Pirmā Mozus 50
1 Tad Jāzeps krita uz sava tēva vaigu un raudāja pār viņu un to skūpstīja.
Yousefe da ea adama ouga: nana sa: ili dinanu. E da ea ada odagi dinanuwane nonogosu.
2 Un Jāzeps pavēlēja saviem kalpiem, tiem dziedniekiem, ka tie svaidītu viņa tēvu ar balzamu, un tie dziednieki svaidīja Israēli.
Amalalu, Yousefe da hawa: hamosu dunu ilima amo ea ada da: i hodo, hedolo hame dasama: ne, gabusiga: manoma legema: ne sia: i.
3 Un tā pagāja četrdesmit dienas, jo tik daudz dienas pie svaidīšanas aiziet, un ēģiptieši viņu apraudāja septiņdesmit dienas.
Ilia hou defele, eso40amoga ilia da ea da: i hodo mae dasama: ne hahamoi. Idibidi dunu da eso 70 amoga Ya: igobema asigiba: le didigia: i.
4 Kad nu viņa raudu dienas bija pagājušas, tad Jāzeps runāja uz Faraona namu un sacīja: ja es esmu atradis žēlastību jūsu acīs, tad runājiet jel priekš Faraona ausīm un sakāt:
Didigia: su eso da dagoloba, Yousefe da Felou ea eagene ouligisu dunu ilima amane sia: i, “Amo sia: dili Felouma adosima,
5 Mans tēvs man ir licis zvērēt sacīdams: redzi, es mirstu; manā kapā, ko es sev esmu racis Kanaāna zemē, tur tev būs mani aprakt. Un nu vēli man jel noiet, ka es savu tēvu aproku, tad es atkal nākšu atpakaļ.
‘Na ada ea bogomu da gadenenoba, e da nama na da ea da: i hodo amo uli dogoi Ga: ina: ne soge ganodini hi hahamoi, amogai na da e uli dogoma: ne sia: i. Na da amo hamoma: ne ilegele sia: i dagoi. Amaiba: le, na da na ada uli dogomusa: asili, amalu bu sinidigimu da defeala: ?’”
6 Un Faraons sacīja: ej un aproc savu tēvu, tā kā viņš tev ir licis zvērēt.
Felou da bu adole i, “Defea! Dia sia: i defele, dia ada uli dogone salimusa: masa.”
7 Tad Jāzeps aizgāja savu tēvu aprakt, un viņam gāja līdz visi Faraona kalpi, viņa nama vecaji un visi Ēģiptes zemes vecaji,
Amalalu, Yousefe da ea ada uli dogomusa: asi. Felou ea eagene ouligisu dunu huluane, ea hina fi huluane, amola Idibidi asigilai bagade dunu huluane, ilia da Yousefe sigi asi.
8 Un viss Jāzepa nams un viņa brāļi un viņa tēva nams, tikai savus bērniņus un savus sīkos lopus un savus lielos lopus tie atstāja Gošenes zemē.
Yousefe ea fi huluane, yolalali amola ea ada fi huluane da Yousefe sigi asi. Ilia mano fonobahadi, ilia sibi, goudi amola bulamagau, amo fawane da Gousiene sogega ouesalu.
9 Un viņam gāja līdz rati un jātnieki, un bija varen liels pulks.
Dunu eno da ‘sa: liode’ fila heda: le, Yousefe sigi asi, amola eno da hosi fila heda: le asi. Gilisisu da bagadedafa ba: i.
10 Kad tie nu nāca pie Atad klona, kas ir viņpus Jardānes, tad tie tur žēlojās lielās grūtās žēlabās, un viņš savam tēvam darīja septiņas raudu dienas.
Ilia da gala: ine dadabisu soge (amoga ilia da widi amola bali gisi fabeba: le fage lasu) amo A: ida: de (Yodane Hano amoga gusudili diala) amoga doaga: loba, ilia da mae fisili didigia: lalu. Eso fesuale, Yousefe da didigia: su gilisisu hou ouligi.
11 Kad tās zemes ļaudis, tie Kanaānieši, redzēja tās žēlabas pie Atad klona, tad tie sacīja: ēģiptiešiem tur ir grūtas žēlabas, tāpēc tās vietas vārdu nosauca ēģiptiešu žēlabas, kas viņpus Jardānes.
Ga: ina: ne fi dunu da amo didigia: su hou A: ida: de sogebi ganodini hamonanebe ba: loba, ilia da amane sia: i, “Idibidi dunu da da: i dione didigia: su bagade hamonanebe goea.” Amaiba: le, ilia da amo sogebi amoma dio asuli amo A: ibele Misala: ime. (Idibidi didigia: su)
12 Un viņa dēli viņam darīja, kā viņš tiem bija pavēlējis.
Amalalu, Ya: igobe egefelali da ea hamoma: ne sia: i defele hamoi dagoi.
13 Jo viņa dēli to veda uz Kanaāna zemi un to apraka Makpelas tīruma alā, ko Ābrahāms ar to tīrumu bija pircis sev par dzimts kapa vietu no Efrona, tā Hetieša, pret Mamri.
Ilia da ea da: i hodo gaguli asili, Ma: gafila gele gelabo (Ma: melei moilaiga gusudili ifabi, amo A: ibalaha: me da ea fi uli dogomusa: amo Ifalone Hidaide dunuma bidilai) amo ganodini uli dogoi.
14 Un Jāzeps griezās atpakaļ uz Ēģipti, viņš un viņa brāļi un visi, kas ar viņu bija gājuši, viņa tēvu aprakt, pēc tam kad viņš savu tēvu bija paglabājis.
Yousefe da ea ada uli dogolalu, e amola yolalali amola dunu huluane da ea ada uli dogomusa: Yousefe sigi asi, amo huluane da Idibidi sogega buhagi.
15 Bet Jāzepa brāļi bijās, kad viņu tēvs bija miris un sacīja: kad tik Jāzeps mūs neienīdēs un mums neatmaksās visu to ļaunumu, ko mēs viņam esam darījuši.
Ilia ada bogosu amo fa: no, Yousefe yolalali ili amane sia: i, “Yousefe da ninima higasala: ? Ninia da ema se bagade iasu. E da ninima dabe ima: bela: ?”
16 Tad tie lika Jāzepam sacīt: tavs tēvs pavēlēja, pirms tas mira, un sacīja:
Amaiba: le, ilia da sia: adole iasu dunu amoga Yousefema amane adosi, “Ninia ada mae bogole,
17 Tā jums būs sacīt Jāzepam: piedod lūdzams savu brāļu noziegumu un viņu grēku, jo tie tev ļaunu darījuši, bet nu piedod lūdzams to noziegumu sava tēva Dieva kalpotājiem. Un Jāzeps raudāja, kad tie tā uz viņu runāja.
e da ninima nini da dima amane adole ba: ma: ne sia: i, ‘Diolalali ilia da dima wadela: le bagade hamoi. Be wali na da dima edegesa. Dia ili wadela: i hou gogolema: ne olofoma.’ Ninia da nini ada ea Gode hawa: hamosu dunu esala. Amaiba: le, dia nini wadela: i hou gogolema: ne olofoma.” Amo sia: adosi Yousefe da nababeba: le, bagadewane dinanu.
18 Tad viņa brāļi paši nāca un metās priekš viņa zemē un sacīja: redzi, mēs esam tavi kalpi.
Amalalu, yolalali ilisu da ema misini, ema beguduli amane sia: i, “Ninia da dia hawa: hamosu dunu esalebe wea.”
19 Un Jāzeps uz tiem sacīja: nebīstaties! Vai tad es esmu Dieva vietā?
Be Yousefe da bu adole i, “Mae beda: ma! Na da Gode Ea sogebi lamu da hamedei galebe.
20 Jūs gan esat ļaunu pret mani domājuši, bet Dievs to par labu ir nodomājis, gribēdams, tā kā šodien redzams, uzturēt daudz ļaudis pie dzīvības.
Dilia da nama wadela: le hamomusa: dawa: i. Be Gode da amo hou afadenene, bu hou ida: iwane hamosu. Bai E da dunu bagohame waha esalu amo ilia esalusu gaga: musa: dawa: i galu.
21 Un nu nebīstaties, - es uzturēšu jūs un jūsu bērniņus. Un viņš tos iepriecināja un ar tiem laipnīgi runāja.
Dilima beda: ma: ne liligi da hamedafa gala. Na da dili amola dilia mano asigiwane ouligimu.” Amaiba: le, ilia da ea asigi sia: nabalu, ilia dogo da bu denesi dagoi ba: i.
22 Un Jāzeps dzīvoja Ēģiptē, viņš un viņa tēva nams; un Jāzeps dzīvoja simts un desmit gadus.
Yousefe amola ea ada fi da Idibidi soge ganodini esalalalu, e da lalelegele, ode 110 esalu bogoi.
23 Un Jāzeps redzēja no Efraīma bērnus līdz trešam augumam, un Mahira, Manasus dēla, bērni piedzima Jāzepa klēpī.
Ea esalusu ganodini, e da Ifala: ime ea mano amola ea aowa ba: i dagoi. E da Ma: na: se ea mano Ma: igili, amo ea mano yosia: i.
24 Un Jāzeps sacīja uz saviem brāļiem: es mirstu, bet Dievs jūs meklēt piemeklēs un jūs izvedīs no šīs zemes uz to zemi, ko viņš Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam zvērējis.
E da yolalalima amane sia: i, “Na da gadenene bogomu galebe. Be mae beda: ma. Gode da dili noga: le ouligimu. E da dili amo sogega fisili masa: ne gadili oule asili amola soge amo E da A: ibalaha: me, Aisage amola Ya: igobe ilima ima: ne dafawane ilegele sia: i, E da amo soge dilima imunu.”
25 Un Jāzeps Israēla dēliem lika zvērēt sacīdams: Dievs jūs meklēt piemeklēs, tad jums manus kaulus būs aizvest no šejienes.
Amalalu, Yousefe da ea fi dunuma amane sia: i, “Dilia dafawanedafa amane ilegele sia: ma, amane, Gode da dilia amo sogega oule ahoasea, dilia na da: i hodo amoga gaguli masa: ne sia: ma.”
26 Un Jāzeps nomira simts un desmit gadus vecs, un tie viņu svaidīja ar balzamu un ielika šķirstā Ēģiptes zemē.
Amalalu, Yousefe da Idibidi soge ganodini bogoi dagoi. E lalelegele, ode 110 defele gidigili, bogoi. Amalalu, ilia da ea da: i hodo mae dasama: ne manoma legelalu, bogoi gagili ganodini sali. Sia: Ama Dagoi
