Pirmā Mozus 47
1 Tad Jāzeps nāca un pasludināja Faraonam un sacīja: mans tēvs un mani brāļi un viņu sīkie lopi un viņu vērši un viss, kas tiem pieder, ir atnākuši no Kanaāna zemes, un redzi, tie ir Gošenes zemē.
Joseph loe caeh moe, Faro khaeah, Kam pa hoi kam yanawk loe tuu, maitawnawk hoi a tawnh o ih hmuennawk boih phawh o moe, Kanaan prae hoiah angzoh o boeh, vaihi Goshen ah oh o, tiah a thuih pae.
2 Un viņš ņēma piecus no visiem saviem brāļiem, un tos veda Faraona priekšā.
Anih mah amya pangato a qoih moe, nihcae to Faro khaeah caeh haih.
3 Un Faraons sacīja uz viņa brāļiem: kas ir jūsu darbs? Un tie sacīja uz Faraonu: tavi kalpi ir lopu gani, tā pat mēs kā mūsu tēvi. Un tie sacīja uz Faraonu:
Faro mah anih ih amyanawk to lokdueng, Tih tok maw na sak o? tiah a naa. Nihcae mah Faro khaeah, Na tamnanawk loe kam pa mah sak ih tok baktih toengah, tuu toep kami ah ka oh o, tiah a naa o.
4 Mēs esam nākuši šinī zemē piemist, jo ganības trūkst tiem sīkiem lopiem, kas taviem kalpiem pieder, jo bads ir grūts Kanaāna zemē, un nu vēli, lūdzams, lai tavi kalpi apmetās Gošenes zemē.
Nihcae mah Faro khaeah, Kanaan prae ah khokhahaih nung parai moe, pacah ih moinawk caak han ahmuen om ai boeh pongah, hae prae ah khosak hanah kang zoh o; to pongah vaihi na tamnanawk hae Goshen prae ah na omsak ah, tiah a naa o.
5 Tad Faraons runāja uz Jāzepu un sacīja: tavs tēvs un tavi brāļi pie tevis atnākuši.
Faro mah Joseph khaeah, Nam pa hoi nam yanawk loe nang khaeah angzoh o boeh.
6 Ēģiptes zeme stāv tev atvērā; lai tavs tēvs un tavi brāļi dzīvo tai vislabākā zemes vietā, - lai tie mīt Gošenes zemē, un ja tu zini, ka starp tiem ir krietni vīri, tad iecel tos par manu lopu uzraugiem.
Izip prae loe na hmaa ah ni oh; prae thung ih kahoih koek ahmuen ah nam pa hoi nam yanawk to omsak ah; Goshen prae ah om o nasoe; nihcae thungah hmuenmae sak kophaih tawn kami om nahaeloe, kai ih maitaw khenkung ah suem ah, tiah a naa.
7 Un Jāzeps atveda savu tēvu Jēkabu, un to stādīja Faraona priekšā, un Jēkabs svētīja Faraonu.
To pacoengah Joseph mah ampa to zaeh moe, Faro to patuek; Jakob mah Faro tahamhoihaih paek.
8 Un Faraons sacīja uz Jēkabu: Cik gadu tavām dzīvības dienām?
Faro mah Jakob khaeah, Saning nazetto maw na oh boeh? tiah a naa.
9 Tad Jēkabs sacīja uz Faraonu: manas svešniecības gadu dienas ir simts un trīsdesmit gadi; īsas un grūtas ir bijušas manas dzīvības gadu dienas un nepanāk manu tēvu gadus viņu svešniecības dienās.
Jakob mah Faro khaeah, Kai loe angvin ah ka ohhaih saning cumvai, qui thumto oh boeh; ka hinghaih saning loe tamsi vop, toe raihaih paroeai ka tongh; angvin ah kaom kam panawk khosakhaih saning to ka pha ai, tiah a naa.
10 Un Jēkabs svētīja Faraonu un izgāja no Faraona.
To pacoengah Jakob mah Faro to tahamhoihaih paek moe, a caehtaak.
11 Un Jāzeps savam tēvam un saviem brāļiem iedeva mājas vietas, un tiem deva Ēģiptes zemē to labāko zemes vietu turēt, Raēmzes tiesā, tā kā Faraons bija pavēlējis.
Joseph mah ampa hoi amyanawk Izip prae ah ohsak moe, Faro ih lokpaekhaih baktih toengah, kahoih koek prae, Ramses ahmuen to a paek.
12 Un Jāzeps uzturēja savu tēvu un savus brāļus un visu sava tēva namu ar maizi, kā kuram bija bērnu.
Joseph mah angmah ih ampa, amyanawk hoi ampa ih imthung takohnawk boih, kaom kami zetto caaknaek to a paek.
13 Un pa visām zemēm nebija maizes; jo bads bija ļoti grūts, tā ka Ēģiptes zemē un Kanaāna zemē aiz bada nevarēja glābties.
Khokha nung parai pongah, prae thung boih ah buh to om ai boeh; Izip prae hoi Kanaan prae doeh zaek sut boeh.
14 Un Jāzeps sakrāja visu naudu, kas atradās Ēģiptes zemē un Kanaāna zemē par to labību, ko tie pirka, un Jāzeps to naudu nesa Faraona namā.
Izip hoi Kanaan prae thung ih cang qanhaih phoisa loe Joseph mah patung boih moe, Faro im ah thak pae.
15 Kad nu tā nauda Ēģiptes zemē un Kanaāna zemē bija pagalam, tad visi ēģiptieši nāca pie Jāzepa un sacīja: dod mums maizes, kādēļ mums tavā priekšā būs mirt, kad naudas vairs nav?
Izip prae hoi Kanaan prae ah phoisa boeng naah loe, Izip kaminawk boih Joseph khaeah angzoh o moe, caak hanah buh na paek ah, phoisa ka tawn o ai boeh, to pongah na hmaa ah maw ka duek o han boeh? tiah a naa o.
16 Tad Jāzeps sacīja: dodiet savus lopus; tad es jums došu par jūsu lopiem, kad naudas nav.
To naah Joseph mah, Phoisa na tawn o ai boeh nahaeloe, maitaw to sin oh, maitaw zuengah cang to kang paek o han, tiah a naa.
17 Tad tie veda savus lopus pie Jāzepa, un Jāzeps tiem deva maizes par zirgiem un par sīkiem lopiem un par vēršiem un par ēzeļiem, un viņš tos to gadu izmitināja ar maizi par visiem viņu lopiem.
To pongah nihcae mah Joseph khaeah maitaw to sinh o; anih mah hrang, tuu, maeh, maitaw hoi laa hrangnawk to cang hoiah alaih pae; to na saning loe nihcae ih maitaw hoiah cang to alaisak boih.
18 Kad tas gads bija galā, tad tie otrā gadā pie viņa nāca un uz viņu sacīja: mēs neapslēpsim priekš sava kunga, ka nevien tā nauda ir beigta, bet arī tie lopi mūsu kungam ir kļuvuši un nekas nav atlicis priekš mūsu kunga, kā vien mūsu miesas un mūsu tīrumi.
To saning to boeng pacoeng amlaa ah loe, anih khaeah, phoisa ka tawn o ai boeh, tito ka angraeng na hmaa ah kang phat o ai boeh; kaicae ih maitawnawk doeh nang khaeah ni oh boih boeh, ka angraeng mikhnuk ah kaimacae ih takpum hoi lawknawk khue ai ah loe, tidoeh ka tawn o ai boeh.
19 Kādēļ mums būs bojā iet priekš tavām acīm, mums un mūsu tīrumiem? Pērc mūs un mūsu tīrumus par maizi, tad mēs ar savu tīrumu Faraonam būsim par kalpiem, un dodi sēklu, ka mēs dzīvojam un nemirstam, un mūsu zeme nepaliek tukša.
Na hmaa ah ka duek o moe, prae doeh kam ro o sak han boeh maw? Kaimacae hoi ka lawknawk hae cang hoiah qan ah; lawk hoi kaimacae hae Faro ih tamna ah ka oh o halat han boeh; ka hing o moe, prae angqai krang hanah ka duek o han ai ah, cang to na paek ah, tiah a hnik o let bae.
20 Tad Jāzeps visus ēģiptiešu tīrumus pirka priekš Faraona, jo ēģiptieši pārdeva ikviens savu tīrumu, tāpēc ka bads tiem bija grūts.
To pongah Joseph mah Faro hanah Izip prae ih lawknawk to qan pae boih; khokhahaih nung parai boeh pongah, Izip kaminawk loe lawk to zawh o boih; to pongah lawknawk loe Faro ih lawk ah angcoeng boih.
21 Tad tā zeme kļuva Faraona rokā, un viņš tos ļaudis pārcēla pilsētās, no viena Ēģiptes robežu gala līdz otram galam.
Izip prae boenghaih maeto bang hoi maeto bang khoek to kaminawk to vangpui ah angpuensak.
22 Tikai priesteru tīrumus viņš nepirka, jo priesteriem bija sava daļa no Faraona, un tie ēda no savas daļas, ko Faraons tiem deva, tādēļ tie savu tīrumu nepārdeva.
Toe qaimanawk ih lawk loe qan pae ai; qaimanawk loe Faro khae hoi caaknaek khawt ah hnuk o; Faro mah nihcae han caaknaek khawt ah paek pongah, lawk to zaw o ai.
23 Tad Jāzeps sacīja uz tiem ļaudīm: redzi, es šodien jūs un jūsu tīrumus esmu pircis Faraonam, redzi, še jums sēkla, ka jūs tīrumus apsējat.
Joseph mah prae kaminawk khaeah, Khenah, vaihi nangcae ih lawk Faro han ka qan pae boeh, hae ih cangtii hae la oh loe, lawk ah tuh oh, tiah a naa.
24 Bet ar augļiem tas tā būs, ka jūs piekto tiesu dodat Faraonam, un četras daļas jums piederēs, tīrumus apsēt un par pārtiku jums un tiem, kas jūsu namā, un par pārtiku jūsu bērniņiem.
Toe cang na aah o naah pangato thungah maeto Faro han paek oh; kalah palito loe nangmacae han la oh loe, lawk ah tuh oh; nangmacae, na imthung takoh hoi na caanawk mah caak hanah cang to la oh, tiah a naa.
25 Un tie sacīja: tu mūs esi uzturējis dzīvus; lai žēlastību atrodam sava kunga acīs, tad mēs būsim Faraona kalpi.
Nihcae mah, Kaicae hinghaih nang pahlong; ka angraeng na mikcuk naakrak ah ka oh o nahaeloe, Faro ih tamna ah ka oh o halat han boeh, tiah a naa o.
26 Tad Jāzeps to iecēla par likumu pār ēģiptiešu tīrumiem līdz šai dienai, ka Faraonam tā piektā tiesa nāktos, - tikai priesteru zeme vien nekļuva Faraonam.
To pongah qaimanawk ih lawk khue ai ah loe, Faro mah pangato thung ah maeto la nasoe, tiah Joseph mah sak ih lawk tawnkung nuiah lok takroekhaih to Izip prae thungah vaihni ni khoek to patoh o.
27 Un Israēls mita Ēģiptē Gošenes zemē, un tur uzturējās un auga un vairojās ļoti.
Israelnawk loe Izip prae Goshen ah oh o; to prae to toep o moe, qoeng o tahang pacoengah, paroeai pung o.
28 Un Jēkabs dzīvoja Ēģiptes zemē septiņpadsmit gadus, un Jēkaba dienas bija simts četrdesmit un septiņi gadi.
Jokob loe Izip prae thungah saning hatlai sarihto oh, a hinghaih saning loe sangqum boih ah cumvai qui pali, sarihto phak.
29 Kad nu Israēla laiks pienāca, ka tam bija mirt, tad viņš sauca savu dēlu Jāzepu un uz to sacīja: ja es tavās acīs esmu atradis žēlastību, tad liec jel lūdzams savu roku apakš manas ciskas un dari pie manis žēlastību un patiesību: neaproc jel mani Ēģiptes zemē;
Israel duek tom naah, a capa Joseph to kawk moe, anih khaeah, Na mikcuk naakrak ah ka oh nahaeloe, na ban to ka phaih tlim ah hawt ah loe, tahmenhaih hoi palungthin tang hoiah kai hoi nawnto lokkamhaih sah ah; tahmenhaih hoi kai hae Izip prae ah na phum hmah;
30 Bet es gribu gulēt pie saviem tēviem; un tev būs mani izvest no Ēģiptes un mani aprakt viņu kapos, - un tas sacīja: es darīšu pēc tava vārda.
kai loe kam panawk khaeah ni kang song han, Izip prae thung hoiah na phaw ah loe, nihcae aphumhaih ahmuen ah na phum ah, tiah a naa. Anih mah, Na thuih ih baktih toengah ka sak han hmang, tiah a naa.
31 Tad viņš sacīja: zvērē man. Un tas viņam zvērēja. Un Israēls pielūdza Dievu savas gultas galvgalā.
Anih mah, Kai khaeah lokkamhaih sah ah, tiah a naa. To naah Joseph mah anih khaeah lokkamhaih to a sak; Israel loe angmah iihkhum lu bang ah lu akuep tathuk.
