Vēstule Ebrējiem 11
1 Bet ticība ir paļaušanās uz lietām, kas cerējamas, un pārliecināšanās par lietām, kas neredzamas.
vizvAsa AzaMsitAnAM nizcayaH, adRzyAnAM viSayANAM darzanaM bhavati|
2 Jo caur to tie vecaji liecību ir dabūjuši.
tena vizvAsena prAJco lokAH prAmANyaM prAptavantaH|
3 Caur ticību mēs noprotam, ka pasaule ir radīta caur Dieva vārdu, tā ka tās redzamās lietas nav cēlušās no redzamām. (aiōn g165)
aparam Izvarasya vAkyena jagantyasRjyanta, dRSTavastUni ca pratyakSavastubhyo nodapadyantaitad vayaM vizvAsena budhyAmahe| (aiōn g165)
4 Caur ticību Ābels Dievam lielāku upuri ir pienesis nekā Kains: caur to viņš liecību ir dabūjis, ka viņš taisns, kad Dievs par viņa dāvanām liecināja; un caur to viņš vēl runā, jebšu miris.
vizvAsena hAbil Izvaramuddizya kAbilaH zreSThaM balidAnaM kRtavAn tasmAccezvareNa tasya dAnAnyadhi pramANe datte sa dhArmmika ityasya pramANaM labdhavAn tena vizvAsena ca sa mRtaH san adyApi bhASate|
5 Caur ticību Enohs ir aizņemts, tā ka nāvi neredzēja; un viņš netapa atrasts, tāpēc ka Dievs viņu bija aizņēmis; jo pirms viņš tapa aizņemts, viņš liecību ir dabūjis, ka viņš Dievam paticis.
vizvAsena hanok yathA mRtyuM na pazyet tathA lokAntaraM nItaH, tasyoddezazca kenApi na prApi yata IzvarastaM lokAntaraM nItavAn, tatpramANamidaM tasya lokAntarIkaraNAt pUrvvaM sa IzvarAya rocitavAn iti pramANaM prAptavAn|
6 Bet bez ticības nevar Dievam patikt; jo kas pie Dieva nāk, tam būs ticēt, ka Viņš ir un ka būs atmaksātājs tiem, kas Viņu meklē.
kintu vizvAsaM vinA ko'pIzvarAya rocituM na zaknoti yata Izvaro'sti svAnveSilokebhyaH puraskAraM dadAti cetikathAyAm IzvarazaraNAgatai rvizvasitavyaM|
7 Caur ticību Noa, no Dieva par to pamācīts, kas nebija redzams, Dievu bīdamies to šķirstu ir uzcirtis savam namam par izglābšanu; caur to viņš pasauli ir notiesājis un iemantojis to taisnību, kas nāk caur ticību.
aparaM tadAnIM yAnyadRzyAnyAsan tAnIzvareNAdiSTaH san noho vizvAsena bhItvA svaparijanAnAM rakSArthaM potaM nirmmitavAn tena ca jagajjanAnAM doSAn darzitavAn vizvAsAt labhyasya puNyasyAdhikArI babhUva ca|
8 Caur ticību Ābrahāms aicināts ir paklausījis un izgājis uz to vietu, ko tam bija mantot, un viņš ir izgājis, nezinādams, kur nonākšot.
vizvAsenebrAhIm AhUtaH san AjJAM gRhItvA yasya sthAnasyAdhikArastena prAptavyastat sthAnaM prasthitavAn kintu prasthAnasamaye kka yAmIti nAjAnAt|
9 Caur ticību viņš mājojis tai apsolītā zemē tā kā svešā, un teltīs dzīvojis ar Īzaku un Jēkabu, kas bija tās pašas apsolīšanas līdzmantinieki.
vizvAsena sa pratijJAte deze paradezavat pravasan tasyAH pratijJAyAH samAnAMzibhyAm ishAkA yAkUbA ca saha dUSyavAsyabhavat|
10 Jo viņš gaidīja to pilsētu, kam stipri pamati un kam cēlējs un uztaisītājs pats Dievs.
yasmAt sa IzvareNa nirmmitaM sthApitaJca bhittimUlayuktaM nagaraM pratyaikSata|
11 Caur ticību arī tā pati Sāra spēku dabūjusi, grūta tapt, un dzemdējusi pāri par laiku savā vecumā, jo viņa To turēja par uzticīgu, kas to bija apsolījis.
aparaJca vizvAsena sArA vayotikrAntA santyapi garbhadhAraNAya zaktiM prApya putravatyabhavat, yataH sA pratijJAkAriNaM vizvAsyam amanyata|
12 Tādēļ arī no viena, un no tā paša izdēdējušā, ir dzimuši tik daudz kā debess zvaigznes un kā smiltis jūrmalā, kas neskaitāmas.
tato heto rmRtakalpAd ekasmAt janAd AkAzIyanakSatrANIva gaNanAtItAH samudratIrasthasikatA iva cAsaMkhyA lokA utpedire|
13 Šie visi ir miruši iekš ticības un to, kas bija apsolīts, nav panākuši, bet no tālienes redzējuši un ar mieru bijuši un apliecinājuši, ka viņi esot virs zemes viesi un svešinieki.
ete sarvve pratijJAyAH phalAnyaprApya kevalaM dUrAt tAni nirIkSya vanditvA ca, pRthivyAM vayaM videzinaH pravAsinazcAsmaha iti svIkRtya vizvAsena prANAn tatyajuH|
14 Jo tie, kas tādas lietas runā, rāda, ka tie tēva zemi meklē.
ye tu janA itthaM kathayanti taiH paitRkadezo 'smAbhiranviSyata iti prakAzyate|
15 Un ja tie būtu prātā turējuši to, no kuras bija izgājuši, tad tiem būtu bijis laiks, atpakaļ griezties.
te yasmAd dezAt nirgatAstaM yadyasmariSyan tarhi parAvarttanAya samayam alapsyanta|
16 Bet nu tie ilgojās pēc vienas labākas, proti debešķīgas; tāpēc Dievs viņu dēļ nekaunas saukties viņu Dievs, jo Viņš tiem pilsētu ir sataisījis.
kintu te sarvvotkRSTam arthataH svargIyaM dezam AkAGkSanti tasmAd IzvarastAnadhi na lajjamAnasteSAm Izvara iti nAma gRhItavAn yataH sa teSAM kRte nagaramekaM saMsthApitavAn|
17 Caur ticību Ābrahāms, kad tapa pārbaudīts, ir upurējis to Īzaku un atnesis to vienpiedzimušo, lai gan tas tās apsolīšanas bija dabūjis,
aparam ibrAhImaH parIkSAyAM jAtAyAM sa vizvAseneshAkam utsasarja,
18 Un uz to bija sacīts: iekš Īzaka tev dzimums taps dēvēts;
vastuta ishAki tava vaMzo vikhyAsyata iti vAg yamadhi kathitA tam advitIyaM putraM pratijJAprAptaH sa utsasarja|
19 Jo viņš domāja, ka Dievs spēcīgs arī no miroņiem uzmodināt; tādēļ viņš to arī kā priekšzīmi atdabūja.
yata Izvaro mRtAnapyutthApayituM zaknotIti sa mene tasmAt sa upamArUpaM taM lebhe|
20 Caur ticību Īzaks Jēkabu un Ēsavu ir svētījis par nākamām lietām.
aparam ishAk vizvAsena yAkUb eSAve ca bhAviviSayAnadhyAziSaM dadau|
21 Caur ticību Jēkabs mirdams katru no Jāzepa dēliem ir svētījis, un ir Dievu pielūdzis, noliecies pār sava zižļa galu.
aparaM yAkUb maraNakAle vizvAsena yUSaphaH putrayorekaikasmai janAyAziSaM dadau yaSTyA agrabhAge samAlambya praNanAma ca|
22 Caur ticību Jāzeps mirdams ir sludinājis par Israēla bērnu iziešanu un ir devis pavēli par saviem kauliem.
aparaM yUSaph caramakAle vizvAsenesrAyelvaMzIyAnAM misaradezAd bahirgamanasya vAcaM jagAda nijAsthIni cAdhi samAdideza|
23 Caur ticību Mozus, kad bija piedzimis, tapa apslēpts trīs mēnešus no saviem vecākiem, tādēļ ka tie redzēja, viņu esam krāšņu bērniņu. Un tie nebijās par ķēniņa pavēli.
navajAto mUsAzca vizvAsAt trAn mAsAn svapitRbhyAm agopyata yatastau svazizuM paramasundaraM dRSTavantau rAjAjJAJca na zaGkitavantau|
24 Caur ticību Mozus, kad bija liels palicis, liedzās saukties par Faraona meitas dēlu,
aparaM vayaHprApto mUsA vizvAsAt phirauNo dauhitra iti nAma nAGgIcakAra|
25 Un labāki gribēja ļaunu ciest ar Dieva ļaudīm, nekā uz īsu laiku baudīt grēka laimi,
yataH sa kSaNikAt pApajasukhabhogAd Izvarasya prajAbhiH sArddhaM duHkhabhogaM vavre|
26 Un turēja Kristus negodu par lielāku bagātību nekā visas Ēģiptes mantas; jo viņš skatījās uz to algu.
tathA misaradezIyanidhibhyaH khrISTanimittAM nindAM mahatIM sampattiM mene yato hetoH sa puraskAradAnam apaikSata|
27 Caur ticību viņš atstāja Ēģipti, nebīdamies no ķēniņa dusmības; jo viņš pastāvīgi turējās pie tā, kas nebija redzams, tā kā viņš to redzētu.
aparaM sa vizvAsena rAjJaH krodhAt na bhItvA misaradezaM paritatyAja, yatastenAdRzyaM vIkSamANeneva dhairyyam Alambi|
28 Caur ticību viņš turēja to Pasa un to aplaistīšanu ar asinīm, ka tas pirmdzimušo maitātājs tos neaiztiktu.
aparaM prathamajAtAnAM hantA yat svIyalokAn na spRzet tadarthaM sa vizvAsena nistAraparvvIyabalicchedanaM rudhirasecanaJcAnuSThitAvAn|
29 Caur ticību tie gāja caur sarkano jūru tā kā pa sausumu, ko ēģiptieši arī raudzījuši un noslīkuši.
aparaM te vizvAsAt sthaleneva sUphsAgareNa jagmuH kintu misrIyalokAstat karttum upakramya toyeSu mamajjuH|
30 Caur ticību Jērikus mūri ir sagruvuši, kad tie septiņas dienas bija apstāti.
aparaJca vizvAsAt taiH saptAhaM yAvad yirIhoH prAcIrasya pradakSiNe kRte tat nipapAta|
31 Caur ticību tā mauka Rahaba nav pazudusi līdz ar tiem neticīgiem, kad viņa tos izlūkus ar mieru bija uzņēmusi.
vizvAsAd rAhabnAmikA vezyApi prItyA cArAn anugRhyAvizvAsibhiH sArddhaM na vinanAza|
32 Un ko lai vēl vairāk saku? Man pietrūktu laika, kad es stāstītu par Gideonu un Baraku un Simsonu un Jeftu un Dāvidu un Samuēli un tiem praviešiem,
adhikaM kiM kathayiSyAmi? gidiyono bArakaH zimzono yiptaho dAyUd zimUyelo bhaviSyadvAdinazcaiteSAM vRttAntakathanAya mama samayAbhAvo bhaviSyati|
33 Kas caur ticību ķēniņu valstis ir uzvarējuši, taisnību darījuši, apsolīšanas panākuši, lauvu rīkles aizbāzuši,
vizvAsAt te rAjyAni vazIkRtavanto dharmmakarmmANi sAdhitavantaH pratijJAnAM phalaM labdhavantaH siMhAnAM mukhAni ruddhavanto
34 Uguns spēku izdzēsuši, zobena asmenim izbēguši, atspirgušies no vājības, karā vareni tapuši, svešu kara spēku uz bēgšanu spieduši;
vahnerdAhaM nirvvApitavantaH khaGgadhArAd rakSAM prAptavanto daurbbalye sabalIkRtA yuddhe parAkramiNo jAtAH pareSAM sainyAni davayitavantazca|
35 Sievas savus mirušos caur augšāmcelšanos ir atdabūjušas, un citi grūti ir mocīti un to izglābšanu nav pieņēmuši, lai labāku augšāmcelšanos dabūtu.
yoSitaH punarutthAnena mRtAn AtmajAn lebhire, apare ca zreSThotthAnasya prApterAzayA rakSAm agRhItvA tADanena mRtavantaH|
36 Un citi mēdīšanas un pātagas ir cietuši un arī saites un cietumu,
apare tiraskAraiH kazAbhi rbandhanaiH kArayA ca parIkSitAH|
37 Ar akmeņiem ir nomētāti, ar zāģiem sagriezti, sadedzināti, caur zobenu nomaitāti, avju un kazu ādās viņi apkārt gājuši, atstāti, mocīti, bēdināti;
bahavazca prastarAghAtai rhatAH karapatrai rvA vidIrNA yantrai rvA kliSTAH khaGgadhArai rvA vyApAditAH| te meSANAM chAgAnAM vA carmmANi paridhAya dInAH pIDitA duHkhArttAzcAbhrAmyan|
38 (Kuru pasaule nebija vērta) tuksnešos maldījušies un kalnos un alās un zemes bedrēs.
saMsAro yeSAm ayogyaste nirjanasthAneSu parvvateSu gahvareSu pRthivyAzchidreSu ca paryyaTan|
39 Un šiem visiem caur ticību liecība ir bijusi, un tie nav panākuši, kas tiem bija solīts,
etaiH sarvvai rvizvAsAt pramANaM prApi kintu pratijJAyAH phalaM na prApi|
40 Tādēļ ka Dievs priekš mums ko labāku papriekš bija izredzējis, ka tie netaptu pilnīgi bez mums.
yataste yathAsmAn vinA siddhA na bhaveyustathaivezvareNAsmAkaM kRte zreSThataraM kimapi nirdidize|
