< Hozejas 5 >

1 Klausiet šo, jūs priesteri, un ņemiet vērā, Israēla nams, un atgriežat ausis, ķēniņa nams, jo pār jums nāks sodība, ka esat par valgu tapuši Micpā un par izplestu tīklu Tāborā.
“Winjuru ma, un jodolo! Chikuru itu, un jo-Israel! Winjuru, yaye jood ruoth! Kumni obironu: Usebedo obadho e Mizpa, gogo mopedhi ewi Tabor.
2 Tie atkāpjās un dziļi samaitājās, bet Es tiem visnotaļ būšu par pārmācītāju.
Joma ongʼanyo ni e tho malich. Abiro kumogi giduto.
3 Es pazīstu Efraīmu, un Israēls priekš Manis nav apslēpts, ka tu, Efraīm, tagad maucību dzeni, un Israēls sagānās.
Angʼeyo gik moko duto kuom Efraim; onge gima opondona kuom jo-Israel. Efraim, un to usedoko kaka ochot; to jo-Israel timo timbe modwanyore.
4 Viņu darbi nevēl pie Dieva atgriezties, jo maucības gars ir viņu sirdī, un To Kungu tie neatzīst.
“Timbegi omonogi duogo ir Nyasachgi. Tim marach mar chode ni e chunygi; ok giyie kuom Jehova Nyasaye.
5 Israēla gods dos liecību pret viņa vaigu, un Israēls un Efraīms kritīs caur savu noziegumu, arī Jūda kritīs līdz ar viņiem.
Sungruok mar jo-Israel nyiso rachgi; jo-Israel kaachiel gi Efraim podho e richogi; kendo jo-Juda bende podho kodgi.
6 Tad tie nāks ar savām avīm un ar saviem vēršiem, To Kungu meklēt, bet neatradīs, - Viņš no tiem ir atrāvies.
Ka gidhi gi kweth dhogi kaachiel gi chiachgi mondo gitim misengni ni Jehova Nyasaye, to ok giniyude nikech osewuok moa kuomgi.
7 Tie palikuši neuzticīgi pret To Kungu, jo tie dzemdinājuši svešus bērnus, un jaunais mēnesis tos norīs ar viņu daļām.
Gisebedo joma ok jo-adiera ni Jehova Nyasaye; ginywolo nyithindo ma kimirwa. Sewni ma gitimo ka dwe owuok biro tiekogi kaachiel gi puothegi.
8 Bazūnējiet ar bazūnēm Ģibejā, ar trumetēm Rāmā, sauciet skaņi BetAvenā: „aiz tevis, Benjamin!“
“Gouru turumbete e dala mar Gibea, gouru abu e dala mar Rama. Gouru nduru mar lweny e dala mar Beth Aven; yaye, jo-Benjamin teluru.
9 Efraīms taps par tuksnesi sodības dienā; par Israēla ciltīm Es esmu darījis zināmu, kas tiešām notiks.
Efraim biro bet gunda ka chiengʼ makumogie ochopo. Alando gima nyaka timre e kind dhout Israel.
10 Jūda lielkungi ir tapuši kā tie, kas robežu pārceļ, Es izgāzīšu pār tiem savas dusmas kā ūdeni.
Jotend Juda chalo gi joma ochoro kite man e kiewo. Abiro olo mirimba kuomgi mana ka pi oula.
11 Efraīms top nospaidīts, sasists sodā, jo viņam gribējās pakaļ dzīties (cilvēku) likumiem.
Jo-Efraim ibiro toyo ka bura oloyogi, nikech giketo chunygi mar luwo nyiseche manono.
12 Tāpēc Es Efraīmam būšu kā kode, un Jūda namam kā kāpurs.
Achalo gi oguyo ne jo-Efraim, achalo gima otop ne jo-Juda.
13 Kad Efraīms redzēja savu sērgu un Jūda savu vainu, tad Efraīms cēlās pie Asura un sūtīja pie ķēniņa Jareba, bet tas nevar jūs darīt veselus, nedz dziedināt jūsu vainu.
“Ka Efraim noneno tuone, kendo Juda oneno adhondene, eka Efraim nodwaro kony kuom Asuria, kendo gikwayo kony ir ruoth maduongʼ. To ok onyal thiedhou, ok onyal thiedho adhondeu.
14 Jo Es būšu Efraīmam kā lauva un Jūda namam kā jauns lauva. Es, Es saplosīšu un iešu projām, Es aiznesīšu, un nebūs glābēja.
Abiro bedo ka sibuor ni Efraim, kaka sibuor malich ni Juda. Abiro kidhogi matindo tindo bangʼe to abiro weyogi. Anatingʼ-gi matergi mabor, maonge ngʼama nyalo resogi.
15 Es iešu un atgriezīšos uz savu vietu, tiekams tie savu noziegumu atzīst un meklē manu vaigu.
Bangʼe to anadog kar dakna, nyaka chop kinde maginiyie ni giseketho. Giniduog ira ka gidwara gi chunygi duto nikech thagruok malit magiseyudo.”

< Hozejas 5 >