< Habakuka 2 >

1 Es stāvu uz vakts un kāpju tornī un skatos, lai redzu, ko Viņš man sacīs, un ko man būs atbildēt uz manu sūdzību.
Za'za nonte'ma mani'neza kumama kegava nehazankna noni'afi mareri'na nagra manine'na, Ra Anumzamo'ma keagama nasamisnigu avega ante'na mani'nena, inankna huno nagri narimpa knazantera kenona hunantegahifi kegahue.
2 Un Tas Kungs man atbildēja un sacīja: raksti to parādīšanu un uzraksti to uz galdiem, ka to var viegli lasīt.
Hagi anante Ra Anumzamo'a amanage huno nasami'ne, Nagrama ke nonama hugantesanua nanekea erinte ama hunka tafete krentetegeno, iza'o ana nanekema erino ome huama hunaku'ma hania vahe'mo'a, hampri so'e huno vahera zamasamino.
3 Tai parādīšanai ir savs noliktais laiks un tā steidzās uz galu un nevils; jebšu tā gan kavējās, tomēr gaidi, jo tā nāktin nāks un nepaliks nepiepildīta.
Ama ava'nagna zampima kaveri'ma hanua zama kesanana, henka fore haniaza kegahane. Henkama knamo'ma ome vagaresirega fore'ma hania avame'za kegahanankino, ana zamo'a eme nena raga regahie. Anazamo'ma ame huno eama'ma nosanigenka, antahintahi hakarea osunka akohenka manio. Na'ankure ana zamo'ma esiana mago'zamo'a kana ase vaziontesigeno ame huno efore hugahie.
4 Redzi, dvēsele viņam ir pārgalvīga un netaisna, bet taisnais dzīvos caur savu ticību.
Hagi avufga rama nehia vahera keho! Agra'a hankavegu antahi amuhara nehuno, fatgo avu'ava zana nosie. Hianagi fatgo avu'ava zama nehia vahe'mo'a amentintire otigahie. (Rom 1:17, Galesia 3:11, Hibru 10:38)
5 Un turklāt kā viltīgs vīns ir lepns vīrs; tas nepastāv; tas atpleš savu dvēseli platu kā elli, un kā nāve tas nav pieēdināms; tas rauj pie sevis visas tautas un sakrāj pie sevis visus ļaudis. (Sheol h7585)
Hanki avufga rama nehia vahera waini timo'a azeri haviza nehigeno, noma'afina mani so'ea nosie. Ana hu'neankino fri vahe kerimo vahe eri nenakrianagi amu nosiankna huno maka kokankokama mani'naza vahera, agra vahekna huno zamavare tru nehie. (Sheol h7585)
6 Vai tad šie visi par to neuzņems sakāmu vārdu un mīklu un dziesmas par to? Un tie sacīs: vai tam, kas savu padomu vairo ar svešu mantu, - cik ilgi tas būs? Un uzkrauj sev smagus parādus.
Hianagi kokankokati'ma zamavare'zama kinama ome huzmante'naza vahe'mo'za amanage hu'za kiza zokago kea ana vahekura huzmantegahaze, tamagra musufaza erita antevineteta feno vahe nemanizanki, kva hiho. Hianagi ama ana avu'ava zana nama'a knafi huvava huta vugahaze?
7 Vai tad nejauši necelsies tavi parādu dzinēji un neuzmodīsies tavi spaidītāji? Un tu viņiem tapsi par laupījumu.
Tamagrama vahe zama nofi'ma hutma eri'naza vahe'mo'za antri hanazaza hu'za, tamagra oti'neta tamahirahiku nehuta tamavumoke nehanage'za, maka zama musufama erita eme ante'naza zantamina eme eri hana hu'za vugahaze.
8 Tāpēc ka tu daudz tautas esi aplaupījis, tad visas atlikušās tautas tevi aplaupīs, cilvēku asiņu dēļ un tā varas darba dēļ pie zemes, pie pilsētām un pie visiem viņu iedzīvotājiem.
Na'ankure kokankokama nemaniza vahe'ma tamagrama rohu'ma zamareta fenozamima eri'naza zantera, nona hu'za osi'a naga'ma ofri mani'naza vahe'mo'za tamagri fenozana eme rohu tamare'za erigahaze. Na'ankure tamagra vahera zamaheta korana eri neragita, mopazmine kumazminena eri haviza nehuta, ana mopafima maniza vahe'enena zamazeri haviza hu'nazagu anara hugahaze.
9 Vai tam, kas netaisnu mantu krāj savam namam, ka savu ligzdu taisa augstā vietā, lai no ļaunuma izglābjās.
Vahe'mokizmi fenozama havigema huta erita nontamifima ante hihi nehutma, magozana fore osanigeta knare huta manigahunema nehaza vahera kva hiho.
10 Kauna lietu tu esi izdomājis savam namam, izdeldēdams daudz ļaužu; tā tu esi grēkojis pret savu dvēseli.
Rama'a mopafi vahe zamaheta zamazeri haviza hu'nagu, tamagri kefo tamavu tamavamo tamazeri haviza nehie.
11 Jo akmens mūrī brēks un baļķis griestos viņam atbildēs.
Nomofo asoparegama anteta mareri'naza haveramimo'za kezatiza keaga huneramante'nage'za, noma vazisgama hu'naza zafa ramimo'zanena ana nanekere zamavaharo hu'za keaga huramantegahaze.
12 Vai tam, kas pilsētas uzceļ ar asinīm un kas pilis uztaisa ar netaisnību!
Tamagra vahe'ma zamaheta korama eri taginetreta, hazenke avu'ava'ma nehuta, eri'naza zanteti'ma ran kuma'ma eri otita ki'naza vahe'mota haviza hugahazanki, kva hiho.
13 Redzi, vai tas nav no Tā Kunga Cebaot, ka ļaudis strādā priekš uguns un tautas darbojās velti?
Na'ankure Monafi sondia vahe'mokizmi Ra Anumzamo'a huvempa huno, ama mopafima mani'naza vahe'mo'zama maraguzamati'za eri atru'ma nehaza feno zamo'a, tevemofo ne'za nesenigeno, ana maka vahe'mokizmi eri'zamo'a amne zankna hugahie.
14 Jo zeme taps piepildīta ar Tā Kunga godības atzīšanu, kā ūdens apklāj jūras dibenu.
Ra Anumzamofo hihamu hanavegu'ma keno antahinoma hu antahizamo'a, ama mopafina hagerimo'ma kankamuma'ama otreno ruvite'neaza huno ruvitegahie.
15 Vai tam, kas savu tuvāku dzirdina, Tavas dusmas piejaukdams, un viņu piedzirdina, ka var redzēt viņa plikumu!
Tamagri tvaonte'ma nemaniza vahe'ma waini tima zamizage'za nene'za neginagima nehazageta, oku zamavufagama kesagu'ma tutu huta waini tima zamizage'za nenaza vahe'mota, kva hiho.
16 Tu esi pieēdināts ar kaunu, ne ar godu. Dzer tu arīdzan un atklāji priekšādu! Tā Kunga labās rokas biķeris griezīsies pie tevis un negods nāks pār tavu godību.
Hagi menina ran tamagima e'neriza zana atreta tamagazegu nehuta, waini tina neneta neginagi nehuta, kukena tamia hate atresage'za, oku tamavufga tamagegahaze. Ra Anumzamo'a arimpa ahe'zana zuompafi azantmaga kaziga eri'neankino, tamagrite rukaha hutregahie. Ana hanigeno ran tamagima e'neriza zamo'a eri rukrahe hanigeta tamagazegu hugahaze.
17 Jo tas varas darbs pie Lībanus tevi apklās, un tā zvēru izskaušana, ar ko tu tos iztraucējis, to cilvēku asiņu dēļ un tā varas darba dēļ pie zemes, pie pilsētām un pie visiem viņu iedzīvotājiem.
Tamagrama Lebanoni vahe zafafinti'ma zafama antagi hana'ma huta e'naza zante, nona huno Anumzamo'a tamagri'enena tamazeri atregahie. Ana zafafima mani'naza afi zaga kafama zamazeri havizama hu'naza avamente, antri hanazaza huno knazamo'a tamagritera egahie. Tamagra rama'a vahe mopafina zamahe netreta, ran kuma zamifinena hazenkea eri hakare hu'naze.
18 Ko tad palīdzēs tēls, ka griezējs to izgriezis, un lieta bilde un melu mācītājs, un ka tēlotājs paļaujas uz savu tēlu un taisa mēmus dievekļus?
Hagi vahemo'ma avako huno azanteti'ma tro hu'nea havi anumzamo'a, na'a mago knare zana eri forera hunezamigeno, tevefima kre maramrama hu'za tro'ma hu'naza havi anumzamofo amema'amo'a na'a mago knare zana rempi hunezamie? Na'ante ana kegaga osu havi anumzantamima tro'ma hu'nea vahe'mo'a ana zantamintera amuhara nehie?
19 Vai tam, kas uz koku saka: uzmosties! - un uz mēmo akmeni: celies! Vai tas varētu mācīt? Redzi, tas ir aplikts ar zeltu un sudrabu, bet dvašas iekš viņa nav.
Zafare'ma antre'za tro'ma hu'naza havi anumzanku'ma huta, mase'nampintira otinka tagu'vazio nehuta, havere'ma hanagati'za tro'ma hu'nazageno keagama nosia havi anumzanku'ma huta, otinka rempi huramio hutama nehaza vahe'mota, haviza hugahazanki, kva hiho. Ana anumzantamina golireti'ene silvareti'ene eri ano vazintageno, agu'afina asimura omane'neankino kazara osugahie.
20 Bet Tas Kungs ir savā svētā namā; ciet klusu viņa priekšā, visa pasaule!
Hianagi Ra Anumzamo'a ruotage'ma hu'nea mono noma'afi mani'neanki, maka ama mopafima kokankokama nemaniza vahe'mota Agri avuga kea osu akoheta maniho.

< Habakuka 2 >