Hozejas 1
1 Šis ir Tā Kunga vārds, kas notika uz Hozeju, Beērus dēlu, Uzijas, Jotama, Ahazs, Hizkijas, Jūda ķēniņu, dienās un Jerobeama, Jehoas dēla, Israēla ķēniņa dienās.
Naʻe hoko ʻae folofola ʻa Sihova kia Hosea, ko e foha ʻo Peli, ʻi he ngaahi ʻaho ʻo ʻUsia, mo Sotame, mo ʻAhasi, mo Hesekaia, ko e ngaahi tuʻi ʻo Siuta, pea ʻi he ngaahi ʻaho ʻo Selopoami ko e foha ʻo Soasi, ko e tuʻi ʻo ʻIsileli.
2 Šis ir tas iesākums, kā Tas Kungs runāja ar Hozeju. Tas Kungs sacīja uz Hozeju: ej, ņem sev maukas sievu un maukas bērnus, jo zeme dzenās tiešām maucībai pakaļ no Tā Kunga nost.
Ko hono kamataʻanga ʻoe folofola ʻa Sihova ia Hosea. Pea naʻe pehē ʻe Sihova kia Hosea, “ʻAlu, ʻo ʻomi kiate koe ha uaifi mei he feʻauaki mo e fānau ʻae feʻauaki: he kuo fai ʻe he fonua ʻae feʻauaki lahi, ʻonau mahuʻi meia Sihova.”
3 Tad viņš nogāja un ņēma Gomeri, Diblaima meitu, un tā tapa grūta un dzemdēja viņam dēlu.
Pea naʻe ʻalu ia ʻo ne ʻomi ʻa Komela, ko e ʻofefine ʻo Tipilemi; pea naʻe tuituʻia ia mo fanauʻi ha tama tangata kiate ia.
4 Un Tas Kungs uz viņu sacīja: Sauc viņa vārdu Jezreēli (tas Kungs izkaisīs); jo par īsu laiku Es piemeklēšu Jezreēļa asins vainu pie Jeūs nama un darīšu galu Israēla nama valstībai.
Pea naʻe pehē ʻe Sihova kiate ia, “Ke ke ui hono hingoa ko Sesilili; he ʻoku toetoe siʻi, pea te u totongi ʻae toto ʻo Sesilili ki he fale ʻo Sehu, pea te u fakangata ʻae puleʻanga ʻoe fale ʻo ʻIsileli.
5 Un tai dienā Es salauzīšu Israēla stopu Jezreēļa ielejā.
Pea ʻe hoko ʻi he ʻaho ko ia te u fesiʻi ʻae kaufana ʻa ʻIsileli, ʻi he teleʻa ʻo Sesilili.”
6 Un viņa tapa atkal grūta un dzemdēja meitu. Un Viņš uz to sacīja: nosauc viņas vārdu LoRukama (neapžēlota), jo Es joprojām vairs neapžēlošos par Israēla namu, ka Es tiem piedotu.
Pea naʻe toe tuituʻia ia, pea fanauʻi ha tama fefine. Pea naʻe pehē [ʻe he ʻOtua ]kiate ia, “Ke ke ui hono hingoa ko Loluhama: koeʻuhi ʻe ʻikai te u toe ʻaloʻofa ki he fale ʻo ʻIsileli, ka te u mātuʻaki ʻave ʻakinautolu.
7 Bet par Jūda namu Es apžēlošos un tos atpestīšu caur To Kungu, viņu Dievu; bet Es tos neatpestīšu ne caur stopu, ne caur zobenu, ne caur karu, ne caur zirgiem, ne caur jātniekiem.
Ka te u ʻaloʻofa ki he fale ʻo Siuta, pea te u fakamoʻui kinautolu ʻia Sihova ko e ʻOtua, ka ʻe ʻikai te u fakamoʻui ʻaki kinautolu ʻae kaufana, pe ko e heletā, pe ko e tau, pe ko e fanga hoosi, pe ko e kau tangata heka hoosi.”
8 Kad tā nu to LoRukamu bija atšķīrusi, tad viņa tapa grūta un dzemdēja dēlu.
Pea hili ʻene fakamāvae ʻa Loluhama, naʻa ne tuituʻia pea fāʻeleʻi ha tama tangata.
9 Un Viņš sacīja: sauc viņa vārdu LoAmmi (ne Mana tauta); jo jūs neesat Mana tauta, un arī Es nebūšu jūsu (Dievs).
Pea naʻe toki pehē [ʻe he ʻOtua], “Ke ke ui hono hingoa ko Loami: he ‘ʻoku ʻikai ko hoku kakai’ ʻakimoutolu, pea ʻoku ʻikai ko homou ʻOtua au.
10 Bet Israēla bērnu pulks būs kā jūras smiltis, ko nevar ne mērot, ne skaitīt. Un notiks tai vieta, kur uz tiem sacīja: jūs neesat Mani ļaudis, - uz tiem sacīs: Jūs tā dzīvā Dieva bērni!
Ka ko hono tokolahi ʻoe fānau ʻa ʻIsileli, ʻe hangē ko e ʻoneʻone ʻoe tahi ʻaia ʻe ʻikai faʻa fua pe lau; pea ʻe hoko ʻi he potu naʻe pehē kiate kinautolu, ‘ʻOku ʻikai ko hoku kakai ʻakimoutolu,’ ʻe pehē ʻi ai kiate kinautolu, ‘Ko e ngaahi foha ʻakimoutolu ʻoe ʻOtua moʻui.’
11 Un Jūda bērni un Israēla bērni sapulcināsies kopā un iecels pār sevi vienu galvu un atnāks no tās zemes jo Jezreēļa diena būs liela.
Pea ʻe toki tānaki fakataha ʻae fānau ʻa Siuta mo e fānau ʻa ʻIsileli, pea ʻe tuʻutuʻuni ha ʻulu pe taha moʻonautolu, pea te nau haʻu mei he fonua: koeʻuhi ʻe lahi ʻae ʻaho ʻo Sesilili.
