< Pirmā Mozus 6 >
1 Un notikās, kad cilvēki sāka vairoties virs zemes un tiem meitas piedzima,
A I ka wa o ka hoomaka ana e mahuahua ai na kanaka maluna o ka honua, a ua hanau mai na kaikamahine a lakou.
2 Tad Dieva bērni redzēja cilvēku meitas, ka tās bija skaistas, un ņēma sev sievas, kādas tiem patika.
Ike ae la na keiki a ke Akua i na kaikamahine a na kanaka, ua maikai lakou; lalau aku la lakou i na mea a lakou i makemake ai i mau wahine na lakou.
3 Un Tas Kungs sacīja: Manam Garam nebūs valdīt iekš cilvēkiem mūžīgi; maldīdamies tie ir miesa; un viņu dienas vēl būs simts un divdesmit gadi.
I iho la o Iehova, Aole e noho loa ana kuu Uhane me kanaka, no ka mea, he kino no ia; aku, o kona mau la ma keia hope aku, he haneri makahiki ia a me ka iwakalua.
4 Tanīs dienās tie milžu vīri bija virs zemes, un arī pēc, kad Dieva bērni bija iegājuši pie cilvēku meitām un sev bērnus bija dzemdinājuši; šie tie varenie, kas bija no iesākuma, slaveni vīri.
Noho iho la na kanaka nunui ma ka honua ia manawa; a mahope aku, a komo aku la na keiki a ke Akua iloko i na kaikamahine a na kanaka, a hanau mai na lakou ka poe kanaka ikaika, he poe kanaka kaulana lakou i ka wa kahiko.
5 Un Tas Kungs redzēja, ka cilvēku ļaunums augtin auga virs zemes, un viss viņu sirdsprāts un padoms tikai ļauns bija vienmēr.
A ike mai la ke Akua, he nui ka hewa o kanaka ma ka honua, a ua hewa wale no ka noonoo ana o kona naau, ana i manao ai i na la a pau.
6 Tad Tam Kungam palika žēl, ka Viņš cilvēkus virs zemes bija radījis, un tas Viņam rūpēja sirdī.
A mihi iho la o Iehova i kana hana ana i na kanaka maluna o ka honua, a ua ehaeha kona naau.
7 Un Tas Kungs sacīja: Es izdeldēšu no zemes visus tos cilvēkus, ko esmu radījis, cilvēkus līdz ar lopiem, tārpiem un putniem apakš debess, jo Man ir žēl, ka Es tos esmu radījis.
I iho la o Iehova, E luku auanei au i na kanaka a'u i hana'i, mai ke alo aku o ka honua, i na kanaka a me na holoholona, a me na mea kolo, a me na manu o ka lewa: no ka mea, ke mihi nei au i ka'u hana ana ia lakou:
8 Bet Noa atrada žēlastību priekš Tā Kunga acīm.
Aka, loaa ia Noa ke alohaia mai imua o Iehova.
9 Šie ir tie stāsti par Noas cilti: Noa bija taisns, nenoziedzīgs vīrs savā ciltī, un Noa staigāja ar Dievu.
Eia ka mooolelo no Noa: He kanaka pono o Noa, a he hemolele iwaena o na hanauna ona, a hele pu o Noa me ke Akua.
10 Un Noa dzemdināja trīs dēlus: Šemu, Hamu un Jafetu.
Ua hanau mai na Noa ekolu keikikane, o Sema, o Hama, a o Iapeta.
11 Un zeme bija samaitāta Dieva priekšā, un zeme bija pilna varasdarbu.
Ua inoino hoi ka honua imua o ke Akua; a ua piha ka honua i ka hoino.
12 Un Dievs redzēja zemi, un redzi, tā bija samaitāta; visa miesa bija savu ceļu samaitājusi virs zemes.
Nana mai la ke Akua i ka honua, aia hoi, ua inoino ia; no ka mea, ua hana ino na kanaka a pau i ko lakou aoao ma ka honua.
13 Un Dievs sacīja uz Nou: visas miesas gals ir nācis Manā priekšā; jo zeme ir pilna no viņu varas darbiem, un redzi, Es nomaitāšu tos līdz ar zemi.
Olelo mai la o Iehova ia Noa, Ua hiki mai i ko'u alo nei ka hope o na mea ola a pau; no ka mea, ua piha ka honua i ka hoino ma o lakou la: aia hoi, e luku auanei au ia lakou ma ka honua.
14 Taisi sev šķirstu no priežu koka; ar mājokļiem tev to šķirstu būs taisīt un to apsveķot ar darvu no iekš un āra puses.
E hana oe i halelana nou; e hana hoi oe i na keena maloko o ka halelana, a e hapala ae i ke kepau maloko a mawaho.
15 Un tev būs viņu tā taisīt: trīssimt olekšu lai ir tā šķirsta garums, piecdesmit olekšu platums un trīsdesmit olekšu viņa augstums.
Penei kau e hana aku ai: ekolu haneri kubita o ka loa o ka halelana, he kanalima na kubita ka laula, a he kanakolu na kubita o kona kiekie.
16 Vienu logu tev būs tam šķirstam taisīt; olekts lielumā tev būs to taisīt virsgalā, un durvis tev būs likt viņa sānos; tev būs viņu taisīt ar trim bēniņiem, apakšēju, vidēju un virsēju.
He malamalama kau e hana'i ma ka halelana, a e hoopaa ia mea maluna ma ke kubita; a e kau oe i ka pukakomo o ka halelana ma kona paia: a he papalalo, me ka papawaena, a me ka papaluna kau e hana'i ma ia mea.
17 Jo, redzi, Es vedīšu ūdensplūdus virs zemes, lai nomaitā apakš debess ikvienu miesu, iekš kā ir dzīva dvaša; visiem, kas virs zemes, būs mirt.
A owau la e, e lawe mai ana au i ke kaiakahinalii maluna o ka honua, i mea e lukuia'i na mea io a pau, i ka poe nona ka hanu ola malalo o ka lani; a e make na mea a pau ma ka honua.
18 Un Es celšu derību ar tevi, un tev būs iet šķirstā līdz ar saviem dēliem un ar savu sievu un ar savu dēlu sievām.
Aka, e hoopaa aku au i ka'u berita ia oe; a e komo ae oe iloko o ka halelana, o oe, me kau mau keikikane, a me kau wahine, a me na wahine a kau mau keikikane.
19 Un no visa, kas dzīvo, no ikvienas miesas, pa diviem no ikvienas kārtas, tev būs ievest šķirstā, lai tie līdz ar tevi paliek dzīvi; tēviņam un mātītei tiem būs būt.
A no na mea io a pau e ola ana, e lawe oe i elua o kela mea keia mea iloko o ka halelana, i kane i wahine, i malama ola pu ia lakou me oe.
20 No putniem pēc savas kārtas un no lopiem pēc savas kārtas un no visiem zemes tārpiem pēc savas kārtas; pa divi no ikvienas kārtas nāks pie tevis, lai paliktu dzīvi.
O na manu ma ko lakou ano, a o na holoholona, ma ko lakou ano, a o kela mea kolo keia mea kolo o ka honua, ma kona ano iho, e hele papalua mai lakou iou la, i malama ola ia lakou.
21 Un ņem pie sevis no visādas barības, ko var ēst, un sakrāj to pie sevis, ka tā tev un viņiem būtu par barību.
E lawe oe nau i na mea ai a pau, a e hoiliili oe ia iou la; i mea ai nau, a na lakou.
22 Un Noa darīja itin tā, kā Dievs tam bija pavēlējis, - tā viņš darīja.
Pela o Noa i hana'i; ma ka mea a pau a ke Akua i kauoha mai ai ia ia, pela oia i hana'i.