Vēstule Ebrējiem 9
1 Tad nu gan arī tai pirmai derībai bija Dieva kalpošanas likumi un laicīgs svētums.
Now, indeed, the first institution had both ordinances of service, and a worldly holy place.
2 Jo Dieva telts bija uzcelta: tai priekšējā bija tas lukturis un tas galds un tās Dieva priekšā noliktas maizes; tā top saukta tā svētā vieta.
For the first tabernacle, which is called holy, was set in order; in which were both the candlestick and the table, and the showbread;
3 Bet aiz tā otra priekškaramā auta tas dzīvoklis, kas top saukts tā vissvētākā vieta;
and behind the second vail, the tabernacle which is called most holy--
4 Tam bija tas kvēpināmais zelta altāris un tas derības šķirsts, vispāri pārvilkts ar zeltu, kurā tas zelta trauciņš ar to debess maizi un Ārona zizlis, kas bija zaļojis, un tie derības galdiņi.
having the golden censer, and the ark of the institution, covered everywhere with gold, in which were the golden pot having the manna, and the rod of Aaron, which budded, and the tables of the institution;
5 Un virsū pār to tie godības ķerubi, kas to derības šķirsta vāku apēnoja: par to tagad nav jārunā īpaši.
and above it, the cherubim of glory, overshadowing the mercy-seat; concerning which things we can not at present speak particularly.
6 Kad nu šās lietas tā sataisītas, tad tie priesteri gan allažiņ ieiet tai dzīvokļa priekšējā daļā, Dieva kalpošanas darbus darīdami,
Now, these things being this set in order, the priests go at all times indeed into the first tabernacle, performing the services;
7 Bet tai otrā tas augstais priesteris vien vienreiz par gadu, ne bez asinīm, ko viņš upurē par sava paša un to ļaužu noziegumiem;
but into the second tabernacle--the high priest alone--once every year, not without blood, which he offers for himself, and for the errors of the people.
8 Caur to Svētais Gars rāda, ka ceļš uz to svēto vietu vēl nav parādīts, kamēr tā dzīvokļa priekšēja daļa pastāv;
The Holy Spirit signifying this, that the way of the holy places was not yet laid open, while the first tabernacle was yet standing;
9 Tā ir to tagadēju laiku līdzība, pēc kuras upurē dāvanas un upurus, kas to, kas kalpo, nevar pilnīgu darīt pēc zināmas sirds,
which was a figurative representation for the time being, during which both gifts and sacrifices are offered which can not, with respect to the conscience, make him who does the service perfect--
10 Bet tie tikai līdz ar ēdieniem un dzērieniem un daudzkārtīgām mazgāšanām kā ārīgi miesas likumi uzlikti līdz tam laikam, kad viss labāki tiks pārtaisīts.
only with meats and drinks, and divers immersions-- ordinances concerning the flesh, imposed till the time of reformation.
11 Bet Kristus, to nākamo labumu augstais priesteris, ir nācis un caur jo lielu un jo pilnīgu dzīvokli, ne rokām taisītu - tas ir, ne no šīs radības, -
But Christ being come--a High Priest of the good things to come--has, through a greater and more perfect tabernacle, not made with hands, (that is to say, not of this building, )
12 Nedz ar āžu un teļu asinīm, bet ar Savām paša asinīm Viņš vienreiz ir iegājis tai svētā vietā un sagādājis mūžīgu pestīšanu. (aiōnios g166)
entered once into the holy places, having obtained eternal redemption; not indeed, by the blood of goats and calves, but by his own blood. (aiōnios g166)
13 Jo ja vēršu un āžu asinis un pelni no jaunas govs nešķīstos apslacinājot šķīsta uz miesas šķīstību;
For if the blood of bulls and goats, and the ashes of a heifer sprinkling the polluted, sanctified to the cleansing of the flesh,
14 Cik vairāk Kristus asinis, kas caur to mūžīgo Garu Sevi pašu bezvainīgu Dievam ir upurējis, šķīstīs jūsu zināmu sirdi no nedzīviem darbiem, kalpot Tam dzīvam Dievam? (aiōnios g166)
how much more shall the blood of Christ, who, through an Eternal Spirit, offered himself without fault, to God, cleanse your conscience from dead works to serve the living God? (aiōnios g166)
15 Un tādēļ Viņš ir tās jaunās derības (testamenta) vidutājs, lai, kad nāve bija notikusi par atpestīšanu no tām pārkāpšanām, kas bija apakš tās pirmās derības, tie, kas ir aicināti, dabū to apsolīto mūžīgo mantību. (aiōnios g166)
And, for this reason, he is mediator of the new institution, that, by means of death, for the redemption of the transgressions under the first institution, those who had been called might receive the promise of the eternal inheritance. (aiōnios g166)
16 Jo kur ir iestādījums(testaments), tur tam iestādītajam vajag būt mirušam.
Now, where there is such an institution, the death of the instituted sacrifice must necessarily intervene:
17 Jo iestādījums (testaments) ir stiprs, kad tas iestādītājs miris; jo tas nekad nav spēkā, kamēr viņš vēl dzīvs, kas to cēlis.
for since the institution is ratified over the dead, it has no force while the instituted sacrifice lives.
18 Tāpēc arī tā pirmā derība nav iecelta bez asinīm.
Hence, neither was the first introduced without blood;
19 Jo kad Mozus visus likumus pēc bauslības bija runājis uz visiem ļaudīm, tad tas ņēma teļu un āžu asinis ar ūdeni un purpura vilnu un īzapu un apslacināja pašu to grāmatu kā arī visus ļaudis,
for "when Moses had spoken every precept in the law to all the people, taking the blood of calves, and of goats, with water and scarlet wool, and hyssop, he sprinkled both the book itself, and the people:"
20 Sacīdams: šīs ir tās derības asinis, ko Dievs jums ir pavēlējis.
saying, "This is the blood of the institution, which God has enjoined on you."
21 Tā līdzīgi viņš arī Dieva telti un visus Dieva kalpošanas rīkus apslacināja ar asinīm.
Moreover, he in like manner sprinkled with blood both the tabernacle, and all the vessels of the ministry.
22 Un gandrīz viss ar asinīm top šķīstīts pēc bauslības, un bez asins izliešanas nenotiek piedošana.
And almost all thing, according to the law, were cleansed with blood; and without the shedding of blood, there is no remission.
23 Tad nu tām debes' lietu līdzībām tā vajag tapt šķīstītām, bet tām debes' lietām pašām caur labākiem upuriem, nekā šie ir.
It was necessary, then, indeed, that the representations of the things in the heavens should be purified with these; but the heavenly things themselves, with better sacrifices than these.
24 Jo Kristus nav iegājis tai rokām taisītā svētā vietā, caur ko tā patiesā top zīmēta, bet pašās debesīs, ka tas tagad parādītos priekš Dieva vaiga par mums;
Therefore, Christ has not entered into the holy places made with hands, the antitypes of the true, but into heaven itself, now to appear in the presence of God, on our account.
25 Nedz ka Viņš Sevi pašu daudzreiz upurētu, tā kā tas augstais priesteris ik gadus svētā vietā ieiet ar svešām asinīm.
Not, however, that he should offer himself often, as the high priest enters into the holy places every year with other blood;
26 Citādi Viņam būtu pienācies daudzreiz ciest no pasaules iesākuma; bet tagad Viņš vienreiz laiku galā ir parādījies, grēku iznīcināt caur Savu paša upuri. (aiōn g165)
for then he must have often sufferance since the foundation of the world: but now, once, at the conclusion of the ages, he has been manifested to put away sin by the sacrifice of himself. (aiōn g165)
27 Un tā, kā cilvēkiem ir nolikts vienreiz mirt un pēc tam tā tiesa:
And, forasmuch as it is appointed to men once to die, and after that, the judgment;
28 Tāpat arī Kristus, vienreiz upurēts, daudz ļaužu grēkus atņemt, taps redzēts otru reizi bez grēka no tiem, kas Viņu gaida, uz mūžīgu dzīvošanu.
even so Christ, being once offered, to bear away the sins of many, will, to them who look for him, appear a second time, without a sin-offering, in order to salvation.
