< Vēstule Ebrējiem 1 >

1 Dievs dažu reizi un dažādi vecos laikos uz tiem tēviem runājis caur tiem praviešiem,
ⲁ̅ϦⲈⲚ ⲞⲨⲐⲞ ⲚⲢⲎϮ ⲚⲈⲘ ⲞⲨⲘⲎϢ ⲚⲤⲘⲞⲦ ⲒⲤϪⲈⲚ ϨⲎ ⲀⲪⲚⲞⲨϮ ⲤⲀϪⲒ ⲚⲈⲘ ⲚⲈⲚⲒⲞϮ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲚⲒⲠⲢⲞⲪⲎⲦⲎⲤ.
2 šinīs pēdīgās dienās uz mums ir runājis caur To Dēlu; To Viņš ir iecēlis par mantinieku pār visu; caur To Viņš arī pasauli radījis; (aiōn g165)
ⲃ̅ⲈⲠϦⲀⲈ ⲆⲈ ⲚⲦⲈⲚⲀⲒⲈϨⲞⲞⲨ ⲚⲀⲒ ⲀϤⲤⲀϪⲒ ⲚⲈⲘⲀⲚ ϦⲈⲚⲞⲨϢⲎⲢⲒ ⲪⲀⲒ ⲈⲦⲀϤⲬⲀϤ ⲚⲔⲖⲎⲢⲞⲚⲞⲘⲞⲤ ⲚⲞⲨⲞⲚ ⲚⲒⲂⲈⲚ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲂⲞⲖ ϨⲒⲦⲞⲦϤ ⲀϤⲐⲀⲘⲒⲈ ⲚⲚⲒⲈⲚⲈϨ (aiōn g165)
3 Tas ir tas godības atspīdums un Viņa būšanas ģīmis un nes visas lietas caur Savu spēcīgo vārdu, un, šķīstīšanu no grēkiem darījis caur Sevi pašu, un sēdies pie labās rokas tai godībai augstībā;
ⲅ̅ⲈⲦⲈ ⲚⲐⲞϤ ⲠⲈ ⲠⲒⲘⲞⲨⲈ ⲚⲦⲈⲠⲈϤⲰⲞⲨ ⲚⲈⲘ ⲠⲤⲘⲞⲦ ⲚⲦⲈⲦⲈϤϨⲨⲠⲞⲤⲦⲀⲤⲒⲤ ⲈϤϤⲀⲒ ϦⲀ ⲠⲦⲎⲢϤ ϦⲈⲚⲠⲤⲀϪⲒ ⲚⲦⲈⲦⲈϤϪⲞⲘ ⲈⲂⲞⲖ ϨⲒⲦⲞⲦϤ ⲀϤⲒⲢⲒ ⲚⲞⲨⲦⲞⲨⲂⲞ ⲚⲦⲈⲚⲒⲚⲞⲂⲒ ⲀϤϨⲈⲘⲤⲒ ⲤⲀⲞⲨⲒⲚⲀⲘ ⲚϮⲘⲈⲦⲚⲒϢϮ ϦⲈⲚⲚⲎ ⲈⲦϬⲞⲤⲒ.
4 Un Viņš ir tapis tik daudz augstāks pār eņģeļiem, cik Viņš augstāku vārdu pār tiem ir mantojis.
ⲇ̅ⲈⲀϤϢⲰⲠⲒ ⲈϤⲤⲰⲦⲠ ⲈϨⲞⲦⲈ ⲚⲒⲀⲄⲄⲈⲖⲞⲤ ⲚⲦⲀⲒⲘⲀⲒⲎ ⲘⲠⲒⲢⲎϮ ⲈⲦⲀϤⲈⲢⲔⲖⲎⲢⲞⲚⲞⲘⲒⲚ ⲚⲞⲨⲢⲀⲚ ⲈⲞⲨⲞⲚ ϢⲒⲂϮ ⲘⲘⲞϤ ⲈϨⲞⲦⲈⲢⲰⲞⲨ.
5 Jo kuram eņģelim Viņš jebkad ir sacījis: Tu esi Mans Dēls, šodien Es Tevi esmu dzemdinājis? Un atkal: Es Viņam būšu par Tēvu, un Viņš Man būs par Dēlu?
ⲉ̅ⲈⲦⲀϤϪⲞⲤ ⲄⲀⲢ ⲚⲚⲒⲘ ⲚⲐⲚⲀⲨ ϦⲈⲚⲚⲒⲀⲄⲄⲈⲖⲞⲤ ϪⲈ ⲚⲐⲞⲔ ⲠⲈ ⲠⲀϢⲎⲢⲒ ⲀⲚⲞⲔ ⲀⲒϪⲪⲞⲔ ⲘⲪⲞⲞⲨ ⲞⲨⲞϨ ⲠⲀⲖⲒⲚ ϪⲈ ⲀⲚⲞⲔ ⲈⲒⲈϢⲰⲠⲒ ⲚⲀϤ ⲈⲨⲒⲰⲦ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲐⲞϤ ⲈϤⲈϢⲰⲠⲒ ⲚⲎⲒ ⲈⲨϢⲎⲢⲒ.
6 Un kad Viņš atkal to pirmdzimušo ieved pasaulē, Viņš saka: un visiem Dieva eņģeļiem būs Viņu pielūgt.
ⲋ̅ⲈϢⲰⲠ ⲆⲈ ⲞⲚ ⲀϤϢⲀⲚⲒⲚⲒ ⲘⲠⲒϢⲞⲢⲠ ⲘⲘⲒⲤⲒ ⲈϦⲞⲨⲚ ⲈϮⲞⲒⲔⲞⲨⲘⲈⲚⲎ ⲈϤϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲘⲀⲢⲞⲨⲞⲨⲰϢⲦ ⲘⲘⲞϤ ⲦⲎⲢⲞⲨ ⲚϪⲈⲚⲒⲀⲄⲄⲈⲖⲞⲤ ⲚⲦⲈⲪⲚⲞⲨϮ.
7 Un par tiem eņģeļiem Viņš gan saka: kas Savus eņģeļus dara par vējiem, un Savus sulaiņus par uguns liesmām;
ⲍ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈⲐⲂⲈ ⲚⲒⲀⲄⲄⲈⲖⲞⲤ ϤϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲪⲎ ⲈⲦⲀϤⲐⲀⲘⲒⲞ ⲚⲚⲈϤⲀⲄⲄⲈⲖⲞⲤ ⲚϨⲀⲚⲠⲚⲈⲨⲘⲀⲞⲨⲞϨ ⲚⲈϤⲢⲈϤϢⲈⲘϢⲒ ⲚⲞⲨϢⲀϨ ⲚⲬⲢⲰⲘ.
8 Bet par To Dēlu: Tavs goda krēsls, ak Dievs, paliek mūžīgi mūžam; Tavas valdīšanas scepteris ir taisns scepteris. (aiōn g165)
ⲏ̅ⲈⲐⲂⲈ ⲠϢⲎⲢⲒ ⲆⲈ ϤϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲠⲈⲔⲐⲢⲞⲚⲞⲤ ⲪⲚⲞⲨϮ ϢⲀ ⲈⲚⲈϨ ⲚⲦⲈⲠⲒⲈⲚⲈϨ ⲞⲨⲞϨ ⲠϢⲂⲰⲦ ⲘⲠⲤⲰⲞⲨⲦⲈⲚ ⲠⲈ ⲠϢⲂⲰⲦ ⲚⲦⲈⲦⲈⲔⲘⲈⲦⲞⲨⲢⲞ. (aiōn g165)
9 Tu esi mīlējis taisnību un ienīdējis netaisnību; tāpēc Dievs, Tavs Dievs, Tevi svaidījis ar prieka eļļu, pāri par Taviem biedriem.
ⲑ̅ϪⲈ ⲀⲔⲘⲈⲚⲢⲈ ϮⲘⲈⲐⲘⲎⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲔⲘⲈⲤⲦⲈ ⲦⲞϪⲒ ⲈⲐⲂⲈⲪⲀⲒ ⲀϤⲐⲀϨⲤⲔ ⲚϪⲈⲪⲚⲞⲨϮ ⲠⲈⲔⲚⲞⲨϮ ⲚⲞⲨⲚⲈϨ ⲚⲐⲈⲖⲎⲖ ⲈϨⲞⲦⲈ ⲚⲎ ⲈⲦϦⲀⲐⲞⲨⲰⲔ.
10 Un: Tu, Kungs, iesākumā zemi esi dibinājis, un debesis ir Tavu roku darbs;
ⲓ̅ⲞⲨⲞϨ ⲒⲤϪⲈⲚ ϨⲎ ⲠϬⲞⲒⲤ ⲚⲐⲞⲔ ⲀⲔϨⲒⲤⲈⲚϮ ⲘⲠⲔⲀϨⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲒϨⲂⲎⲞⲨⲒ ⲚⲦⲈⲚⲈⲔϪⲒϪ ⲚⲈⲚⲒⲪⲎⲞⲨⲒ.
11 Tās zudīs, bet Tu palieci vienmēr, tās sadils visas kā drēbes.
ⲓ̅ⲁ̅ⲚⲐⲰⲞⲨ ⲤⲈⲚⲀⲦⲀⲔⲞ ⲚⲐⲞⲔ ⲆⲈ ⲔϢⲞⲠ ⲞⲨⲞϨ ⲤⲈⲚⲀⲈⲢⲀⲠⲀⲤ ⲦⲎⲢⲞⲨ ⲘⲪⲢⲎϮ ⲚⲞⲨϨⲂⲞⲤ.
12 Un tā kā uzvalku Tu tās satīsi, un tās taps pārvērstas: bet Tu esi tas pats, un Tavi gadi nebeigsies.
ⲓ̅ⲃ̅ⲘⲪⲢⲎϮ ⲚⲞⲨⲈⲢϢⲰⲚ ⲬⲚⲀⲔⲞⲖⲞⲨ ⲞⲨⲞϨ ⲤⲈⲚⲀϢⲒⲂϮ ⲚⲐⲞⲔ ⲆⲈ ⲚⲐⲞⲔ ⲠⲈ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲈⲔⲢⲞⲘⲠⲒ ⲘⲠⲀⲨⲘⲞⲨⲚⲔ.
13 Un uz kuru eņģeli Viņš jebkad ir sacījis: sēdies pie Manas labās rokas, tiekams Es Tavus ienaidniekus lieku par pameslu Tavām kājām?
ⲓ̅ⲅ̅ⲈⲦⲀϤϪⲞⲤ ⲄⲀⲢ ⲚⲚⲒⲘ ⲚⲐⲚⲀⲨ ϦⲈⲚⲚⲒⲀⲄⲄⲈⲖⲞⲤ ϪⲈ ϨⲈⲘⲤⲒ ⲤⲀⲞⲨⲒⲚⲀⲘ ⲘⲘⲞⲒ ϢⲀϮⲬⲀ ⲚⲈⲔϪⲀϪⲒ ⲤⲀⲠⲈⲤⲎⲦ ⲚⲚⲈⲔϬⲀⲖⲀⲨϪ.
14 Vai visi tie nav gari, kas kalpo un top izsūtīti uz kalpošanu to dēļ, kas to debesprieku iemantos?
ⲓ̅ⲇ̅ⲘⲎ ⲚⲀⲒ ⲦⲎⲢⲞⲨ ϨⲀⲚⲠⲚⲈⲨⲘⲀⲚⲢⲈϤⲪⲰϢⲈⲚ ⲀⲚ ⲚⲈⲈⲨⲞⲨⲰⲢⲠ ⲘⲘⲰⲞⲨ ⲈⲨⲆⲒⲀⲔⲰⲚⲒⲀ ⲈⲐⲂⲈ ⲚⲎ ⲈⲐⲚⲀⲈⲢⲔⲖⲎⲢⲞⲚⲞⲘⲒⲚ ⲚⲞⲨⲚⲞϨⲈⲘ.

< Vēstule Ebrējiem 1 >