< Pirmā Mozus 50 >

1 Tad Jāzeps krita uz sava tēva vaigu un raudāja pār viņu un to skūpstīja.
To pacoengah Joseph loe ampa nuiah tabok moe, qah pacoengah a mok.
2 Un Jāzeps pavēlēja saviem kalpiem, tiem dziedniekiem, ka tie svaidītu viņa tēvu ar balzamu, un tie dziednieki svaidīja Israēli.
To pacoengah Joseph mah tasi sah kop a tamnanawk khaeah ampa ih qok to tasi pazut hanah thuih pae; tasi sah kop kaminawk mah Israel to tasi hoiah pazut o.
3 Un tā pagāja četrdesmit dienas, jo tik daudz dienas pie svaidīšanas aiziet, un ēģiptieši viņu apraudāja septiņdesmit dienas.
Anih ih qok to tasi hoiah pazut hanah, ni qui palito akra; ni akoep pacoengah Izip kaminawk mah anih to ni qui sarihto thung qah o haih.
4 Kad nu viņa raudu dienas bija pagājušas, tad Jāzeps runāja uz Faraona namu un sacīja: ja es esmu atradis žēlastību jūsu acīs, tad runājiet jel priekš Faraona ausīm un sakāt:
Qahhaih ni boeng pacoengah, Joseph mah Faro imthung takohnawk khaeah, Nangcae mikcuk naakrak ah ka oh nahaeloe, Faro khaeah na thui pae oh,
5 Mans tēvs man ir licis zvērēt sacīdams: redzi, es mirstu; manā kapā, ko es sev esmu racis Kanaāna zemē, tur tev būs mani aprakt. Un nu vēli man jel noiet, ka es savu tēvu aproku, tad es atkal nākšu atpakaļ.
kam pa mah, Khenah, ka duek tom boeh, ka duek naah Kanaan prae ah kaimah han takaeh ih taprong ah na phum ah, tiah lok ang kamsak. To pongah vaihi kam pa aphum hanah ka caeh moe, aphum pacoengah kam laem let han, tiah a naa.
6 Un Faraons sacīja: ej un aproc savu tēvu, tā kā viņš tev ir licis zvērēt.
Faro mah, Lok ang kamsak baktih toengah, caeh tahang ah loe nam pa to aphum ah, tiah a naa.
7 Tad Jāzeps aizgāja savu tēvu aprakt, un viņam gāja līdz visi Faraona kalpi, viņa nama vecaji un visi Ēģiptes zemes vecaji,
To pongah Joseph loe ampa aphum hanah caeh tahang; Faro ih tamnanawk boih, anih im ih kacoehtanawk hoi Izip prae ih kacoehtanawk boih anih hoi nawnto caeh o,
8 Un viss Jāzepa nams un viņa brāļi un viņa tēva nams, tikai savus bērniņus un savus sīkos lopus un savus lielos lopus tie atstāja Gošenes zemē.
Joseph imthung takohnawk, angmah ih amyanawk hoi ampa imthung takoh boih a caeh o; a caanawk, tuunawk hoi maitawnawk khue ni Goshen ah a caeh o taak.
9 Un viņam gāja līdz rati un jātnieki, un bija varen liels pulks.
Hrang leeng hoi hrang angthueng kaminawk doeh anih hoi nawnto caeh o; to pongah kami paroeai pop o.
10 Kad tie nu nāca pie Atad klona, kas ir viņpus Jardānes, tad tie tur žēlojās lielās grūtās žēlabās, un viņš savam tēvam darīja septiņas raudu dienas.
Jordan vapui taengah kaom, Atad ih cang atithaih ahmuen to phak o naah, nihcae loe tha hoi qah o; Joseph mah ampa to ni sarihto thung qah haih.
11 Kad tās zemes ļaudis, tie Kanaānieši, redzēja tās žēlabas pie Atad klona, tad tie sacīja: ēģiptiešiem tur ir grūtas žēlabas, tāpēc tās vietas vārdu nosauca ēģiptiešu žēlabas, kas viņpus Jardānes.
To naah Kanaan prae thungah kaom kaminawk mah Atad cang atithaih ahmuen ih kaqah kaminawk to hnuk o naah, nihcae mah, Izip kaminawk loe paroeai qah o, tiah thuih o. To pongah Jordan vapui taeng ih to ahmuen to, Abel Mizraim, tiah kawk o.
12 Un viņa dēli viņam darīja, kā viņš tiem bija pavēlējis.
Jakob ih caanawk loe ampa mah thuih pae ih lok baktih toengah sak o.
13 Jo viņa dēli to veda uz Kanaāna zemi un to apraka Makpelas tīruma alā, ko Ābrahāms ar to tīrumu bija pircis sev par dzimts kapa vietu no Efrona, tā Hetieša, pret Mamri.
A capanawk mah anih ih qok to Kanaan prae ah caeh o haih moe, Abraham mah Hit kami, Ephron khaeah taprong sak hanah qan ih, Mamre vangpui pha ai naah kaom, Makpelah lawk ih thlung khaw thungah aphum o.
14 Un Jāzeps griezās atpakaļ uz Ēģipti, viņš un viņa brāļi un visi, kas ar viņu bija gājuši, viņa tēvu aprakt, pēc tam kad viņš savu tēvu bija paglabājis.
Ampa aphum o pacoengah, Joseph loe Izip prae ah amlaem let, anih loe angmah ih amyanawk, ampa aphum han caeh kaminawk boih hoi nawnto amlaem let.
15 Bet Jāzepa brāļi bijās, kad viņu tēvs bija miris un sacīja: kad tik Jāzeps mūs neienīdēs un mums neatmaksās visu to ļaunumu, ko mēs viņam esam darījuši.
Joseph ih amyanawk mah ampa duek boeh ti, tiah panoek o naah, nihcae mah, Anih nuiah a sak o ih kasae hmuen pongah, Joseph mah aicae hae hnuma ueloe, aicae nuiah kasae hmuen hoi pathok tih boeh, tiah a poek o.
16 Tad tie lika Jāzepam sacīt: tavs tēvs pavēlēja, pirms tas mira, un sacīja:
To pongah Joseph khaeah kami to patoeh o moe, Nam pa mah dueh ai naah kaicae khaeah hae tiah lok ang thuih,
17 Tā jums būs sacīt Jāzepam: piedod lūdzams savu brāļu noziegumu un viņu grēku, jo tie tev ļaunu darījuši, bet nu piedod lūdzams to noziegumu sava tēva Dieva kalpotājiem. Un Jāzeps raudāja, kad tie tā uz viņu runāja.
Joseph khaeah, Nam yanawk mah na nuiah sak o ih zaehaih hoi sakpazaehaih boih to tahmen ah, tiah nam pa mah tahmenhaih hnik, tiah thui pae oh; nihcae mah na nuiah sak o ih zaehaih hoi nam pa ih Sithaw, anih ih tamnanawk mah sak o ih zaehaih to tahmen ah, tiah ang thuisak, tia a naa o. Nihcae mah thuisak ih hae lok to a thuih pae naah, Joseph loe qah.
18 Tad viņa brāļi paši nāca un metās priekš viņa zemē un sacīja: redzi, mēs esam tavi kalpi.
Amyanawk loe anih hmaa ah caeh o moe, a hmaa ah akuep o; khenah, kaicae loe na tamna ah ni ka oh o boeh, tiah a naa o.
19 Un Jāzeps uz tiem sacīja: nebīstaties! Vai tad es esmu Dieva vietā?
Toe Joseph mah nihcae khaeah, Zii o hmah; toe kai loe Sithaw angdoethaih ahmuen ah maw ka oh?
20 Jūs gan esat ļaunu pret mani domājuši, bet Dievs to par labu ir nodomājis, gribēdams, tā kā šodien redzams, uzturēt daudz ļaudis pie dzīvības.
Nangcae mah kai hum hanah na poek o; toe vai hniah kaom hmuen baktih toengah Sithaw mah loe pop parai kaminawk hinghaih to pahlong hanah kho a khan.
21 Un nu nebīstaties, - es uzturēšu jūs un jūsu bērniņus. Un viņš tos iepriecināja un ar tiem laipnīgi runāja.
To pongah zii o hmah; nangmacae hoi na caanawk boih kang kok o han hmang, tiah a naa. Nihcae to patloep moe, lok kanaem hoiah tapring.
22 Un Jāzeps dzīvoja Ēģiptē, viņš un viņa tēva nams; un Jāzeps dzīvoja simts un desmit gadus.
Joseph loe ampa imthung takohnawk boih hoi nawnto Izip prae thungah khosak; Joseph loe saning cumvaito pacoeng, hato hing.
23 Un Jāzeps redzēja no Efraīma bērnus līdz trešam augumam, un Mahira, Manasus dēla, bērni piedzima Jāzepa klēpī.
Joseph loe a caa dung thumto haih, Ephraim ih caanawk to hnuk; Manasseh capa Makir ih caanawk loe Jospeh ih khokhu nuiah tapensak.
24 Un Jāzeps sacīja uz saviem brāļiem: es mirstu, bet Dievs jūs meklēt piemeklēs un jūs izvedīs no šīs zemes uz to zemi, ko viņš Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam zvērējis.
To naah Joseph mah amyanawk khaeah, Kai loe ka duek han boeh; toe nangcae abomh hanah Sithaw angzo ueloe, hae prae thung hoiah Abraham, Issak hoi Jakob khaeah paek han lokkam ih prae thungah na hoi o tih, tiah a naa.
25 Un Jāzeps Israēla dēliem lika zvērēt sacīdams: Dievs jūs meklēt piemeklēs, tad jums manus kaulus būs aizvest no šejienes.
Joseph mah Israel ih caanawk to lokkamsak, Nangcae abomh hanah Sithaw angzo tih, to naah hae prae thung hoiah kai ih ahuh hae sin oh, tiah a naa.
26 Un Jāzeps nomira simts un desmit gadus vecs, un tie viņu svaidīja ar balzamu un ielika šķirstā Ēģiptes zemē.
To pongah Joseph loe saning cumvaito pacoeng, hato phak naah duek; anih ih qok to kaqong thai ai tasi pazut o pacoengah, Izip prae ah thingkhong thungah pasong o.

< Pirmā Mozus 50 >