Habakuka 1
1 Spriedums, ko pravietis Habakuks redzējis.
Ote mane omi janabi Habakuk.
2 Cik ilgi, ak Kungs, es kliegšu un Tu nepaklausi? Cik ilgi es Tevi piesaukšu par varas darbu, un Tu neizglābi?
Yaye Jehova Nyasaye, abiro luongi nyaka karangʼo mondo ikonya to ok iwinji? Koso nyaka karangʼo maywakni kawacho, “Timbe maricho omedore!” To kata kamano ok ires ji?
3 Kāpēc Tu man lieci redzēt netaisnību un skaties uz varas darbu? Jo posts un varas darbs ir manā priekšā, un ķildas rodas un bāršanās ceļas.
En angʼo momiyo iweya mondo ane timbe maricho? Koso en angʼo momiyo idhil gi timbe maricho? Kethruok kod timbe maricho ochoma pile; lwenje mangʼeny nitie kendo sigu medore.
4 Tāpēc bauslība paliek bez spēka un tiesa nekad nenāk gaismā, jo bezdievīgie apstāj taisno, tādēļ tiesa tiek pārgrozīta.
Kuom mano chik ok nyal tiyo, kendo adiera ok nenre. Joma richo olworo joma kare, kuom mano adiera ok nyal betie.
5 Skatāties uz tautām un ņemat vērā un brīnīdamies brīnaties, jo Es daru darbu jūsu dienās, ko jūs neticēsiet, kad to stāstīs.
“Rang kendo inon ogendini mag piny mondo ibed gi bwok maduongʼ. Nimar abiro timo gimoro e ndalou ma ok ubi yiego, kata ka owachni.
6 Jo redzi, Es atvedīšu Kaldejus, rūgtu un čaklu tautu, kas izplētīsies pār zemi un iemantos mājas vietas, kas viņai nepieder.
Atingʼo jo-Babulon malo, en oganda maonge gi ngʼwono kendo mager, gin oganda mayweyo piny duto kendo gikawo kuonde dak ma ok mekgi.
7 Šī ir briesmīga un bijājama(tauta), viņas tiesa un augstība iziet no viņas pašas.
Gin joma ji oluoro kendo magoyo ji gi kihondko, giloso chikegi giwegi, kendo gichuno luor mag-gi giwegi.
8 Jo viņas zirgi ir čaklāki nekā pardeļi un žiglāki nekā vilki vakarā. Un viņas jātnieki skraida, viņas jātnieki nāk no tālienes un atskrien kā ērglis, kas steidzās uz barību.
Faresegi ringo mapiyo moloyo kwach, kendo giger moloyo guo sudhe e sa ma piny imoree. Faresegi mag lweny lengʼore ka gitingʼo wiyegi malo; joidh faresegi aa kuma bor. Gihuyo ka achuth madwaro kawo chiemo,
9 Tie visi nāk uz varas darbu; kurp tie savu vaigu griež, tur tie laužās cauri kā rīta vējš un sagrābj cietumniekus kā smiltis.
giduto gibiro monjou ne lweny. Jolwenjgi dhi nyime mana ka yamb piny motwo kendo gichoko joma otwe ka kwoyo.
10 Un viņš apmēda ķēniņus, un valdnieki tam par apsmieklu, viņš apsmej visas stiprās pilis un saber pīšļus un tās uzņem.
Ginyiero ruodhi kendo gijaro jotelo. Ginyiero mier mochiel gi ohinga motegno; gigero pidhe mag lowo ma giidhogo ohinga kendo gimako mier mochiel motegno.
11 Tad viņš griežas kā vējš un aizskrien un noziedzās, turēdams savu spēku par savu dievu.
Gikadho ka yamo, ka gidhi kamoro machielo. To kata kamano gin joketho, nikech gikwano tekregi giwegi ka nyasachgi.”
12 Vai Tu neesi no iesākuma Tas Kungs, mans Dievs, mans Svētais? Mēs nemirsim. Tu, Kungs, viņu esi iecēlis par sodību, un viņu apstiprinājis, Tu akmens kalns, par pārmācību.
Yaye Jehova Nyasaye, donge in ema nyaka nene? Yaye, Nyasacha, Nyasaye Maler, ok wanatho. Yaye Jehova Nyasaye, iseyierogi mondo gibednwa jongʼad bura. Yaye Nyasaye ma Lwanda, isewalogi mondo gikel kum.
13 Tavas acis ir šķīstas, ka nevar ieredzēt ļaunumu, un grūtumu Tu nevari uzlūkot. Kāpēc Tu gribi skatīties uz atkāpējiem un klusu ciest, kad bezdievīgais to aprij, kas taisnāks nekā viņš?
Wengeni ler ma ok nyal ngʼiyo richo, ok inyal bedo mamor gi gima rach. To en angʼo momiyo koro ibedo mamor gi jo-andhoga? Angʼo momiyo ilingʼ alingʼa ka jomaricho, tieko joma kare moloyogi?
14 Un kāpēc Tu cilvēkus gribi darīt kā zivis jūrā, kā līdējus tārpus, kam valdnieka nav?
Isemiyo dhano obedo machalo gi rech manie nam, mana kaka gik mochwe modak e nam maonge jatendgi.
15 Viņš visus izvelk ar makšķeri, viņš tos sakrāj savā tīklā, un tos sapulcina savos valgos, tāpēc viņš priecājās un līksmojās.
Jaricho ywayogi ka makogi gi olowu, kendo omakogi gi gogo, kochokogi gi obadho mochiko, kendo obedo mamor kuom lupo.
16 Tādēļ viņš upurē savam tīklam un kvēpina saviem valgiem, jo caur tiem viņa tiesa ir palikusi tauka un viņa barība garda.
Emomiyo, ochiwo misango kuom gogo mar lupo kendo owangʼo ubani ne obadho mar chiko rech, nikech gogo mare miyo odak e ngima maber kendo ochamo chiemo moyier maber.
17 Vai viņš tad tāpēc iztukšos savu tīklu? Vai viņš arvien tautas apkaus bez žēlastības?
Bende ber mondo odhi nyime kogolo gik momako e gogo mare, kotieko ogendini ka oonge ngʼwono?
