< Vēstule Ebrējiem 12 >

1 Tad nu arī mēs, kad tāds liels pulks liecinieku ir visapkārt ap mums, lai noliekam ikvienu nastu un to grēku, kas mūs visai apstāj, un ar pacietību lai tekam iekš tās mums noliktās cīnīšanās.
اَتو ہیتوریتاوَتْساکْشِمیگھَے رْویشْٹِتاح سَنْتو وَیَمَپِ سَرْوَّبھارَمْ آشُبادھَکَں پاپَنْچَ نِکْشِپْیاسْماکَں گَمَنایَ نِرُوپِتے مارْگے دھَیرْیّینَ دھاوامَ۔
2 Un lai skatāmies uz Jēzu, ticības iesācēju un pabeidzēju, kas, jebšu varējis priekā būt, krustu ir panesis un par kaunu nav bēdājis un ir sēdies pa labo roku Dieva goda krēslam.
یَشْچاسْماکَں وِشْواسَسْیاگْریسَرَح سِدّھِکَرْتّا چاسْتِ تَں یِیشُں وِیکْشامَہَے یَتَح سَ سْوَسَمُّکھَسْتھِتانَنْدَسْیَ پْراپْتْیَرْتھَمْ اَپَمانَں تُچّھِیکرِتْیَ کْرُشَسْیَ یاتَناں سوڈھَوانْ اِیشْوَرِییَسِںہاسَنَسْیَ دَکْشِنَپارْشْوے سَمُپَوِشْٹَواںشْچَ۔
3 Ņemiet vērā Šo, kas tādu pretī runāšanu panesis no grēciniekiem, lai jūs nepiekūstat, savās dvēselēs pagurdami.
یَح پاپِبھِح سْوَوِرُدّھَمْ ایتادرِشَں وَیپَرِیتْیَں سوڈھَوانْ تَمْ آلوچَیَتَ تینَ یُویَں سْوَمَنَحسُ شْرانْتاح کْلانْتاشْچَ نَ بھَوِشْیَتھَ۔
4 Jūs vēl neesat pretī stāvējuši līdz asinīm, cīnīdamies pret grēku,
یُویَں پاپینَ سَہَ یُدھْیَنْتودْیاپِ شونِتَوْیَیَپَرْیَّنْتَں پْرَتِرودھَں ناکُرُتَ۔
5 Un esat aizmirsuši to pamācīšanu, kas uz jums kā uz bērniem saka: mans dēls, neturi Tā Kunga pārmācīšanu par mazu lietu un nepagursti, kad tu no Viņa kļūsti pārmācīts.
تَتھا چَ پُتْرانْ پْرَتِیوَ یُشْمانْ پْرَتِ یَ اُپَدیشَ اُکْتَسْتَں کِں وِسْمرِتَوَنْتَح؟ "پَریشینَ کرِتاں شاسْتِں ہے مَتْپُتْرَ نَ تُچّھَیَ۔ تینَ سَںبھَرْتْسِتَشْچاپِ نَیوَ کْلامْیَ کَداچَنَ۔
6 Jo ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca, un šausta ikvienu dēlu, ko Viņš uzņem.
پَریشَح پْرِییَتے یَسْمِنْ تَسْمَے شاسْتِں دَداتِ یَتْ۔ یَنْتُ پُتْرَں سَ گرِہْلاتِ تَمیوَ پْرَہَرَتْیَپِ۔ "
7 Ja jūs to pārmācīšanu paciešat, tad Dievs turas pret jums kā pret bērniem; jo kur ir dēls, ko tēvs nepārmāca?
یَدِ یُویَں شاسْتِں سَہَدھْوَں تَرْہِیشْوَرَح پُتْرَیرِوَ یُشْمابھِح سارْدّھَں وْیَوَہَرَتِ یَتَح پِتا یَسْمَے شاسْتِں نَ دَداتِ تادرِشَح پُتْرَح کَح؟
8 Bet ja esat bez pārmācīšanas, pie kuras visiem ir daļa bijusi, tad jūs esat maukas bērni un ne dēli.
سَرْوّے یَسْیاح شاسْتیرَںشِنو بھَوَنْتِ سا یَدِ یُشْماکَں نَ بھَوَتِ تَرْہِ یُویَمْ آتْمَجا نَ کِنْتُ جارَجا آدھْوے۔
9 Un ja mums mūsu miesīgie tēvi ir bijuši par pārmācītājiem un mēs tos esam bijušies, - vai ne daudz vairāk Tam garu Tēvam būsim paklausīgi un dzīvosim?
اَپَرَمْ اَسْماکَں شارِیرِکَجَنْمَداتاروسْماکَں شاسْتِکارِنوبھَوَنْ تے چاسْمابھِح سَمّانِتاسْتَسْمادْ یَ آتْمَناں جَنَیِتا وَیَں کِں تَتودھِکَں تَسْیَ وَشِیبھُویَ نَ جِیوِشْیامَح؟
10 Jo viņi gan mazu brīdi, kā paši zinādami, mūs ir pārmācījuši, bet Šis mūs pārmāca par labu, ka mums būtu daļa pie Viņa svētās būšanas.
تے تْوَلْپَدِنانِ یاوَتْ سْوَمَنومَتانُسارینَ شاسْتِں کرِتَوَنْتَح کِنْتْویشوسْماکَں ہِتایَ تَسْیَ پَوِتْرَتایا اَںشِتْوایَ چاسْمانْ شاسْتِ۔
11 Bet ikviena pārmācīšana, klāt būdama, mums nešķiet līksmība esot, bet noskumšana; bet visu pēc tā dod taisnības un miera augļus tiem, kas caur to izmācīti.
شاسْتِشْچَ وَرْتَّمانَسَمَیے کیناپِ نانَنْدَجَنِکا کِنْتُ شوکَجَنِکَیوَ مَنْیَتے تَتھاپِ یے تَیا وِنِییَنْتے تیبھْیَح سا پَشْچاتْ شانْتِیُکْتَں دھَرْمَّپھَلَں دَداتِ۔
12 Tādēļ paceļat atkal gurdenās rokas un slābanos ceļus,
اَتَایوَ یُویَں شِتھِلانْ ہَسْتانْ دُرْبَّلانِ جانُونِ چَ سَبَلانِ کُرُدھْوَں۔
13 Un staigājat taisnus ceļus ar savām kājām, ka tas, kas tizls, nepaklūp, bet turpretī top dziedināts.
یَتھا چَ دُرْبَّلَسْیَ سَنْدھِسْتھانَں نَ بھَجْییتَ سْوَسْتھَں تِشْٹھیتْ تَتھا سْوَچَرَنارْتھَں سَرَلَں مارْگَں نِرْمّاتَ۔
14 Dzenaties pēc miera ar visiem un pēc tās svētās dzīvošanas, bez kā neviens To Kungu neredzēs;
اَپَرَنْچَ سَرْوَّیح سارْتھَمْ اےکْیَبھاوَں یَچَّ وِنا پَرَمیشْوَرَسْیَ دَرْشَنَں کیناپِ نَ لَپْسْیَتے تَتْ پَوِتْرَتْوَں چیشْٹَدھْوَں۔
15 Pielūkodami, ka neviens nezaudē Dieva žēlastību, ka nekāda rūgta sakne, augsti uzaugusi, jūs nesajauc, un ka daudzi caur to netop apgānīti;
یَتھا کَشْچِدْ اِیشْوَرَسْیانُگْرَہاتْ نَ پَتیتْ، یَتھا چَ تِکْتَتایا مُولَں پْرَرُہْیَ بادھاجَنَکَں نَ بھَویتْ تینَ چَ بَہَووپَوِتْرا نَ بھَوییُح،
16 Ka neviens nav maucinieks, nedz nesvēts, kā Ēsavs, kas savu pirmdzimtības tiesu ir pārdevis par vienu ēdienu.
یَتھا چَ کَشْچِتْ لَمْپَٹو وا ایکَکرِتْوَ آہارارْتھَں سْوِییَجْییشْٹھادھِکارَوِکْریتا یَ ایشَوسْتَدْوَدْ اَدھَرْمّاچارِی نَ بھَویتْ تَتھا ساوَدھانا بھَوَتَ۔
17 Jo jūs zināt, ka tas arī pēc tam, lai gan gribēdams to svētību iemantot, tapa atmests; jo viņš neatrada žēlošanas vietu, jebšu to ar asarām meklēja.
یَتَح سَ ایشَوح پَشْچادْ آشِیرْوّادادھِکارِی بھَوِتُمْ اِچّھَنَّپِ نانُگرِہِیتَ اِتِ یُویَں جانِیتھَ، سَ چاشْرُپاتینَ مَتْیَنْتَرَں پْرارْتھَیَمانوپِ تَدُپایَں نَ لیبھے۔
18 Jo jūs neesat nākuši pie kalna, kas bija aiztiekams, un pie degoša uguns un krēslības un tumsības un vētras,
اَپَرَنْچَ سْپرِشْیَح پَرْوَّتَح پْرَجْوَلِتو وَہْنِح کرِشْناوَرْنو میگھو نْدھَکارو جھَنْبھْشَ تُورِیوادْیَں واکْیاناں شَبْدَشْچَ نَیتیشاں سَنِّدھَو یُویَمْ آگَتاح۔
19 Un pie bazūnes skaņas un vārdu balss, par ko tie, kas to dzirdēja, ir lūgušies, ka uz tiem vairs netaptu runāts.
تَں شَبْدَں شْرُتْوا شْروتارَسْتادرِشَں سَمْبھاشَنَں یَتْ پُنَ رْنَ جایَتے تَتْ پْرارْتھِتَوَنْتَح۔
20 Jo tie nevarēja panest šo pavēli: ja arī kāds lops to kalnu aiztiktu, tad to būs ar akmeņiem nomētāt vai ar bultu nošaut.
یَتَح پَشُرَپِ یَدِ دھَرادھَرَں سْپرِشَتِ تَرْہِ سَ پاشاناگھاتَے رْہَنْتَوْیَ اِتْیادیشَں سوڈھُں تے ناشَکْنُوَنْ۔
21 Un tā parādīšana bija tik briesmīga, ka Mozus sacīja: es esmu pārbijies un drebu.
تَچَّ دَرْشَنَمْ ایوَں بھَیانَکَں یَتْ مُوسَسوکْتَں بھِیتَسْتْراسَیُکْتَشْچاسْمِیتِ۔
22 Bet jūs esat nākuši pie Ciānas kalna, un pie Tā dzīvā Dieva pilsētas, pie debess Jeruzālemes un pie daudz tūkstošiem eņģeļu,
کِنْتُ سِییونْپَرْوَّتو مَریشْوَرَسْیَ نَگَرَں سْوَرْگَسْتھَیِرُوشالَمَمْ اَیُتانِ دِوْیَدُوتاح
23 Un pie pirmdzimušo sapulces un draudzes, kas debesīs pierakstīti, un pie Dieva, tā soģa pār visiem, un pie pilnīgi taisno gariem,
سْوَرْگے لِکھِتاناں پْرَتھَمَجاتانامْ اُتْسَوَح سَمِتِشْچَ سَرْوّیشاں وِچارادھِپَتِرِیشْوَرَح سِدّھِیکرِتَدھارْمِّکانامْ آتْمانو
24 Un pie Jēzus, jaunas derības vidutāja, un pie apslacināšanas asinīm, kas labāki runā nekā Ābels.
نُوتَنَنِیَمَسْیَ مَدھْیَسْتھو یِیشُح، اَپَرَں ہابِلو رَکْتاتْ شْرییَح پْرَچارَکَں پْروکْشَنَسْیَ رَکْتَنْچَیتیشاں سَنِّدھَو یُویَمْ آگَتاح۔
25 Pielūkojiet, ka jūs to, kas tur runā, neatmetiet. Jo kad tie nav izbēguši, kas to atmeta, kas virs zemes Dieva mācību runāja, tad mēs ne tik neizbēgsim, ja no tā novēršamies, kas ir no debesīm,
ساوَدھانا بھَوَتَ تَں وَکْتارَں ناوَجانِیتَ یَتو ہیتوح پرِتھِوِیسْتھِتَح سَ وَکْتا یَیرَوَجْناتَسْتَے رْیَدِ رَکْشا ناپْراپِ تَرْہِ سْوَرْگِییَوَکْتُح پَرانْمُکھِیبھُویاسْمابھِح کَتھَں رَکْشا پْراپْسْیَتے؟
26 Viņa balss tai laikā zemi pakustināja; bet tagad Viņš ir pasludinājis sacīdams: vēl vienreiz Es kustināšu ne vien zemi, bet arī debesi.
تَدا تَسْیَ رَواتْ پرِتھِوِی کَمْپِتا کِنْتْوِدانِیں تینیدَں پْرَتِجْناتَں یَتھا، "اَہَں پُنَریکَکرِتْوَح پرِتھِوِیں کَمْپَیِشْیامِ کیوَلَں تَنَّہِ گَگَنَمَپِ کَمْپَیِشْیامِ۔ "
27 Un tas vārds „vēl vienreiz“parāda, ka tam, kas ir kustinājams, būs tapt pārceltam, jo tas ir darīts, lai paliek tas, kas nav kustinājams.
سَ ایکَکرِتْوَح شَبْدو نِشْچَلَوِشَیاناں سْتھِتَیے نِرْمِّتانامِوَ چَنْچَلَوَسْتُوناں سْتھانانْتَرِیکَرَنَں پْرَکاشَیَتِ۔
28 Tādēļ nu, ka dabūjam nekustinājamu valstību, lai esam pateicīgi un tā lai Dievam kalpojam, kā Viņam labi patīk, ar baiļošanos un bijāšanos.
اَتَایوَ نِشْچَلَراجْیَپْراپْتَیرَسْمابھِح سونُگْرَہَ آلَمْبِتَوْیو یینَ وَیَں سادَرَں سَبھَیَنْچَ تُشْٹِجَنَکَرُوپینیشْوَرَں سیوِتُں شَکْنُیامَ۔
29 Jo mūsu Dievs ir rijoša uguns.
یَتوسْماکَمْ اِیشْوَرَح سَںہارَکو وَہْنِح۔

< Vēstule Ebrējiem 12 >