Vēstule Ebrējiem 10
1 Jo bauslībai ir nākamo labumu ēna, ne to lietu ģīmis pats, un ar tiem upuriem, kas ik gadus tie paši, un ko bez mitēšanās upurē, upurētājus nekad nevar darīt pilnīgus.
For the lawe which hath but the shadowe of good thynges to come and not the thynges in their awne fassion can never with ye sacryfises which they offer yere by yere continually make the comers thervnto parfayte.
2 Citādi tie būtu mitējušies upurēt, ja tiem ar upuriem kalpojot vairs nebūtu bijusi nekāda apzināšanās par grēkiem, kad tie vienreiz šķīstīti.
For wolde not then those sacrifises have ceased to have bene offered because that the offerers once pourged shuld have had no moare conscieces of sinnes.
3 Bet nu ik gadus caur tiem (upuriem) notiek grēku pieminēšana.
Neverthelesse in those sacrifises is ther mencion made of synnes every yeare.
4 Jo tas nevar būt, ka vēršu vai āžu asinis grēkus atņem.
For it is vnpossible that the bloud of oxen and of gotes shuld take awaye synnes.
5 Tāpēc pasaulē nākdams Viņš saka: upurus un dāvanas Tu neesi gribējis, bet to miesu Tu Man esi sataisījis.
Wherfore when he commeth into the worlde he sayth: Sacrifice and offeringe thou woldest not have: but a bodie hast thou ordeyned me.
6 Dedzināmi upuri un grēku upuri Tev nav patikuši.
In sacrifices and synne offerynges thou hast no lust.
7 Tad Es sacīju: redzi, Es nāku, (grāmatā par Mani ir rakstīts) Tavu prātu darīt, ak Dievs!
Then I sayde: Lo I come in the chefest of the boke it is written of me that I shuld doo thy will o god.
8 Kad Viņš papriekš bija sacījis: upurus un dāvanas un dedzināmos upurus un grēku upurus Tu neesi gribējis, nedz tie Tev bija pa prātam, (kas pēc bauslības top upurēti);
Above when he had sayed sacrifice and offerynge and burnt sacrifices and synne offerynges thou woldest not have nether hast alowed (which yet are offered by the lawe)
9 Tad Viņš sacīja: redzi, Es nāku, ak Dievs, Tavu prātu darīt. Viņš tad noceļ to pirmo, ka Viņš to otru ieceltu.
and then sayde: Lo I come to do thy will o god: he taketh awaye the fyrst to stablisshe the latter.
10 Pēc šī prāta mēs esam svētīti caur Jēzus Kristus miesas upuri vienreiz.
By the which will we are sanctified by the offeringe of the body of Iesu Christe once for all.
11 Un ikkatrs priesteris gan ikdienas stāv kalpodams un tos pašus upurus daudzkārt upurēdams, kas grēkus mūžam nevar atņemt;
And every prest is redy dayly ministrynge and ofte tymes offereth one maner of offerynge which can never take awaye synnes.
12 Bet Šis, vienu upuri par grēkiem upurējis, uz mūžību nosēdies pie Dieva labās rokas.
But this man after he had offered one sacrifyce for synnes sat him doune for ever on the right honde of god
13 Joprojām gaidīdams, tiekams Viņa ienaidnieki top likti par pameslu Viņa kājām.
and from hence forth tarieth till his foes be made his fotestole.
14 Jo ar vienu upuri Viņš ir mūžīgi pilnīgus darījis tos, kas top svētīti.
For with one offerynge hath he made parfecte for ever them yt are sanctified.
15 Un Svētais Gars mums to arīdzan apliecina; jo kad Viņš papriekš bija sacījis:
And ye holy goost also beareth vs recorde of this even when he tolde before:
16 Šī ir tā derība, ko Es ar viņiem celšu pēc šīm dienām, saka Tas Kungs: Savus baušļus Es došu viņu sirdīs un tos rakstīšu viņu prātā;
This is the testament that I will make vnto them after those dayes sayth the lorde. I will put my lawes in their hertes and in their mynde I will write them
17 Un Es vairs nepieminēšu viņu grēkus un viņu netaisnības.
and their synnes and iniquyties will I remember no moare.
18 Kur nu ir grēku piedošana, tur vairs nav upura par grēku.
And where remission of these thinges is there is no moare offerynge for synne.
19 Kad nu, brāļi, mums ir drošība, ieiet tai svētā vietā caur Jēzus asinīm,
Seynge brethren that by the meanes of the bloud of Iesu we maye be bolde to enter into that holy place
20 Ko Viņš mums ir sataisījis par jaunu un dzīvu ceļu caur to priekškaramo autu, tas ir, caur Savu miesu;
by the newe and livynge waye which he hath prepared for vs through the vayle that is to saye by his flesshe.
21 Un kad nu mums ir augsts priesteris pār Dieva namu:
And seynge also that we have an hye prest which is ruler over ye housse of god
22 Lai pieejam ar patiesīgu sirdi iekš pilnīgas ticības, apslacināti savās sirdīs, vaļā no ļaunas apzināšanās;
let vs drawe nye with a true herte in a full fayth sprynckeled in oure hertes from an evyll conscience and wesshed in oure bodies with pure water
23 Un pie miesas nomazgāti ar šķīstu ūdeni, lai mēs to cerības apliecināšanu paturam nešaubīgu, (jo Tas ir uzticīgs, kas to apsolījis).
and let vs kepe the profession of oure hope with oute waveringe (for he is faythfull that promysed)
24 Un lai mēs cits citu vērā ņemamies ar skubināšanu pie mīlestības un labiem darbiem,
and let vs consyder one another to provoke vnto love and to good workes:
25 Un lai neatstājam savu sapulcināšanos, kā daži mēdz, bet cits citu lai pamācam; un to jo vairāk, jo jūs redzat, ka tā diena nāk tuvu.
and let vs not forsake the felishippe that we have amoge oure selves as the maner of some is: but let vs exhorte one another and that so moche the more because ye se that the daye draweth nye.
26 Jo ja mēs tīši grēkojam pēc tam, kad esam dabūjuši patiesības atzīšanu, tad vairs neatliekās nekāds upuris par grēkiem,
For yf we synne willyngly after that we have receaved the knowledge of the trueth there remayneth no more sacrifice for synnes
27 Bet briesmīga sodības gaidīšana un uguns karstums, kas pretiniekus aprīs.
but a fearfull lokynge for iudgement and violent fyre which shall devoure the adversaries
28 Ja kāds Mozus bauslību nicinājis, tam bez apžēlošanas caur diviem vai trim lieciniekiem jāmirst.
He that despiseth Moses lawe dyeth with out mercy vnder two or thre witnesses.
29 Cik gan, domājiet, grūtāku sodību būs pelnījis tas, kas Dieva Dēlu min ar kājām un tās derības asinis, caur ko viņš svētīts, tur par nesvētām, un kas to žēlastības Garu ir nievājis?
Of how moche sorer punyshment suppose ye shall he be counted worthy which treadeth vnderfote the sonne of god: and counteth the bloude of the testament as an vnholy thynge wherwith he was sanctified and doth dishonoure to the sprete of grace.
30 Jo mēs pazīstam To, kas ir sacījis: Man pieder atriebšana, Es atmaksāšu, saka Tas Kungs. Un atkal: Tas Kungs tiesās Savus ļaudis.
For we knowe him that hath sayde vengeaunce belongeth vnto me I will recompence sayth the lorde. And agayne: the lorde shall iudge his people.
31 Briesmīga lieta ir, iekrist Tā dzīvā Dieva rokās.
It is a fearfull thynge to faule into the hondes of the livynge God.
32 Bet pieminiet tās iepriekšējās dienas, kurās, apgaismoti, jūs pastāvīgi esat cīnījušies lielās bēdu cīnīšanās,
Call to remebraunce the dayes that are passed in the which after ye had receaved light ye endured a greate fyght in adversities
33 Gan caur mēdīšanām un bēdām tapuši par ērmiem, gan palikuši par biedriem tiem, kam tā klājās.
partly whill all men wondred and gased at you for the shame and trioulacion that was done vnto you and partly whill ye became companyons of the which so passed their tyme.
34 Jo jūs esat cietuši līdz ar manām saitēm un ar prieku panesuši savas mantas laupīšanu, zinādami, ka jums iekš sev pašiem ir labāka un paliekama manta debesīs.
For ye suffered also with my bondes and toke a worth the spoylynge of youre goodes and that with gladnes knowynge in youre selves how that ye had in heven a better and an endurynge substaunce
35 Tāpēc neatmetiet savu sirds drošību, jo tai ir liela alga.
Cast not awaye therfore youre confidence which hath great rewarde to recopence.
36 Bet paciešanās jums vajag, lai jūs Dieva prātu darījuši iemantojiet to apsolīto svētību.
For ye have nede of paciece that after ye have done ye will of god ye myght receave the promes.
37 Jo vēl ir mazs brīdis, un Tas, kam jānāk, nāks un nekavēsies.
For yet a very lytell whyle and he that shall come will come and will not tary.
38 Bet taisnais no ticības dzīvos; un ja kas atkāpjas, pie tā manai dvēselei nav labs prāts.
But the iust shall live by faith. And yf he withdrawe him silfe my soule shall have no pleasure in him.
39 Bet mēs neesam no tiem, kas atkāpjas uz pazušanu, bet kas tic uz dvēseles izglābšanu.
We are not whiche withdrawe oure selves vnto dampnacio but partayne to fayth to the wynnynge of the soule.
