< Hagaja 2 >

1 Septītā mēneša divdesmit pirmā dienā notika Tā Kunga vārds caur pravieti Hagaju sacīdams:
Chuin chuche kum leh chuche lha ma ma nisim somni le sagi nin Pakai in themgao Haggai koma thu ahin seikit tai.
2 Runā jel uz Zerubabeli, Šealtiēļa dēlu, Jūda valdnieku, un uz Jozua, Jocadaka dēlu, augsto priesteri, un uz tiem atlikušiem ļaudīm un saki:
“Judah gamvaipo Shealtiel chapa Zerubbabel ahin, thempu chungnung Jehozadak chapa Jeshua ahin, chuleh Pathen mite ahingdoh amoh cheng henga hitin seiyin:
3 Kurš ir jūsu starpā atlicis, kas šo namu redzējis viņa pirmā godībā un to tagad redz? Vai šis(nams) pret viņu nav tā kā nekas jūsu acīs?
‘Koipen ham hiche in hejing nalaiya? – hiche houin – masanga aloupina leh ahoina he nalai? Hiche toh chun tedinga tua hi i-toh nabah sah uvem? Imacha hiloubeh toh abang jeng tai!
4 Tomēr nu, Zerubabel, esi drošs! saka Tas Kungs, un Jozua, Jocadaka dēls, augstais priesteri, esi drošs, un esiet droši, visi šīs zemes ļaudis! saka Tas Kungs, un strādājiet, jo Es esmu ar jums, saka Tas Kungs Cebaot.
Ahin tun Pakai in aseiye: Zerubbabel hat’in. Thempu chungnung Jehozadak chapa Jeshua hat’in. Gamsunga umcheng mipi teho nang ho jong hat’uvin. Chuleh tun kipat-un, tong pan’un, ajeh chu keiman ka umpi naove tin Pakai Van Sepai chun aseiye.
5 Tas vārds, caur ko Es ar jums derību cēlis, kad jūs izgājāt no Ēģiptes zemes, un Mans gars paliek jūsu vidū. Nebīstaties!
Egypt nahin dalhah uva, kakitepna bang bangin, kalhagao nalah uva, aum jing nai. Hijeh chun kichah hih hel’un.”
6 Jo tā saka Tas Kungs Cebaot: vēl mazs brīdis, tad Es kustināšu debesis un zemi, jūru un sausumu,
Ijeh-inem itihleh Pakai Van Sepai chun hitin aseiye: Chomkhat jouleh van le leiset kaholing kit ding, twikhanglen leh gam go lai jouse jong ka holing ding ahi.
7 Un visus pagānus Es kustināšu, un tad nāks visu tautu prieks. Un Es piepildīšu šo namu ar godību, saka Tas Kungs Cebaot.
Namtin vaipi kaholing ding ahi, chuleh athil khol jouseu hiche houin sunga hung kilhut soh ding, Loupi taha kadip soh hel ding ahi, tin Pakai Van Sepai chun aseiyin ahi.
8 Man pieder sudrabs un Man pieder zelts, saka Tas Kungs Cebaot.
Sana jong keiya ahin, dangka jong keiya ahi tin Pakai Van Sepai chun aseiye.
9 Šā pēdīgā nama godība būs lielāka nekā tā pirmā, saka Tas Kungs Cebaot. Un šai vietai Es došu mieru, saka Tas Kungs Cebaot.
Masanga aloupina sanga hiche houin hi hung loupi jo cheh ding ahi, tin Pakai Van Sepai chun seiyin ahi.
10 Divdesmit ceturtā dienā, devītā mēnesī, Dārija otrā gadā, Tā Kunga vārds notika caur pravieti Hagaju sacīdams:
Darius lengvaipoh kal kumni lhin kum, Ollha nisim som le get nin Pakai in themgao Haggai henga thu ahin seiye:
11 Tā saka Tas Kungs Cebaot: vaicā jel priesteriem par bauslību un saki:
“Hiche hi Pakai van sepai chun asei ahi. Hiche dan thupeh chung changa thudoh ho chu thempu ho dongin:
12 Redzi, kad kas svētu gaļu nestu savas drēbes stūrī, un ar savu stūri aizskartu maizi vai pavalgu vai vīnu vai eļļu vai kādu citu barību, vai tā būtu svētīta? Tad tie priesteri atbildēja un sacīja: Nebūtu.
‘nangho laha koipen hamkhat chun akithensosa satheng chu asangkhol chol a podoh henlang chule asongkhol chol chun changlhah ham ahilouleh anme ham, lengpi twi ham, olive thao twi ham ahilou jongleh nehthei khat pen pen chu tongkha taleh hichun thensah uvin tem? Thempu hon adonbut uvin, “Thensah ponte,” atiuve.
13 Tad Hagaja sacīja: ja kāds, nešķīsts būdams no miroņa, visu šo aizskar, vai tas paliktu nešķīsts? Un priesteri atbildēja un sacīja: tas paliktu nešķīsts.
Chuin Haggai in adong in, “Mihem khat mithi long atohkhat jeh'a dan dungjuiya aboh a um chun hiche neh le chah ho chu tongkha taleh, abohsah ding hitam?” Chuin thempu hon adonbut uvin, “Henge abohsah ahitai,” atiuve.
14 Tad Hagaja atbildēja un sacīja: tādi ir šie ļaudis, un tāda ir šī tauta Manā priekšā, saka Tas Kungs, un tāds viss viņu roku darbs, un ko tie tur upurē, tas ir nešķīsts.
Chuin Haggai in adonbut in, “Hiche mipi le nam mite jong chu tobang chu ahiuve, tin Pakai in aseiye. Athilbol jouseu ahin chuleh athil todohu jouseu abon'a achonset uvin asuhboh sohji ahi.
15 Un nu ņemiet vērā savā sirdī, kas bijis no šās dienas atpakaļ un vēl senāki, pirms akmens tapa likts uz akmeni pie Tā Kunga nama,
Pakai houin sahna dinga abul naphudoh masangun nachung uva ipi pi anasoh ham vephaovin.
16 Pirms tas notika, kad kāds gāja pie labības kopas no divdesmit pūriem, tad tur bija tikai desmit, kad viņš gāja pie vīna spaida un gribēja smelt piecdesmit mērus, tad bija tikai divdesmit.
Na lou sohu thiltena som ni dinga nakinepiu chu som bou naki mubep un ahi. Lengpi twi tena somnga childoh dinga naginchat’u chu somni bou nate doh jouvin ahi.
17 Es jūs situ ar bulu, rūsu un krusu, visu jūsu roku darbu, un jūs neatgriežaties pie manis, saka Tas Kungs.
Keiman nalouma jouseu ka motlhah sah’in, nget kaneh sah’in chuleh gelchang kalhah sah’in natohgau muchi chivo jouse kasumang in ahi. Hiche jouse nungin jong, ka henga nahung kile nom hih laiyuve, tin Pakai in aseiye.”
18 Ņemiet jel vērā savā sirdi, kas būs no šās dienas un uz priekšu, no devītā mēneša divdesmit ceturtās dienas, no tās dienas, kad pamats ir likts pie Tā Kunga nama, ņemiet to vērā savā sirdī.
Phatechan tuni nikho, Ollha nisim som le get ni, hiche nikho, Pakai Houin ding abul kiphu nikho hi ngaitouvin. Lunggil tahin gel’uvin.
19 Vai vēl ir sēkla klētī? Un vīna koks un vīģes koks un granātkoks un eļļas koks, tie nav nesuši(augļus). No šās dienas es svētīšu.
Tu nikho, na changchi’u changsala aumpet’a kakitep ahi. Chang na at hih laiyui, lengpi twi le theichang phung le olive phung le kolbuthei phung hon ga asepdoh hihlai uve. Hijeng jongle tuni nikhoa pat’a phatthei kaboh ding nahi tauve.”
20 Un Tā Kunga vārds otrreiz notika uz Hagaju divdesmit ceturtā mēneša dienā sacīdams:
Chuche nikho ma ma, Ollha nisim som le get nikhon Pakai in anivei chanan Haggai henga thu ahinsei kit in:
21 Runā uz Zerubabeli, Jūda valdnieku, un saki: Es kustināšu debesis un zemi.
Judah gamvaipo Zerubbel henga seipehin, Keiman vanho jouse le leiset kaholing ding koncha ahitai.
22 Un Es apgāzīšu ķēniņu goda krēslus un izdeldēšu stiprās pagānu valstis un apgāzīšu ratus un braucējus, un kritīs zirgi un jātnieki, cits caur cita zobenu.
Leng gam jouse leh alaltounau jouse akhup athal’a kale ding, Sagol kangtalai le achunga tou jouse jong akhup athal’a kale ding ahi. Sakol jouse lhalhop soh ding chuleh achunga tou jouse amaho le amaho kithat todiu ahi.
23 Tai dienā, saka Tas Kungs Cebaot, Es tevi ņemšu, Zerubabel, Šealtiēļa dēls, Mans kalps, saka Tas Kungs, un tevi turēšu kā spiežamu gredzenu, jo tevi Es esmu izredzējis, saka Tas Kungs Cebaot.
“Hichu ahung lhung teng, ka lhacha Shealtiel chapa Zerubbabel, jabolna kapeh ding nahi, tin Pakai Van Sepai chun aseiye. Keiman mohor kisemna khutjem banga kasem ding nahi, ajeh chu kalhendohsa nahi tai, tin Pakai Van Sepai chun aseiye. Pakai Van Sepai, Keiman tahin kasei ahi!” ati.

< Hagaja 2 >