< Hagaja 1 >

1 Ķēniņa Dārija otrā gadā, sestā mēnesi, pirmā mēneša dienā, Tā Kunga vārds notika caur pravieti Hagaju uz Zerubabeli Šealtiēļa dēlu, Jūda valdnieku, un uz Jozua, Jocadaka dēlu, augsto priesteri, un sacīja:
‌ʻI hono ua ʻoe taʻu ʻo Talaiasi ko e tuʻi, ʻi hono ono ʻoe māhina, ʻi he ʻuluaki ʻaho ʻoe māhina, naʻe hoko ai ʻae folofola ʻa Sihova, ʻia Hakeai ko e palōfita, kia Selupepeli ko e foha ʻo Sialiteli, ko e pule ʻo Siuta, pea kia Siosiua ko e foha ʻo Sosataki, ko e taulaʻeiki, ʻo pehē,
2 Tā runā Tas Kungs Cebaot un saka: šie ļaudis runā: laiks vēl nav nācis, uzcelt Tā Kunga namu.
‌ʻOku folofola ʻe Sihova ʻoe ngaahi kautau ʻo pehē, “ʻOku lea, ʻe he kakai ni, ʻoku teʻeki ke hoko ʻae kuonga, ʻae kuonga ke langa ai ʻae fale ʻo Sihova.”
3 Un Tā Kunga vārds notika caur pravieti Hagaju sacīdams:
Pea naʻe toki hoko ʻae folofola ʻa Sihova ia Hakeai ko e palōfita, ʻo pehē.
4 Vai tad jums ir laiks, dzīvot glītos namos un šim namam būs stāvēt postā?
“Ko e kuonga koā eni kiate kimoutolu, ʻakimoutolu ʻae kakai, ke nonofo ʻi homou ngaahi fale kuo ʻaofi, ka e tuku siʻaki ʻae fale ni?
5 Nu tad tā saka Tas Kungs Cebaot: ņemat vērā savus ceļus.
Pea ko ia ʻoku pehē ʻe Sihova ʻoe ngaahi kautau: Fakakaukau ki homou ngaahi ʻaluʻanga.
6 Jūs sējat daudz un pļaujat maz, jūs ēdat, bet nepaēdat, jūs dzerat bet nepadzerat, jūs ģērbjaties, bet jums nepaliek silti, un algādzis pelna algu cauram makam.
Kuo lahi hoʻomou tūtuuʻi, kae siʻi ʻae utu; ʻoku mou kai, ka ʻoku ʻikai te mou mākona; ʻoku mou inu, ka ʻoku ʻikai te mou fiu ʻi he inu; ʻoku mou fakakofuʻi ʻakimoutolu, ka ʻoku ʻikai ha taha ʻoku māfana; pea ko ia ʻoku maʻu totongi, ʻoku maʻu totongi ke ne ʻai ia ki he kato ava.
7 Tā saka Tas Kungs Cebaot: liekat vērā savus ceļus.
“ʻOku pehē ʻe Sihova ʻoe ngaahi kautau; Fakakaukau ki homou ngaahi ʻaluʻanga.
8 Ejat augšā kalnos un vediet kokus un uztaisiet šo namu; pie tā Man būs labs prāts, un Es tapšu pagodināts, saka Tas Kungs.
‌ʻAlu hake ki he moʻunga, pea ʻomi ʻae ʻakau, pea langa ʻae fale; pea te u fiemālie ki ai, pea ʻe fakaongolelei au,” ʻoku pehē ʻe Sihova.
9 Jūs gan gaidāt uz daudz, bet redzi, jūs dabūjat maz, un jebšu jūs to esat mājās pārnesuši, taču Es to izputināju. Kāpēc tā? saka Tas Kungs Cebaot. Mana nama labad, kas stāv postā, kamēr ikviens skrien sava nama labad.
“Naʻa mou sio ki ha meʻa lahi, pea vakai ʻoku siʻi; pea ʻi hoʻomou ʻomi ia ki ʻapi, naʻaku ifi ki ai.” ʻOku pehē ʻe Sihova ʻoe ngaahi kautau, “Ko e hā? Koeʻuhi ko hoku fale ʻaia kuo lala, pea ʻoku mou lele taki taha ki hono fale ʻoʻona.
10 Tādēļ debess jums aiztur rasu, un zeme aiztur savus augļus.
Ko ia kuo taʻofi ai ʻae langi ʻi ʻolunga ʻiate kimoutolu mei he hahau, pea kuo taʻofi ʻae fonua mei hono fua.
11 Un sausumu Es saucu(sūtu) pār zemi un pār kalniem un pār labību un pār vīnu un pār eļļu un pār visu, kas izaug no zemes, un pār cilvēkiem un pār lopiem un pār ikvienu rokas darbu.
Pea naʻaku ui ʻae laʻāina ki he fonua, pea ki he ngaahi moʻunga, pea ki he uite, pea ki he uaine foʻou, pea ki he lolo, pea ki he meʻa ʻaia ʻoku tupu hake mei he kelekele, pea ki he kakai, pea ki he fanga manu, pea ki he ngaahi ngāue kotoa pē ʻoe nima.
12 Tad Zerubabels, Šealtiēļa dēls, un Jozuas, Jocadaka dēls, augstais priesteris, un visi atlikušie ļaudis klausīja Tā Kunga, sava Dieva, balsij un pravieša Hagaja vārdiem it(tieši) kā Tas Kungs, viņu Dievs, to bija sūtījis, un tie ļaudis bijās no Tā Kunga.
Pea ko Selupepeli ko e foha ʻo Sialiteli, mo Siosiua ko e foha ʻo Sosataki, ko e taulaʻeiki lahi, mo e toenga kotoa pē ʻoe kakai, naʻe talangofua ki he leʻo ʻo Sihova, ko honau ʻOtua, mo e ngaahi lea ʻa Hakeai ko e palōfita, ʻo hangē ko ia kuo fekauʻi ai ia ʻe Sihova, ko honau ʻOtua, pea naʻe manavahē ʻae kakai ʻi he ʻao ʻo Sihova.
13 Tad sacīja Hagaja, Tā Kunga vēstnesis, kam Tā Kunga vēsts bija uz tiem ļaudīm: Es esmu ar jums, saka Tas Kungs.
Pea naʻe toki lea ʻa Hakeai ko e talafekau ʻa Sihova, ʻi he fekau ʻa Sihova ki he kakai, ʻo pehē, “ʻOku ou ʻiate kimoutolu, ʻoku pehē ʻe Sihova.”
14 Un Tas Kungs pamodināja Zerubabela, Šealtiēļa dēla, Jūdas ķēniņa garu un Jozuas, Jocadaka dēla, augstā priestera garu un visu atlikušo ļaužu garu, ka tie gāja un darīja darbu pie Tā Kunga Cebaot, sava Dieva, nama,
Pea naʻe ueʻi ʻe Sihova ʻae laumālie ʻo Selupepeli ko e foha ʻo Sialiteli, ko e pule ʻo Siuta, mo e laumālie ʻo Siosiua, ko e foha ʻo Sosataki, ko e taulaʻeiki lahi mo e laumālie he toenga kotoa pē ʻoe kakai; pea naʻa nau haʻu ʻo ngāue ʻi he fale ʻo Sihova ʻoe ngaahi kautau, ko honau ʻOtua,
15 Sestā mēneša divdesmit ceturtā dienā ķēniņa Dārija otrā gadā.
‌ʻI hono uofulu ma fā ʻoe ʻaho, ʻi hono ono ʻoe māhina, ʻi hono ua ʻoe taʻu ʻo Talaiasi ko e tuʻi.

< Hagaja 1 >