh o boeh.
9 Tāpēc ka tie skrien pie Asura, kā meža ēzelis, kas skrien par sevi; Efraīms sader drauģeļus par maksu.
Nihcae loe taw ah angmabueng kaom laa hrang baktiah ni, Assyria ah caeh o; Ephraim loe tlangainawk khaeah angmah hoi angmah to ang zawh.
10 Kad tie nu saderās(nolīgst sabiedrotos) starp pagāniem, tad tūlīt arī es tos sapulcināšu, un tiem drīz uzies raizes no tā valdnieku ķēniņa nastas.
Ue, nihcae loe prae kaminawk salakah angmah hoi angmah ang zaw langlacadoeh, vaihi nihcae to ka pakhueng let han; ukkung angraengnawk pacaekthlaek pongah, nihcae loe palungsethaih tong o tih.
11 Jo Efraīms ir vairojis altārus par apgrēkošanos, viņam altāri palikuši par apgrēkošanos.
Ephraim loe zaehaih hmuen tathlang hanah pop parai hmaicam to sak, toe to hmaicamnawk loe zaesakhaih ahmuen ah ni oh.
12 Es tam uzrakstīju lielu pulku savu baušļu, bet tie tapa turēti kā sveša lieta.
Anih han kalen parai ka paek ih lok to ka tarik pae boeh, toe nihcae mah hmuen kalah ah poek o.
13 Par upuru dāvanu tie gan gaļu upurē un to ēd, bet Tam Kungam nav labs prāts pie tiem; un Viņš pieminēs viņu noziegumus un piemeklēs viņu grēkus; tie griežas atpakaļ uz Ēģipti.
Nihcae mah kai hanah moi paekhaih to sak o moe, moi to a caak o, toe nihcae mah paek ih hmuen to Angraeng mah tapom pae ai. Vaihi anih mah nihcae zaehaih to pakuem ueloe, nihcae mah sak o ih zaehaih baktih toengah danpaek tih. To pacoengah nihcae loe Izip prae ah amlaem o tih.
14 Jo Israēls ir aizmirsis savu Radītāju un cēlis pilis, un Jūda vairo stipras pilsētas, bet Es sūtīšu uguni viņu pilsētās, tas aprīs viņu pilis.
Israel loe angmah Sahkung to pahnet ving boeh, tempulnawk to a sak boeh; Judah mah kapop vangpui pakahaih sipae to sak boeh; toe anih ih vangpui nuiah hmai to ka patoeh han, to naah anih angraenghaih ahmuen to hmai mah kangh boih tih.
