Pirmā Mozus 6
1 Un notikās, kad cilvēki sāka vairoties virs zemes un tiem meitas piedzima,
Pea naʻe hoko ʻo pehē, ʻi he fakaʻaʻau ke tokolahi ʻae kakai ʻi he funga ʻo māmani, naʻe fanauʻi ʻae ngaahi ʻofefine kiate kinautolu,
2 Tad Dieva bērni redzēja cilvēku meitas, ka tās bija skaistas, un ņēma sev sievas, kādas tiem patika.
Pea mamata ʻe he ngaahi foha ʻoe ʻOtua ki he ngaahi ʻofefine ʻoe tangata ʻoku nau hoihoifua; pea naʻa nau fili mei ai ʻae ngaahi uaifi ʻo maʻu kiate kinautolu.
3 Un Tas Kungs sacīja: Manam Garam nebūs valdīt iekš cilvēkiem mūžīgi; maldīdamies tie ir miesa; un viņu dienas vēl būs simts un divdesmit gadi.
Pea naʻe folofola ʻa Sihova, “E ʻikai ʻahiʻahi maʻuaipē ʻa hoku Laumālie mo e tangata, he ko e kakano foki ia: ka ʻe hoko hono ngaahi ʻaho ki he taʻu ʻe teau ma uofulu.”
4 Tanīs dienās tie milžu vīri bija virs zemes, un arī pēc, kad Dieva bērni bija iegājuši pie cilvēku meitām un sev bērnus bija dzemdinājuši; šie tie varenie, kas bija no iesākuma, slaveni vīri.
ʻI he ngaahi ʻaho ko ia naʻe ai ʻae kakai lalahi ʻi māmani; pea hili ia foki, ʻi he ʻalu ʻae ngaahi foha ʻoe ʻOtua ki he ngaahi ʻofefine ʻoe tangata, pea nau fānau kiate kinautolu, naʻe mālohi lahi ʻae kau tangata ko ia, ʻae kau tangata ongoongo ʻoe muʻaki kuonga.
5 Un Tas Kungs redzēja, ka cilvēku ļaunums augtin auga virs zemes, un viss viņu sirdsprāts un padoms tikai ļauns bija vienmēr.
Pea naʻe ʻafio ʻe he ʻOtua kuo lahi ʻae angahala ʻae tangata ʻi māmani, pea kuo kovi maʻuaipē ʻae filioʻi kotoa pē ʻoe ngaahi mahalo ʻa hono loto.
6 Tad Tam Kungam palika žēl, ka Viņš cilvēkus virs zemes bija radījis, un tas Viņam rūpēja sirdī.
Pea naʻe fakatomala ʻa Sihova koeʻuhi kuo ne ngaohi ʻae tangata ʻi māmani, pea naʻe mamahi ai ʻa hono finangalo.
7 Un Tas Kungs sacīja: Es izdeldēšu no zemes visus tos cilvēkus, ko esmu radījis, cilvēkus līdz ar lopiem, tārpiem un putniem apakš debess, jo Man ir žēl, ka Es tos esmu radījis.
Pea naʻe folofola ʻa Sihova, “Te u fakaʻauha mei he funga ʻo māmani ʻae tangata ʻaia kuo u ngaohi; ko e tangata, mo e manu, mo e meʻa totolo, mo e fanga manu ʻoe ʻatā; he ʻoku ou fakatomala ʻi heʻeku ngaohi ʻakinautolu.”
8 Bet Noa atrada žēlastību priekš Tā Kunga acīm.
Ka naʻe ʻofeina ʻa Noa ʻi he ʻao ʻo Sihova.
9 Šie ir tie stāsti par Noas cilti: Noa bija taisns, nenoziedzīgs vīrs savā ciltī, un Noa staigāja ar Dievu.
Ko eni ʻae tala hohoko kia Noa ko e tangata angatonu mo haohaoa ʻa Noa ʻi hono toʻutangata, pea naʻe ʻaʻeva ʻa Noa mo e ʻOtua.
10 Un Noa dzemdināja trīs dēlus: Šemu, Hamu un Jafetu.
Pea naʻe fakatupu ʻe Noa ʻae foha ʻe toko tolu, ko Semi, mo Hami, mo Sefeti.
11 Un zeme bija samaitāta Dieva priekšā, un zeme bija pilna varasdarbu.
Naʻe fakalielia foki ʻa māmani ʻi he ʻao ʻoe ʻOtua, pea naʻe fonu ʻa māmani ʻi he fakamālohi.
12 Un Dievs redzēja zemi, un redzi, tā bija samaitāta; visa miesa bija savu ceļu samaitājusi virs zemes.
Pea naʻe ʻafioʻi ʻe he ʻOtua ki māmani, pea vakai kuo kovi ia; he naʻe fakalieliaʻi ʻe he kakano kotoa pē hono hala ʻi māmani.
13 Un Dievs sacīja uz Nou: visas miesas gals ir nācis Manā priekšā; jo zeme ir pilna no viņu varas darbiem, un redzi, Es nomaitāšu tos līdz ar zemi.
Pea naʻe folofola ʻe he ʻOtua kia Noa, “Kuo hoko ki hoku ʻao ʻae ngataʻanga ʻoe kakano kotoa pē; he kuo fonu ʻa māmani ʻi he fakamālohi ʻiate kinautolu; pea vakai, te u fakaʻauha ʻakinautolu mei he māmani.
14 Taisi sev šķirstu no priežu koka; ar mājokļiem tev to šķirstu būs taisīt un to apsveķot ar darvu no iekš un āra puses.
Ngaohi kiate koe hā vaka mei he ʻakau ko e kofa; te ke ngaohi ʻae ngaahi ʻana ʻi he vaka, pea te ke vali ʻaki ia ʻae pulu ʻi loto mo tuʻa.
15 Un tev būs viņu tā taisīt: trīssimt olekšu lai ir tā šķirsta garums, piecdesmit olekšu platums un trīsdesmit olekšu viņa augstums.
Pea ko eni ʻae anga ʻo hono ngaohi, Ko hono lōloa ʻoe vaka ko e hanga ʻe onongeau, ko hono māukupu ko e hanga ʻe teau pea ko hono māʻolunga ko e hanga ʻe onongofulu.
16 Vienu logu tev būs tam šķirstam taisīt; olekts lielumā tev būs to taisīt virsgalā, un durvis tev būs likt viņa sānos; tev būs viņu taisīt ar trim bēniņiem, apakšēju, vidēju un virsēju.
Te ke ngaohi ha kātupa ʻi he vaka pea te ke fakaʻosi ia ʻi he hanga ʻe ua ki ʻolunga; pea te ke ʻai ʻae matapā ʻoe vaka ʻi hono kaokao; pea te ke ngaohi ʻae fata ʻi lalo, mo hono ua, mo hono tolu, [ki ʻolunga].
17 Jo, redzi, Es vedīšu ūdensplūdus virs zemes, lai nomaitā apakš debess ikvienu miesu, iekš kā ir dzīva dvaša; visiem, kas virs zemes, būs mirt.
Pea vakai, ko au, ʻio, ko au, ʻoku ou ʻomi ʻae lōmaki ʻoe ngaahi vai ki māmani, ke fakaʻauha ʻae kakano kotoa pē mei he lalo langi, ʻaia ʻoku ʻi ai ʻae mānava ʻoe moʻui; pea ʻe mate ʻae meʻa kotoa pē ʻoku ʻi māmani.
18 Un Es celšu derību ar tevi, un tev būs iet šķirstā līdz ar saviem dēliem un ar savu sievu un ar savu dēlu sievām.
Ka te u fokotuʻumaʻu mo koe ʻeku fuakava; pea te ke haʻu ki he vaka, ʻa koe, mo ho ngaahi foha, mo ho uaifi, mo e ngaahi uaifi ʻo ho ngaahi foha mo koe.
19 Un no visa, kas dzīvo, no ikvienas miesas, pa diviem no ikvienas kārtas, tev būs ievest šķirstā, lai tie līdz ar tevi paliek dzīvi; tēviņam un mātītei tiem būs būt.
Pea te ke ʻomi ki he vaka ʻo tautau toko ua mei he meʻa moʻui kotoa pē ʻoe kakano kotoa pē, ke fakamoʻui ʻakinautolu mo koe; ko e fefine mo e tangata.
20 No putniem pēc savas kārtas un no lopiem pēc savas kārtas un no visiem zemes tārpiem pēc savas kārtas; pa divi no ikvienas kārtas nāks pie tevis, lai paliktu dzīvi.
Ko e fanga manupuna ʻi honau faʻahinga, mo e fanga manu ʻi honau faʻahinga, mo e ngaahi meʻa totolo kotoa pē ʻoe fonua ʻi hono faʻahinga, ʻe haʻu kiate koe ʻae toko ua ʻi he faʻahinga kotoa pē, ke fakamoʻui.
21 Un ņem pie sevis no visādas barības, ko var ēst, un sakrāj to pie sevis, ka tā tev un viņiem būtu par barību.
Pea ke toʻo kiate koe ʻi he meʻakai kotoa pē ʻoku kai, pea te ke tānaki ia kiate koe; pea ko e meʻakai ia kiate koe, pea mo kinautolu.”
22 Un Noa darīja itin tā, kā Dievs tam bija pavēlējis, - tā viņš darīja.
Naʻe fai pehē ʻe Noa; ʻo hangē ko ia kotoa pē naʻe fekau kiate ia ʻe he ʻOtua, ko ia naʻa ne fai.
The World is Destroyed by Water
