Hozejas 2
1 Sakait uz saviem brāļiem: Mani ļaudis, - un uz savām māsām: Ak apžēlotas!
“Luonguru oweteu ni ‘Joga,’ kendo luonguru nyimineu ni ‘Joma ahero.’”
2 Ejat tiesāties ar savu māti, ejat tiesāties, jo tā nav Mana sieva, un Es neesmu viņas vīrs, lai viņa savu maucību noliek no sava vaiga un savu laulības pārkāpšanu no savām krūtīm,
“Kwer minu, kwere, nikech ok en jaoda, kendo ok an chwore. Onego owe wangʼ maneno mar chode kendo gi yorene mag dwanyruok.
3 Ka Es to nenovelku pliku un viņu nenostādu kā tai dienā, kad viņa piedzima, un viņu nedaru par tuksnesi un nelieku par sausu zemi un viņu nenonāvēju caur tvīkšanu,
Ka ok kamano to abiro lonye duk modongʼ kaka ne onywole; anakete ochal kaka lop ongoro, analoke kaka lowo motwo mobaro okak, kendo ananege kod riyo mar pi.
4 Un ka neapžēlojos par viņas bērniem, jo tie ir maukas bērni.
Ok anaher nyithinde, nikech gin nyithindo mane oyud e yor chode.
5 Jo viņu māte dzen maucību, viņu dzemdētāja ir negodīga; jo tā saka: es iešu saviem drauģeļiem pakaļ, kas man dod manu maizi un manu ūdeni, manu vilnu un manus linus, manu eļļu un manu dzērienu.
Min-gi ok osebedo ja-ratiro kendo osemako ich gi anjawo. Owacho ni, ‘Abiro luwo bangʼ joherana, mamiya chiemba kod piga, yie rombe gi pamba michweyogo lewni, mo kod math.’
6 Tādēļ redzi, Es tavu ceļu aiztaisīšu ar ērkšķiem un darīšu tur sienu priekšā, ka viņa savas tekas nevar atrast.
Omiyo anagengʼ yore kod bungu maduongʼ mar kudho; abiro dinone chuth ma ok noyud yo mowuok godo oko.
7 Un viņa dzīsies saviem drauģeļiem pakaļ, bet tos nepanāks, un viņa tos meklēs, bet neatradīs; tad viņa sacīs: es iešu un atgriezīšos pie sava pirmā vīra, jo to brīdi man bija labāki nekā tagad.
Enolaw bangʼ jochodenego to ok nomakgi; enomanygi to ok noyudgi. Bangʼe to enowachi niya, Abiro dokne chwora mokwongo, nimar ndalono ne awinjo maber moloyo sani.
8 Jo viņa neatzīst, ka Es tas esmu, kas viņai devis labību un vīnu un eļļu, un vairojis viņas sudrabu un zeltu, ko tie priekš Baāla ir lietojuši.
Ok osengʼeyo adier ni an ema ne amiye cham, divai manyien kod mo, an bende ema ne adhiale gi fedha gi dhahabu mangʼenygo mane gitiyo nego Baal.
9 Tādēļ Es atkal atņemšu Savu labību savā laikā un Savu vīnu savā brīdī, un atraušu Savu vilnu un Savus linus, ar ko tie apseguši savu plikumu.
“Kuom mano abiro kawo chamba ka osechiek, gi divaina manyien ka oseikore. Bende anakaw yie rombona gi pambana mitwangʼo godo lewni mane onego oum-go duge.
10 Un nu Es viņas kaunu atklāšu priekš viņas drauģeļu acīm, un neviens viņu neizglābs no Manas rokas.
Koro abiro nyiso ayanga gombo mare mar chode e lela e nyim joherane; kendo onge ngʼama nogole e lweta.
11 Un Es nobeigšu visu viņas līksmību, viņas svētkus, viņas jaunos mēnešus un viņas svētdienas un visus viņas svētos laikus.
Nyasi duto ma en-go anakethi: nyasi mar higa ka higa, mar dwe ka dwe, mar Sabato kod nyasi motimo juma ka juma.
12 Un Es postīšu viņas vīna koku un vīģes koku, par ko viņa saka: tā ir mana maukas alga, ko man mani drauģeļi devuši; bet Es tos darīšu par mežu, un zvēriem laukā tos būs ēst.
Anaketh yiendene mag mzabibu gi yiend ngʼopene mane owacho ni ne chudone moa kuom joherane. Abiro ketogi bunge, kendo le mag bungu nokethgi.”
13 Un Es pie viņas piemeklēšu tās Baālu dienas, ka viņa tiem ir kvēpinājusi un greznojusies ar savām sprādzēm un glītumiem un dzinusies pakaļ saviem drauģeļiem, bet Mani ir aizmirsuši, saka Tas Kungs.
Jehova Nyasaye wacho niya, “Anakume kuom ndalo duto mane owangʼo ubani ne Baal; korwakore gi gik mabeyo ahinya kolombogo joherane, to an ne wiye owil koda.
14 Tādēļ redzi, Es viņu labināšu un viņu vedīšu tuksnesī un runāšu mīlīgi ar viņu.
“Kuom mano abiro hoye, mi adhi kode e piny motimo ongoro, kendo abiro wuoyo kode gi muolo.
15 Un Es tai atdošu viņas vīna dārzus no tejienes un to Ahora ieleju par cerības durvīm. Un tur viņa dziedās kā savas jaunības dienās, un kā tai laikā, kad viņa cēlās no Ēģiptes zemes.
Kanyo abiro dwokone puothe mar mzabibu, Kendo analos holo mar Akor obed dhood geno. Kanyo nowerie mana kaka nower kapod otin, mana ka chiengʼ mane owuok koa Misri.”
16 Un tai dienā, saka Tas Kungs, tu sauksi: mans vīrs, un tu Mani vairs nesauksi: mans Baāl.
Jehova Nyasaye owacho niya, “Odiechiengʼno iniluonga ni ‘chwora,’ to ok inichak iluonga ni ‘jatenda.’
17 Un Es Baālu vārdus izraušu no viņas mutes, ka tos ar viņu vārdiem vairs nepieminēs.
Abiro golo nyinge mag Baal oa e dhoge. Nying Baal ok nochak owuo kuomgi kendo.
18 Un tai dienā Es darīšu priekš viņiem derību ar zvēriem laukā un ar putniem apakš debess un ar tārpiem virs zemes, un salauzīšu stopu un zobenu un karu no zemes, un likšu tiem droši dzīvot.
Chiengʼno anaketnegi singruok e kindgi gi le mag thim gi winy manie kor polo, gi chwech mamol e lowo, atungʼ gi ligangla to abiro turo, kendo lweny bende anatiek e piny, mondo gik moko duto obed gi kwe.
19 Un Es ar tevi saderēšos uz mūžību, un Es ar tevi saderēšos taisnībā un tiesā un žēlastībā un apžēlošanā.
Abiro timo kodi singruok mar kend mondo ibed mara chuth; abiro timo kodi singruok mar kend e yo maler kendo maratiro, gihera kod kech.
20 Un Es ar tevi saderēšos ticībā, un tu atzīsi To Kungu.
Abiro timo kodi singruok mar kend e yo mar adiera, kendo ibiro yie kuom Jehova Nyasaye.”
21 Un tai dienā Es paklausīšu, saka Tas Kungs; Es paklausīšu debesi, un tā paklausīs zemi.
Jehova Nyasaye wacho niya, “E odiechiengno abiro dwoko kwayou ma boche polo, nochiw koth ne piny,
22 Un zeme paklausīs labību un vīnu un eļļu, un tie paklausīs Jezreēli.
kendo cham biro nyak e piny, kaachiel gi divai manyien kod mo zeituni, mi giduto ginyag Jezreel.
23 Un Es tos darīšu Sev par dzimumu virs zemes un apžēlošos par to neapžēloto un sacīšu uz tiem, kas nebija Mani ļaudis: jūs esat Mani ļaudis; un tie sacīs: mans Dievs!
Abiro pidhe e piny ne an awuon; abiro nyiso herana ni ngʼat mane aluongo ni ‘Ok jaherana.’ Anawach ni joma iluongo ni, ‘Joma ok joga,’ ni, ‘Un joga’; kendo ginidwoka ni, ‘In Nyasachwa.’”
