< Hozejas 5 >
1 Klausiet šo, jūs priesteri, un ņemiet vērā, Israēla nams, un atgriežat ausis, ķēniņa nams, jo pār jums nāks sodība, ka esat par valgu tapuši Micpā un par izplestu tīklu Tāborā.
Hiche hi ngaiyin, nang thempuho. Lunglutin ngaiyin, nang Israelte lamkai. Nangho leng insung mite jousen jong ngaichehuvin. Ajeh chu nachunguva thutanna hi kingam sohkei ahitai. Nanghon Mizpah le Tabor khoa dingin kipalna thang nakamuve.
2 Tie atkāpjās un dziļi samaitājās, bet Es tiem visnotaļ būšu par pārmācītāju.
Kotong thuhtah in nachouvun thang nakampehuvin ahi. Ahinlah nathil bol hi kenjong kahin vetjing ahiye.
3 Es pazīstu Efraīmu, un Israēls priekš Manis nav apslēpts, ka tu, Efraīm, tagad maucību dzeni, un Israēls sagānās.
O Ephraim, keiman nang koitobang nahi kahenai. Nang keiya konin kisel theipon nate, O Israel, notinun ajipa adalhah bangin, kei neidalha tai, nangma thanghoitah-a kisubohdeh nahi ahitai.
4 Viņu darbi nevēl pie Dieva atgriezties, jo maucības gars ir viņu sirdī, un To Kungu tie neatzīst.
Nachon nauvin Pathen henga nakilesah thei tapouve. Ajeh chu nalahuva noti dinga lunggel jeng nagel jeh'un, Na Pathen-u umna lam nagel phatapouvin ahi.
5 Israēla gods dos liecību pret viņa vaigu, un Israēls un Efraīms kritīs caur savu noziegumu, arī Jūda kritīs līdz ar viņiem.
Israel chu akiletsahnan achunga aheh jingin, Ephraim chu aphatlouna-a kipal lhu ding ahin, Juda jong Israel le Ephraim toh kipal’a lhukhom tha ding ahi.
6 Tad tie nāks ar savām avīm un ar saviem vēršiem, To Kungu meklēt, bet neatradīs, - Viņš no tiem ir atrāvies.
Akelngoi jouseu le abong jouseuvin pumgo thilto Pakaiya hungbol jongleu, amu loudiu ahitai, ajeh chu amahoa kona kikhin gamla ahitai.
7 Tie palikuši neuzticīgi pret To Kungu, jo tie dzemdinājuši svešus bērnus, un jaunais mēnesis tos norīs ar viņu daļām.
Amahon Pakai chu kitahna beiyin anabol tauvin, hibangtah in jatdng mitoh cha anahing tauvin ahi. Tua hi mi sumongpa chun ama ho jong aloumunu jong asuhmongtha ding ahi.
8 Bazūnējiet ar bazūnēm Ģibejā, ar trumetēm Rāmā, sauciet skaņi BetAvenā: „aiz tevis, Benjamin!“
Gibeah khoa kelki mutuvinlang! Ramah khoa sumkon mutuvin, Beth-aven khoa galkonding in kiginna lhang samuvin. Vo Benjamin kiti hot hotin!
9 Efraīms taps par tuksnesi sodības dienā; par Israēla ciltīm Es esmu darījis zināmu, kas tiešām notiks.
Ephraim dinga talen kapeh nikho leh ahomkeuva kijam ding, Israel phung laha thonlou hella kaphondoh ding ahi.
10 Jūda lielkungi ir tapuši kā tie, kas robežu pārceļ, Es izgāzīšu pār tiem savas dusmas kā ūdeni.
Juda gam'a milen milalho jong gucha bangdiu, achunguva kalunghanna twilhabom bang ding ahi.
11 Efraīms top nospaidīts, sasists sodā, jo viņam gribējās pakaļ dzīties (cilvēku) likumiem.
Ephraim hin thu adiha katan jeng jong asunoh phahtai. Ajeh chu amahi pannabeiya kipedoh-a vahthaile ahitai.
12 Tāpēc Es Efraīmam būšu kā kode, un Jūda namam kā kāpurs.
Hijeh a chu keijong Ephraim dinga nget tobanga kahi ding, Juda insung dinga jong agotlhahsah-a pang ding kahi.
13 Kad Efraīms redzēja savu sērgu un Jūda savu vainu, tad Efraīms cēlās pie Asura un sūtīja pie ķēniņa Jareba, bet tas nevar jūs darīt veselus, nedz dziedināt jūsu vainu.
Ephraim chu adammona akimu doh phat in, Judah chun amaha akimudoh phatin, Ephraim chu Assyria gam'a achen lenglenpa henga mi asole. Ahinlah aman hom naboldam theilou ding, amaha jong asuhdam thei lou ding ahi.
14 Jo Es būšu Efraīmam kā lauva un Jūda namam kā jauns lauva. Es, Es saplosīšu un iešu projām, Es aiznesīšu, un nebūs glābēja.
Keima Ephraim dinga keipi kabah ding, Judah dinga keipi golpai hattah kabah ding ahi. Kei mong mong in kabotel jengjung ding ahi. Keiman kalhoh manga koiman eichulhah jou lou ding ahi.
15 Es iešu un atgriezīšos uz savu vietu, tiekams tie savu noziegumu atzīst un meklē manu vaigu.
Chuteng kagam langa kakile kit ding, Amahon athemmonau akihet dohuva, keima angsung ahinhol kit kahseu, kachenna muna kache ding, agenthei behseh tengule eihin holdiu ahi.