Hozejas 2
1 Sakait uz saviem brāļiem: Mani ļaudis, - un uz savām māsām: Ak apžēlotas!
“Amaiba: le, dia na: iyado Isala: ili dunu ilima amo dio asulima, “Gode Ea fi dunu” amola “Hina Gode da ilima asigisa.”
2 Ejat tiesāties ar savu māti, ejat tiesāties, jo tā nav Mana sieva, un Es neesmu viņas vīrs, lai viņa savu maucību noliek no sava vaiga un savu laulības pārkāpšanu no savām krūtīm,
“Na mano dilia! Dilia ha: giwane dilia amema edegema. E da wali na uda hame. Amola na da wali ea dunu hame. Amola inia: dunu adole lasu hou amola hina da: iga bidi lasu hou yolema: ne ha: giwane sia: ma.
3 Ka Es to nenovelku pliku un viņu nenostādu kā tai dienā, kad viņa piedzima, un viņu nedaru par tuksnesi un nelieku par sausu zemi un viņu nenonāvēju caur tvīkšanu,
Be e da dilia sia: i defele hame hamosea, Na da ea abula gagadelale fasili, bu da: i nabado hi musa: emea lalelegei amo defele ba: ma: mu. Amola Na da e soge hano hamedei amola ifa hame heda: i, amo defele hamomu. Amola e da hano hanaga bogomu.
4 Un ka neapžēlojos par viņas bērniem, jo tie ir maukas bērni.
5 Jo viņu māte dzen maucību, viņu dzemdētāja ir negodīga; jo tā saka: es iešu saviem drauģeļiem pakaļ, kas man dod manu maizi un manu ūdeni, manu vilnu un manus linus, manu eļļu un manu dzērienu.
Na da ema amola ea manoma hame asigimu. Bai ea mano da inia: wamomanoba: le, e da hame gogosiasa amola hame beda: sa. Amola uda da hisu amane sia: i, ‘Na da na gilisili golabe dunu ilima masunu. Ilia da nama ha: i manu amola hano, sibi hinabo, abula, olife susuligi amola waini hano iaha.’
6 Tādēļ redzi, Es tavu ceļu aiztaisīšu ar ērkšķiem un darīšu tur sienu priekšā, ka viņa savas tekas nevar atrast.
Amaiba: le, Na da asili, aya: gaga: nomei aya: lidili, ea masunu logo hedofama: ne gagomu.
7 Un viņa dzīsies saviem drauģeļiem pakaļ, bet tos nepanāks, un viņa tos meklēs, bet neatradīs; tad viņa sacīs: es iešu un atgriezīšos pie sava pirmā vīra, jo to brīdi man bija labāki nekā tagad.
E da ea sasagesu dunu gagumusa: hehenamu amomane hame gagulaligimu. Ea da amo hogomu be amomane hame ba: mu. Amalalu, e da amane sia: mu, ‘Na ni musa: fi dunu ema sinidigimu. Amola musa: esalusu amo dawa: le, waha esalebe we dawa: loba da musa: esalusu amo da defeadafa dawa: sa.’
8 Jo viņa neatzīst, ka Es tas esmu, kas viņai devis labību un vīnu un eļļu, un vairojis viņas sudrabu un zeltu, ko tie priekš Baāla ir lietojuši.
Ea da gagoma, waini, olife susuligi, silifa amola gouli amoga Ba: ilema nodone sia: ne gadosu. Be amo liligi huluane Na da ema i dagoi, amo e da hamedafa dawa: i.
9 Tādēļ Es atkal atņemšu Savu labību savā laikā un Savu vīnu savā brīdī, un atraušu Savu vilnu un Savus linus, ar ko tie apseguši savu plikumu.
Amaiba: le, na da gamisu eso amoga gagoma amola waini hano Na ema i, amo bu Ni lamu. Amola wulo amola abula Na ema gasisa: lima: ne i, amo bu Ni lamu.
10 Un nu Es viņas kaunu atklāšu priekš viņas drauģeļu acīm, un neviens viņu neizglābs no Manas rokas.
Amola Na da ea sasagesu dunu ilia si da: iya ea abula sali gagadelale fasimu. Amola Na gasa bagadeba: le, e da enoga gaga: mu hamedei ba: mu.
11 Un Es nobeigšu visu viņas līksmību, viņas svētkus, viņas jaunos mēnešus un viņas svētdienas un visus viņas svētos laikus.
Na da ea lolo nabe gilisisu huluane, ea odega amola oubiga amola Sa: bade amola sia: ne gadosu gilisisu, amo huluane Na da dagolesimu.
12 Un Es postīšu viņas vīna koku un vīģes koku, par ko viņa saka: tā ir mana maukas alga, ko man mani drauģeļi devuši; bet Es tos darīšu par mežu, un zvēriem laukā tos būs ēst.
Na da ea waini efe sagai amola figi ifa (amo da ea gilisili golabe dunu ilia da ema dabe agoane i e da sia: su) amo huluane wadela: lesimu. Na da amo wadela: lesisia, soge da hafoga: i wadela: i soge agoane ba: mu. Amola sigua ohe da amo wadela: lesimu.
13 Un Es pie viņas piemeklēšu tās Baālu dienas, ka viņa tiem ir kvēpinājusi un greznojusies ar savām sprādzēm un glītumiem un dzinusies pakaļ saviem drauģeļiem, bet Mani ir aizmirsuši, saka Tas Kungs.
Na da ema se bagade imunu. Bai eso bagohame, e da Na gogolele, ogogosu ‘gode’ Ba: ile ema gabusiga: manoma gobele salasu amola nina: hamosu liligi gaga: ne ea sasagesu dunu ilia ahoabe fa: no bobogesu,” Hina Gode da sia: i dagoi.”
14 Tādēļ redzi, Es viņu labināšu un viņu vedīšu tuksnesī un runāšu mīlīgi ar viņu.
“Amaiba: le, Na da e bu hafoga: i sogega oule masunu. Amogawi, Na da e Nama bu sinidigima: ne, asigi sia: sia: mu.
15 Un Es tai atdošu viņas vīna dārzus no tejienes un to Ahora ieleju par cerības durvīm. Un tur viņa dziedās kā savas jaunības dienās, un kā tai laikā, kad viņa cēlās no Ēģiptes zemes.
Na da ea musa: waini efe sagai duga: i amo ema bu imunu. Na da Bidi Hamosu Fago afadenene, bu hahawane misunu logo holei agoane hamomu. E da ea a: fini esoga Idibidi yolesili, Nama asigi galu. Amo defele, e da Nama bu asigimu.
16 Un tai dienā, saka Tas Kungs, tu sauksi: mans vīrs, un tu Mani vairs nesauksi: mans Baāl.
Amasea, e da bu Nama ‘Nagoa’ sia: mu. E da Nama ‘Na Ba: ile’ amo bu hame sia: mu.
17 Un Es Baālu vārdus izraušu no viņas mutes, ka tos ar viņu vārdiem vairs nepieminēs.
Amola e da Ba: ile ea dio bu hamedafa sia: ma: ne, Na da hamomu.
18 Un tai dienā Es darīšu priekš viņiem derību ar zvēriem laukā un ar putniem apakš debess un ar tārpiem virs zemes, un salauzīšu stopu un zobenu un karu no zemes, un likšu tiem droši dzīvot.
Amo esoha, Na da sigua ohe amola sio fi huluane ilima gousa: su hamomu. Ilia da Na fi dunu hamedafa wadela: lesima: ne, Na da gousa: su hamomu. Amola Na da Isala: ili sogega gegesu liligi (gobihei sedade amola dadi) amo huluane samogele fasimu. Amasea, Na hamobeba: le, Na fi dunu da olofole amola gaga: iwane esalumu.
19 Un Es ar tevi saderēšos uz mūžību, un Es ar tevi saderēšos taisnībā un tiesā un žēlastībā un apžēlošanā.
Isala: ili fi! Na da di Na uda hamomu! Na da di hamedafa yolesimu. Na da dima asigidafa hou amola gogolema: ne olofosu hou olelemu. Amola di da Na udadafa agoane esalalalumu.
20 Un Es ar tevi saderēšos ticībā, un tu atzīsi To Kungu.
Na da Na dafawane ilegei sia: i noga: le ouligili, di Na udadafa hamomu. Amola di da Nama dia Hina Godedafa sia: mu.
21 Un tai dienā Es paklausīšu, saka Tas Kungs; Es paklausīšu debesi, un tā paklausīs zemi.
22 Un zeme paklausīs labību un vīnu un eļļu, un tie paklausīs Jezreēli.
Amo esoga Na da Na fi Isala: ili dunu ilia sia: ne gadosa adole ba: i liligi ilima imunu. Na da gibu defele imunu. Amasea, osoboga gagoma amola waini fage amola olife fage bagade heda: lebe ba: mu.
23 Un Es tos darīšu Sev par dzimumu virs zemes un apžēlošos par to neapžēloto un sacīšu uz tiem, kas nebija Mani ļaudis: jūs esat Mani ļaudis; un tie sacīs: mans Dievs!
Na da hamobeba: le, Na fi dunu da ilia sogega hahawane amola bagade gaguiwane esalebe ba: mu. Na da musa: Na fi dunuma, ‘Ilima hame Asigisa’ dio asuli. Be Na da ilima asigidafa hou bu olelemu. Amola Na musa: Na fi dunuma ‘Na fi dunu hame’ dio asuli. Be Na da fa: no ‘Dilia da Na fidafa dunu’ ilima sia: mu. Amola ilia da Nama amane sia: mu, ‘Di da ninia Gode.’”
