< Hozejas 3 >

1 Un Tas Kungs uz mani sacīja: noej atkal, mīli vienu sievu, kas top mīlēta no sava drauga un tomēr pārkāpj laulību, tā kā Tas Kungs Israēla bērnus mīl, bet tie griežas pie citiem dieviem un iemīl vīna ogu raušus.
Angraeng mah kai khaeah, Kalah sithawnawk khaeah kangqoi ving, Sithaw panoek ai kaminawk mah misurthaih kazaek hoiah sak o ih takaw kakoeh, Israel caanawk khaeah caeh ah loe, Angraeng mah Israel caanawk palung baktih toengah, a tlangai mah palung duek ih, oep kaom ai zaehaih sah nongpata to tlangai ah suem ah, tiah ang naa.
2 Un es to sev pirku par piecpadsmit sudraba gabaliem un pusotru omeru miežu.
To pongah anih to kaimah hanah sum kanglung shekel hatlai pangato, barli cang noekhaih homer maeto pacoeng, ahap hoiah ka qanh:
3 Un es uz viņu sacīju: daudz dienas tu man sēdēsi un nedzīsi maucību, nedz būsi pie vīra: tāpat es turēšos pret tevi.
to pacoengah kai mah anih khaeah, Nang loe kai taham ah ni na om tih boeh, tangzat zaw hmah lai ah, minawk kalah tlangai doeh tawn hmah laih, kai loe nang hanah ni ka hing toeng han boeh, tiah ka naa.
4 Jo Israēla bērni paliks ilgu laiku bez ķēniņa un bez valdītāja un bez upura un bez altāra un bez plecu segas(efoda) un bez tēliem.
Israel caanawk loe siangpahrang tawn ai, ukkung angraeng tawn ai, angbawnhaih om ai, sakcop ih krang tawn ai, kahni tawn ai, teraphim doeh om ai ah ni kasawk ah om o tih.
5 Pēc tam Israēla bērni atgriezīsies un meklēs To Kungu, savu Dievu, un Dāvidu, savu ķēniņu, un nāks bīdamies pie Tā Kunga un pie Viņa žēlastības pēdīgās dienās.
Ani boeng naah, Israel caanawk mah anih hoihhaih to hnuk o moe, angmacae ih Angraeng Sithaw hoi angmacae ih siangpahrang, David to pakrong hanah, Angraeng zithaih hoiah amlaem o let tih.

< Hozejas 3 >