Vēstule Ebrējiem 4
1 Tad nu lai bīstamies, ka jel tā apsolīšana, Viņa dusēšanā ieiet, netop aizkavēta un neviens no jums netop ieraudzīts tāds, kas būtu palicis to nesasniedzis.
Let us then fear, since a promise is still left us of entering into his rest, lest any one of you should appear to fail of obtaining it.
2 Jo arī mums tas evaņģēlijs ir pasludināts, tā kā viņiem; bet tas sludināšanas vārds tiem nekā nepalīdzēja, tāpēc ka tas nebija savienots ar ticību iekš tiem, kas to bija dzirdējuši.
For to us were glad tidings addressed, as well as to them; but the word which was heard did not profit them, not being mixed with faith in those who heard it.
3 Jo mēs, kas esam ticējuši, ieejam tai dusēšanā, tā kā Viņš ir sacījis: Es zvērēju Savā dusmībā, tiem nebūs ieiet Manā dusēšanā; lai gan tie darbi no pasaules radīšanas bija padarīti.
For we who believed enter into the rest, as he hath said: “So I swore in my wrath, they shall not enter into my rest;” although the works were finished from the foundation of the world.
4 Jo Viņš kādā vietā par to septīto dienu tā ir runājis: un Dievs septītā dienā ir dusējis no visiem Saviem darbiem.
For he hath spoken in a certain place of the seventh day thus: “And God rested on the seventh day from all his works;”
5 Un šinī vietā atkal: tiem nebūs ieiet Manā dusēšanā.
and in this place again: “They shall not enter into my rest.”
6 Kad nu tā paliek, ka citiem būs ieiet tai dusēšanā, un ka tie, kam papriekš tas evaņģēlijs ir sludināts, nav iegājuši neticības dēļ;
Since then it still remaineth for some to enter into it, and they to whom the glad tidings of it were first brought did not enter in because of disobedience,
7 Tad Viņš atkal kādu dienu noliek: šodien, caur Dāvidu sacīdams pēc tāda ilga laika, tā kā ir sacīts: šodien, kad jūs Viņa balsi dzirdēsiet, neapcietinājiet savas sirdis.
he again appointeth a certain day, “To-day”—saying in David so long a time after, as hath before been said—”To-day, if ye hear his voice, harden not your hearts.”
8 Ja jau Jozua tos ir ievedis dusēšanā, tad Viņš pēc tam nebūtu runājis par citu dienu.
For if Joshua had given them rest, he would not after this be speaking of another day.
9 Tad nu vēl atliek svēta dusēšana Dieva ļaudīm.
There remaineth therefore a sabbath-rest to the people of God.
10 Jo kas Viņa dusēšanā ir iegājis, tas dus arī no saviem darbiem, tā kā Dievs no Saviem.
For he that hath entered into his rest, hath himself rested from his works, as God did from his own.
11 Tad nu lai dzenamies ieiet tanī dusēšanā, ka neviens neiekrīt tai pašā neticības priekšzīmē.
Let us then strive to enter into that rest, that no one may fall, as a like example of disobedience.
12 Jo Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs un asāks, nekā kāds abējās pusēs griezīgs zobens, un spiežās cauri, līdz kamēr pāršķir dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir soģis pār sirds domām un sirds prātu.
For the word of God is living, and powerful, and sharper than any two-edged sword, piercing even to the dividing asunder of soul and spirit, both the joints and marrow, and is a discerner of the thoughts and intents of the heart;
13 Un Viņa priekšā neviena radīta lieta nav neredzama, bet visas lietas ir atsegtas un redzamas priekš Tā acīm, par ko mēs runājam(dosim norēķinu).
and there is no creature that is not manifest in his sight; but all things are naked and laid open to the eyes of him with whom we have to do.
14 Kad nu mums ir liels augsts priesteris, kas caur debesīm gājis, Jēzus, Dieva Dēls, tad lai mēs pie šīs apliecināšanas stipri turamies.
Since, then, we have a great high-priest, who hath passed through the heavens, Jesus the Son of God, let us hold fast our profession.
15 Jo mums nav augsts priesteris, kas nevarētu iežēloties par mūsu vājībām, bet kas visās lietās ir kārdināts tā kā mēs, tomēr bez grēka.
For we have not a high-priest who cannot be touched with the feeling of our infirmities, but one who hath in all points been tempted as we are, without sin.
16 Tad nu lai ar drošību pieejam pie tā žēlastības krēsla, lai apžēlošanu dabūjam un žēlastību atrodam par palīdzību savā laikā.
Let us therefore come boldly to the throne of grace, that we may obtain mercy, and find grace to help in time of need.
