Pirmā Mozus 8
1 Un Dievs pieminēja Nou un visus zvērus un visus lopus, kas līdz ar to bija šķirstā, un Dievs deva vēju virs zemes, un ūdeņi nostājās.
To Nyasaye noparo Nowa gi le mag bungu kod jamni mane ni kode ei yie, kendo notugo yamo mokudho e piny mi pi nochako dwono.
2 Un bezdibeņa avoti un debess logi tapa aizdarīti, un lietus no debess tapa aizturēts.
Koro sokni manie bwo lowo kod dirise mag ataro moa e polo nolor, kendo koth moa e polo nochok.
3 Un ūdeņi atgriezās no zemes virsas, šurp un turp tecēdami, un ūdeņi krita pēc simts un piecdesmit dienām.
Pi noduono e piny mos mos. Bangʼ ndalo mia achiel gi piero abich pi noduono,
4 Un šķirsts nolaidās septītā mēnesī septiņpadsmitā mēneša dienā uz Ararata kalniem.
kendo odiechiengʼ mar apar gabiriyo mar dwe mar abiriyo yie nobiro mochungʼ ewi gode mag Ararat.
5 Un ūdeņi notecēja šurp un turp līdz desmitam mēnesim; desmitā mēnesī un pirmā mēneša dienā rādījās kalnu gali.
Pi nomedo dwono nyaka dwe mar apar, to chiengʼ mokwongo mar dwe mar aparno wi gode nochako neno.
6 Un notikās pēc četrdesmit dienām, tad Noa atvēra šķirsta logu, ko viņš bija taisījis,
Bangʼ ndalo piero angʼwen Nowa noyawo dirisa mane oloso ei yie,
7 Un izlaida kraukli, un tas skraidīja šurp un turp, kamēr ūdeņi nosīka no zemes virsas.
kendo nooro agak kendo nosiko kohuyo koni gi koni nyaka pi notwo e piny.
8 Pēc tam viņš izlaida balodi, lai redzētu, vai ūdeņi jau noskrējuši no zemes virsas.
Eka nooro akuru mondo ofweny ka pi osedok chien e piny.
9 Bet balodis neatrada, kur kāja varētu dusēt, un atgriezās pie viņa šķirstā, jo ūdeņi vēl bija pa visu zemes virsu; un viņš izstiepa savu roku un to satvēra un ņēma pie sevis šķirstā.
To akuru ne ok nyal yudo kama opiyoe nikech pi ne pod okwako piny duto; omiyo noduogo ir Nowa ei yie. Nowa notero lwete oko kendo ogame mine odwoge ire ei yie.
10 Un pagaidīja vēl citas septiņas dienas un izlaida atkal balodi no šķirsta ārā.
Norito bangʼ ndalo abiriyo moko kendo nooro akuru koa ei yie.
11 Un balodis nāca pie viņa ap vakara laiku, un redzi, norauta eļļas koka lapa bija viņa mutē. Tad Noa noprata, ka ūdeņi bija noskrējuši no zemes virsas,
Kane akuru odwogo ire godhiambo, notingʼo it yiend zeituni mangʼich mopon e dhoge. Mano nomiyo Nowa ongʼeyo ni koro pi oseduono e piny.
12 Un pagaidīja vēl citas septiņas dienas un izlaida balodi, un tas negriezās vairs atpakaļ pie viņa.
Norito ndalo abiriyo moko kendo nochako ooro akuruno, to ne ok odwogo ire kendo.
13 Un notikās sešsimt pirmajā gadā, pirmā mēnesī, pirmā mēneša (dienā), tad ūdeņi izsīka no zemes virsas, un Noa noņēma šķirsta jumtu un skatījās, un redzi, zemes virsa bija apžuvusi.
Chiengʼ mokwongo mar dwe mokwongo ka Nowa ne ja-higni mia auchiel gachiel, pi noduono e piny. Eka Nowa noelo wi yie kendo noneno ni piny osetwo.
14 Un otrā mēnesī, divdesmit septītā mēneša dienā, zeme bija nožuvusi.
Kane ochopo tarik piero ariyo gabiriyo ema ne piny otuoe.
15 Tad Dievs runāja uz Nou sacīdams:
Eka Nyasaye nowacho ne Nowa niya,
16 Izej no šķirsta, tu un tava sieva un tavi dēli un tavas vedeklas līdz ar tevi,
“Wuog oko ei yie, in kaachiel gi chiegi, kod yawuoti kod mond yawuoti.
17 Visas dzīvības, kas pie tevis, no ikkatras miesas, no putniem un no lopiem un no visiem līdējiem tārpiem virs zemes, tie lai iziet līdz ar tevi, un lai tie pulkiem rodas un augļojās virs zemes.
Gol oko kit gik mangima duto man kodi kaka winy, le kod gik moko duto mamol e lowo mondo ginywolre e piny kendo ginyaa kendo kwan-gi omedre e piny.”
18 Tad Noa izgāja un līdz ar viņu viņa dēli un viņa sieva un viņa vedeklas,
Omiyo Nowa nowuok oko, kaachiel gi yawuote kod chiege kod mond yawuote.
19 Visi zvēri, visi tārpi un visi putni, viss, kas virs zemes kust, izgāja no šķirsta pēc savām sugām.
Le duto kod gik moko duto mamol e lowo kod winy duto; gimoro amora mawuotho e piny, nowuok ei yie moro ka moro kaka kitgi obet.
20 Un Noa uztaisīja Tam Kungam altāri un ņēma no visiem šķīstiem lopiem un no visiem šķīstiem putniem un upurēja Tam Kungam dedzināmos upurus uz tā altāra.
Eka Nowa nogero kendo mar misango ne Jehova Nyasaye kendo nokawo le maler kod winy maler moko michamo, motimogo misango miwangʼo pep ewi kendono.
21 Un Tas Kungs oda to saldo smaržu un sacīja Savā sirdī: “Es joprojām vairs nenolādēšu zemi cilvēka dēļ, jo cilvēka sirdsprāts ir ļauns no mazām dienām, un Es joprojām vairs negribu samaitāt visu, kas dzīvo, kā esmu darījis.
Jehova Nyasaye nowinjo suya madungʼ tik mangʼwe ngʼar kendo nowacho e chunye niya, “Ok anachak akwongʼ piny kendo nikech dhano, kata obedo ni paro ma aye chunye opongʼ gi richo nyaka aa e tin-ne. Bende ok anachak atiek gik mangima kendo kaka asetimoni.
22 Kamēr būs dienas virs zemes, nemitēsies sēšana un pļaušana, aukstums un karstums, vasara un ziema, diena un nakts.”
“Chwoyo gi keyo, ngʼich kod liet, oro kod chwiri, odiechiengʼ kod otieno ok nobed maonge nyaka giko piny.”
A Dove is Sent Forth from the Ark
