Hozejas 2
1 Sakait uz saviem brāļiem: Mani ļaudis, - un uz savām māsām: Ak apžēlotas!
Call ye your brethren My-people; and your sisters Pitied.
2 Ejat tiesāties ar savu māti, ejat tiesāties, jo tā nav Mana sieva, un Es neesmu viņas vīrs, lai viņa savu maucību noliek no sava vaiga un savu laulības pārkāpšanu no savām krūtīm,
Contend ye with your mother, contend! For she is not my wife, Nor am I her husband; That she put away lewdness from her face, And adultery from her breasts, Lest I strip her naked, And expose her, as when she was born;
3 Ka Es to nenovelku pliku un viņu nenostādu kā tai dienā, kad viņa piedzima, un viņu nedaru par tuksnesi un nelieku par sausu zemi un viņu nenonāvēju caur tvīkšanu,
Lest I make her as the desert, and like a parched land, And kill her with thirst.
4 Un ka neapžēlojos par viņas bērniem, jo tie ir maukas bērni.
Upon her sons also I will not have pity, For they are the sons of lewdness.
5 Jo viņu māte dzen maucību, viņu dzemdētāja ir negodīga; jo tā saka: es iešu saviem drauģeļiem pakaļ, kas man dod manu maizi un manu ūdeni, manu vilnu un manus linus, manu eļļu un manu dzērienu.
For their mother hath been guilty of lewdness; She that bore them hath brought upon herself shame; For she said, I will go after my lovers, Who give me my food and my water, My wool and my flax, my oil and my strong drink.
6 Tādēļ redzi, Es tavu ceļu aiztaisīšu ar ērkšķiem un darīšu tur sienu priekšā, ka viņa savas tekas nevar atrast.
Therefore, behold, I will hedge up her way with thorns, And I will enclose her with a wall, So that she shall not find her paths.
7 Un viņa dzīsies saviem drauģeļiem pakaļ, bet tos nepanāks, un viņa tos meklēs, bet neatradīs; tad viņa sacīs: es iešu un atgriezīšos pie sava pirmā vīra, jo to brīdi man bija labāki nekā tagad.
When she followeth after her lovers, she shall not overtake them; When she seeketh them, she shall not find them. Then shall she say, I will go back to my former husband, For then it was better with me than now.
8 Jo viņa neatzīst, ka Es tas esmu, kas viņai devis labību un vīnu un eļļu, un vairojis viņas sudrabu un zeltu, ko tie priekš Baāla ir lietojuši.
For she did not consider that I gave her corn, and wine, and oil, And multiplied silver unto her, And gold, of which they made images of Baal.
9 Tādēļ Es atkal atņemšu Savu labību savā laikā un Savu vīnu savā brīdī, un atraušu Savu vilnu un Savus linus, ar ko tie apseguši savu plikumu.
Therefore will I take back my corn in its time, And my new wine in its season, And I will take away my wool and my flax, Which covered her nakedness.
10 Un nu Es viņas kaunu atklāšu priekš viņas drauģeļu acīm, un neviens viņu neizglābs no Manas rokas.
And now will I reveal her shame before the eyes of her lovers, And none shall deliver her out of my hand.
11 Un Es nobeigšu visu viņas līksmību, viņas svētkus, viņas jaunos mēnešus un viņas svētdienas un visus viņas svētos laikus.
And I will cause all her joy to cease; Her feasts, and new moons, and sabbaths, And all her festal days.
12 Un Es postīšu viņas vīna koku un vīģes koku, par ko viņa saka: tā ir mana maukas alga, ko man mani drauģeļi devuši; bet Es tos darīšu par mežu, un zvēriem laukā tos būs ēst.
I will destroy her vines, and her fig-trees, Of which she said, These are my hire, Which my lovers have given me; And I will make them a forest, And the wild beasts shall eat them.
13 Un Es pie viņas piemeklēšu tās Baālu dienas, ka viņa tiem ir kvēpinājusi un greznojusies ar savām sprādzēm un glītumiem un dzinusies pakaļ saviem drauģeļiem, bet Mani ir aizmirsuši, saka Tas Kungs.
I will punish her for the days of the Baals, When she burned incense to them, And decked herself with her rings and her jewels, And went after her lovers, And forgot me, saith Jehovah.
14 Tādēļ redzi, Es viņu labināšu un viņu vedīšu tuksnesī un runāšu mīlīgi ar viņu.
Therefore, behold, I will allure her, And will lead her to the desert, And will speak kindly to her;
15 Un Es tai atdošu viņas vīna dārzus no tejienes un to Ahora ieleju par cerības durvīm. Un tur viņa dziedās kā savas jaunības dienās, un kā tai laikā, kad viņa cēlās no Ēģiptes zemes.
And thence will I give her her vineyards, And the valley of Achor for a door of hope; And there shall she sing, as in the days of her youth! As in the day when she came up from the land of Egypt.
16 Un tai dienā, saka Tas Kungs, tu sauksi: mans vīrs, un tu Mani vairs nesauksi: mans Baāl.
At that time, saith Jehovah, Thou shalt call me, MY HUSBAND; Thou shalt no more call me, MY BAAL;
17 Un Es Baālu vārdus izraušu no viņas mutes, ka tos ar viņu vārdiem vairs nepieminēs.
For I will take away the name of the Baals out of her mouth, And their name shall no more be uttered.
18 Un tai dienā Es darīšu priekš viņiem derību ar zvēriem laukā un ar putniem apakš debess un ar tārpiem virs zemes, un salauzīšu stopu un zobenu un karu no zemes, un likšu tiem droši dzīvot.
At that time will I make for them a covenant With the beasts of the forest, and with the birds of heaven, And with the creeping things of the ground. The bow and the sword and the battle will I break from the land, And I will cause them to lie down in safety.
19 Un Es ar tevi saderēšos uz mūžību, un Es ar tevi saderēšos taisnībā un tiesā un žēlastībā un apžēlošanā.
I will betroth thee to me forever; Yea, I will betroth thee to me in righteousness, and in justice, And in kindness, and in tender love.
20 Un Es ar tevi saderēšos ticībā, un tu atzīsi To Kungu.
Yea, I will betroth thee to me in faithfulness, And thou shalt know Jehovah.
21 Un tai dienā Es paklausīšu, saka Tas Kungs; Es paklausīšu debesi, un tā paklausīs zemi.
At that time will I hear, saith Jehovah; I will hear the heavens; And they shall hear the earth,
22 Un zeme paklausīs labību un vīnu un eļļu, un tie paklausīs Jezreēli.
And the earth shall hear the corn, and the new wine, and the oil, And they shall hear Jezreel.
23 Un Es tos darīšu Sev par dzimumu virs zemes un apžēlošos par to neapžēloto un sacīšu uz tiem, kas nebija Mani ļaudis: jūs esat Mani ļaudis; un tie sacīs: mans Dievs!
And I will plant her for myself in the land; And I will have pity upon her that was called Unpitied; And I will say to them called Not-my-people, Thou art my people; And they shall say, Thou art my God.
