Hozejas 14

1 Atgriezies, ak Israēl, pie Tā Kunga, sava Dieva, jo tu esi kritis sava nozieguma dēļ.

Israel, vend om til HERREN din Gud, thi du faldt ved din Brøde.

2 Ņemiet šos vārdus līdz un atgriežaties pie Tā Kunga un sakāt uz Viņu: piedod visu noziegumu un parādi žēlastību, ka mēs nesam savu lūpu upurus.

Tag Angersord med og vend jer atter til HERREN; sig til ham: »Tilgiv al vor Brøde, vær naadig! Vi betaler med Læbernes Frugt.

3 Asurs mūs neizpestīs, mēs nejāsim uz zirgiem un nesacīsim vairs uz savu roku darbu: tu esi mūsu dievs! Jo pie Tevis bāriņš atrod žēlastību.

Vi vil ej søge Hjælp hos Assur, ej ride paa Stridshest, vi kalder ej mer vore Hænders Værk vor Gud; hos dig finder faderløs Medynk.«

4 Es dziedināšu viņu atkāpšanos, Es tos mīlēšu ar labu prātu, jo Mana dusmība no viņa novērsīsies.

Jeg læger deres Frafald, elsker dem frivilligt, min Vrede har vendt sig fra dem.

5 Es Israēlim būšu kā rasa: viņš zaļos kā lilija un iesakņosies kā Libānas(ciedrs).

Jeg vil være Israel som Dug, han skal blomstre som Liljen, Rod skal han slaa som en Poppel

6 Viņa zari izplētīsies, un skaistums viņam būs kā eļļas kokam, un smarža viņam būs kā Libānas(ciedram).

og bugne af Skud, som et Olietræ staa i Pragt, som Libanon dufte.

7 Tie, sēdēdami viņa ēnā, atkal audzinās labību un zaļos kā vīna koks; tam būs slava kā vīnam no Libānas.

Atter skal de bo i min Skygge, Korn skal de avle, skyde som en Vinstok med Ry som Libanons Vin.

8 Efraīm, kas Man vēl ar dievekļiem? Es paklausīšu un viņu uzlūkošu. Es būšu kā zaļa priede, pie Manis tavs auglis rodas.

Hvad skal Efraim mere med Afguder? Jeg hører ham, ser ned til ham. Jeg er som en grøn Cypres, du faar din Frugt fra mig.

9 Kas ir gudrs, ka saprot šās lietas? Kas ir prātīgs, ka tās atzīst? Jo Tā Kunga ceļi ir taisni, un taisnie pa tiem staigās, bet pārkāpēji pa tiem kritīs.

Hvem er saa viis, at han fatter det, saa klog, at han ved det? Thi rette er HERRENS Veje; retfærdige vandrer paa dem, men Syndere snubler paa dem.