Vēstule Ebrējiem 4
1 Tad nu lai bīstamies, ka jel tā apsolīšana, Viņa dusēšanā ieiet, netop aizkavēta un neviens no jums netop ieraudzīts tāds, kas būtu palicis to nesasniedzis.
Let us therefore fear, lest at any time, although there is left behind a promise of entering into his rest, —any one from amongst you should be deemed, to have come short;
2 Jo arī mums tas evaņģēlijs ir pasludināts, tā kā viņiem; bet tas sludināšanas vārds tiem nekā nepalīdzēja, tāpēc ka tas nebija savienots ar ticību iekš tiem, kas to bija dzirdējuši.
For we have had delivered to us the joyful message, just as even, they; but the word which was heard did not profit them, they not having been blended, by faith, with the things heard.
3 Jo mēs, kas esam ticējuši, ieejam tai dusēšanā, tā kā Viņš ir sacījis: Es zvērēju Savā dusmībā, tiem nebūs ieiet Manā dusēšanā; lai gan tie darbi no pasaules radīšanas bija padarīti.
For we who have believed, are to enter into the rest, according as he hath said—So I sware in mine anger, They shall not enter into my rest; And yet, the works, from the foundation of the world, had been brought into existence,
4 Jo Viņš kādā vietā par to septīto dienu tā ir runājis: un Dievs septītā dienā ir dusējis no visiem Saviem darbiem.
For he hath spoken, somewhere, concerning the seventh [day], thus—And God rested, on the seventh day, from all his works;
5 Un šinī vietā atkal: tiem nebūs ieiet Manā dusēšanā.
And in this again—They shall not enter into my rest.
6 Kad nu tā paliek, ka citiem būs ieiet tai dusēšanā, un ka tie, kam papriekš tas evaņģēlijs ir sludināts, nav iegājuši neticības dēļ;
Seeing, therefore, that it is left over for, some, to enter into it, and, they who formerly had delivered to them the joyful message, entered not in by reason of obstinacy, —
7 Tad Viņš atkal kādu dienu noliek: šodien, caur Dāvidu sacīdams pēc tāda ilga laika, tā kā ir sacīts: šodien, kad jūs Viņa balsi dzirdēsiet, neapcietinājiet savas sirdis.
Again, he marketh out a certain day, To-day, in David, saying—after so long a time as this, —according as it hath been said before: —To-day, if, unto his voice, ye would hearken, do not harden your hearts.
8 Ja jau Jozua tos ir ievedis dusēšanā, tad Viņš pēc tam nebūtu runājis par citu dienu.
For, if, unto them, Joshua had given rest, it had not in that case, concerning another day, been speaking, after, these things.
9 Tad nu vēl atliek svēta dusēšana Dieva ļaudīm.
Hence there is, left over, a Sabbath-keeping, for the people of God.
10 Jo kas Viņa dusēšanā ir iegājis, tas dus arī no saviem darbiem, tā kā Dievs no Saviem.
For, he that hath entered into his rest, He too, hath rested from his works, just as, from his own, God, [rested].
11 Tad nu lai dzenamies ieiet tanī dusēšanā, ka neviens neiekrīt tai pašā neticības priekšzīmē.
Let us, therefore, give diligence to enter into that rest, lest anyone fall into the same example, of obstinacy.
12 Jo Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs un asāks, nekā kāds abējās pusēs griezīgs zobens, un spiežās cauri, līdz kamēr pāršķir dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir soģis pār sirds domām un sirds prātu.
For, living, is the word of God, and, energetic, and more cutting than any knife with two edges, and penetrating as far as a dividing asunder of soul and spirit, of joints also, and marrow, and able to judge the impulses and designs of the heart;
13 Un Viņa priekšā neviena radīta lieta nav neredzama, bet visas lietas ir atsegtas un redzamas priekš Tā acīm, par ko mēs runājam(dosim norēķinu).
And there is, no created thing, can be secreted before him, but, all things, are naked and exposed to his eyes: —as to whom is, our discourse.
14 Kad nu mums ir liels augsts priesteris, kas caur debesīm gājis, Jēzus, Dieva Dēls, tad lai mēs pie šīs apliecināšanas stipri turamies.
Having then a great high-priest who hath passed through the heavens, Jesus the Son of God, let us hold fast the confession;
15 Jo mums nav augsts priesteris, kas nevarētu iežēloties par mūsu vājībām, bet kas visās lietās ir kārdināts tā kā mēs, tomēr bez grēka.
For we have not a high-priest unable to have fellow-feeling with our weaknesses, but one tested in all respects, by way of likeness, apart from sin.
16 Tad nu lai ar drošību pieejam pie tā žēlastības krēsla, lai apžēlošanu dabūjam un žēlastību atrodam par palīdzību savā laikā.
Let us, then, be approaching with freedom of speech, unto the throne of favour, that we may receive mercy, and, favour, may find, for seasonable succour.
