Pirmā Mozus 46
1 Un Israēls aizgāja ar visu, kas tam piederēja, un nāca uz Bēršebu un upurēja upurus sava tēva Īzaka Dievam.
Ie nionjoñe amy fañaveloa’ey t’Israele ninday o fanaña’e iabio naho nandoake e Beersevà ao, le nañenga soroñe aman’ Añahare’ Ietsàke rae’e.
2 Un Dievs runāja ar Israēli nakts parādīšanā un sacīja: Jēkab, Jēkab! Un tas sacīja: redzi, še es esmu.
Nitsara am’ Israele añ’ aroñaron-kaleñe t’i Andrianañahare nanao ty hoe, O Iakòbe, Iakòbe. Intoy iraho, hoe re.
3 Tad viņš sacīja: Es esmu tas stiprais Dievs, tava tēva Dievs; nebīsties noiet uz Ēģipti, jo Es tevi tur celšu par lielu tautu.
Le hoe Re, Izaho o Andrianañahareo, t’i Andrianañaharen-drae’o; ko hembañe ami’ty fañaveloa’o mb’e Mitsraime mb’eo amy t’ie hanoeko foko ra’elahy te añe.
4 Es noiešu tev līdz uz Ēģiptes zemi un Es tevi vedin atkal atvedīšu, un Jāzepam būs ar savu roku tavas acis aizspiest.
Hindre lia ama’o mb’e Mitsraime mb’eo iraho vaho toe hampoliko indraike, le ty tañan’ Ana’o, Iosefe, ro hampirompo o fihaino’oo.
5 Tad Jēkabs cēlās no Bēršebas, un Israēla bērni veda Jēkabu, savu tēvu, un savus bērniņus un savas sievas uz ratiem, ko Faraons bija sūtījis, viņu vest.
Aa le nienga i Beersevà t’Iakòbe, vaho nendese’ o ana-dahi’ Israeleo t’i rae’e Iakòbe rekets’ o keleia’eo naho o vali’eo amo sarete nahitri’ i Parò hindesañe azeo.
6 Un tie ņēma savus lopus un savu mantu, ko tie bija sakrājuši Kanaāna zemē, un nāca uz Ēģipti, Jēkabs un viss viņa dzimums līdz ar viņu;
Nendese’ iereo o hare’ iareoo naho ty vara’iareo, o niazo’ iareo an-tane Kanàneo, vaho nandoak’e Mitsraime ao: t’Iakòbe rekets’ i hasavereña’e iabiy;
7 Viņa dēli un viņa dēlu dēli ar viņu, viņa meitas un viņa dēlu meitas un viss viņa dzimums, to viņš veda līdz uz Ēģiptes zemi.
nendese’e mb’e Mitsraime mb’eo ze hene ana-dahi’e naho anan’ana’e lahy naho anak’ampela’e naho anak’ampelan’ ana-dahi’e vaho o tarira’e iabio.
8 Un šie ir Israēla dēlu vārdi, kas nāca uz Ēģipti, Jēkabs un viņa dēli: Rūbens, Jēkaba pirmdzimtais.
Aa le zao o tahinan’ ana’ Israele nandoak’e Mitsraimeo: Iakòbe naho o ana-dahi’eo. I Reòbene tañoloñoloña’ Iakòbe,
9 Un Rūbena dēli: Hanoks un Pallus un Hecrons un Karmus.
le o ana’ i Reòbeneo: i Kanòke naho i Palò naho i Ketsrone vaho i Karmý.
10 Un Sīmeana dēli: Jemuels un Jamins un Oāds un Jaķins un Coārs un Sauls, vienas Kanaāniešu sievas dēls.
O ana’ i Simoneo: Iemoèle naho Iamìne naho i Ohade naho Iakìne naho i Tsòkare vaho i Saòle ana’ty rakemba nte-Kanàne.
11 Un Levja dēli: Geršons, Kehāts un Merarus.
O ana’ i Levio: i Gersòne, i Kehàte naho i Merarý.
12 Un Jūda dēli: Ģers un Onans un Šelus, Perec un Zerus; un Ģers un Onans bija miruši Kanaāna zemē, - un Pereca dēli bija Hecrons un Hamuls.
O ana’ Iehodào: I Ere naho i Onane naho i Selà naho i Perètse vaho i Zèrake (fe nivetrak’ an-tane Kanàne añe t’i Ere naho i Onane; ) vaho ty ana’ i Perètse: i Ketsrone naho i Kamòle.
13 Un Īsašara dēli: Tolus un Puūs un Jobs un Šimrons.
O ana’ Isakareo: i Tolà, naho i Povà, naho Iòbe vaho i Simròne.
14 Un Zebulona dēli: Sereds un Elons un Jahleēls.
O ana’ i Zebolone: i Sèrede, naho i Elòne vaho Iak’ leèle
15 Šie ir Leas dēli, ko tā Jēkabam ir dzemdējusi Mezopotamijā, ar Dinu, viņa meitu; visas viņa dēlu un viņa meitu dvēseles bija trīsdesmit un trīs.
(ana’ i Leae iaby irezay, o nasama’e ho a Iakòbe e Padan’ arameo rekets’ i Dinae anak’ ampela’ey, le ni-telo-polo telo amby ty ana-dahi’e miharo anak’ ampela.)
16 Un Gada dēli: Zifions un Hagaja, Šunus, Ecbons, Erus un Arodus un Arelus.
O ana’ i Gadeo: i Tsifiòne, naho i Kagý, i Soný, naho i Etsbòne, i Erý, naho i Arodý vaho i Arelý.
17 Un Ašera dēli: Jemnus un Ješvus, Jisvi un Berius un Zera, viņu māsa. Un Berius dēli: Hebers un Malķiēls.
O ana’ i Asereo: Iimnà, naho Iisvà, naho Iisvý, naho i Berìa vaho i Sèrake rahavave’ iareo. O ana’ i Berìao: i Kebère naho i Malkièle;
18 Šie ir Zilfas bērni, ko Lābans Leai, savai meitai, bija devis; un tā dzemdēja Jēkabam šās sešpadsmit dvēseles.
(irezay ro ana’ i Zilpae, i nomei’ i Labàne amy ana’e Leae vaho nasama’e ho a’ Iakòbe—ondaty folo eneñ’ amby.)
19 Rahēles, Jēkaba sievas, dēli bija Jāzeps un Benjamins.
O ana’ i Rahkele vali’ Iakòbeo: I Iosefe naho i Beniamine.
20 Un Jāzepam dzima Ēģiptē Manasus un Efraīms, ko viņam dzemdēja Asnata, Potifera, Onna priestera, meita.
Nahatoly i Menasè naho i Efraime an-tane Mitsraime ao t’Iosefe, i nasama’ i Asenate ana’ i Potifera, mpisoro’ i Oney, ho aze rey.
21 Un Benjamina dēli: Belus un Beķers un Ašbels, Ģerus un Naāmans, Eķius un Ros, Mupims un Hupims un Ards.
O ana’ i Beniamineo: i Bèla, naho i Bèkere, naho i Asbèle, i Gerà, naho i Naamàne, i Eký, naho i Ròse, i Mopìme, naho i Khopìme vaho i Arde,
22 Šie ir Rahēles dēli, kas Jēkabam ir piedzimuši, - visi kopā četrpadsmit dvēseles.
(nasama’ i Rahkele am’ Iakòbe i ana’e rey: ondaty folo efats’amby.)
23 Dana dēli: Hušims.
Ty ana’ i Dane: i Kosìme.
24 Un Naftalus dēli: Jahceēls un Gunus un Jecers un Šillems.
O ana’ i Naftalio: Iaktseèle, naho i Goný, naho Ietsère vaho i Sileme,
25 Šie ir Bilhas dēli, ko Lābans savai meitai Rahēlei deva, un tā dzemdēja šos Jēkabam, - visi kopā bija septiņas dvēseles.
(i Bilhae, natolo’ i Labàne amy ana’e Rahkele ty nahatoly irezay ho am’ Iakobe—nitontañe h’ondaty fito).
26 Visas dvēseles, kas ar Jēkabu uz Ēģipti nāca, kas no viņa gurniem cēlušās, bez Jēkaba dēlu sievām, visas dvēseles sešdesmit un sešas.
Ze hene ondati’ Iakòbe nitotsake Mitsraime añe, o boak’am-bania’e ao naho tsy o valin’ ana’eo, le ondaty enem-polo eneñ’ amby.
27 Un Jāzepa dēli, kas viņam Ēģiptes zemē dzimuši, bija divas dvēseles; visas dvēseles Jēkaba namā, kas uz Ēģipti nāca, bija septiņdesmit.
Roe ty ana’ Iosefe nisamake e Mitsraime ao; aa le fitompolo ty an-kasavereña’ Iakòbe nandoake e Mitsraime añe.
28 Un viņš sūtīja Jūdu savā priekšā pie Jāzepa, ka šis priekš viņa tam ierādītu Gošenes zemi; un tie nāca Gošenes zemē.
Nirahe’e aolo mb’am’Iosefe mb’eo t’Iehodà hatoro’e aze hey ty lalañe mb’e Gosena mb’eo, vaho nimoak’ an-tane Gosena ao iereo.
29 Tad Jāzeps iejūdza savus ratus un gāja savam tēvam Israēlim pretī uz Gošeni, un viņu ieraudzījis tas metās ap viņa kaklu un raudāja ilgi pie viņa kakla.
Nampihentseñe’ Iosefe ty sarete’e le nionjom-b’eo hifanalaka am’ Israele rae’e e Gosena ao. Niheo ama’e mb’eo re, le namorokoko am-pititia’e vaho nangololoike ela am-pititia’e eo.
30 Un Israēls sacīja uz Jāzepu: nu es labprāt gribu mirt, kad tavu vaigu esmu redzējis, ka tu vēl esi dzīvs.
Hoe t’Israele am’ Iosefe, Apoho hikenkañe henaneo, fa nitreako ty tarehe’o t’ie mbe veloñe.
31 Un Jāzeps sacīja uz saviem brāļiem un uz sava tēva namu: es noiešu un to pasacīšu Faraonam un tam teikšu: mani brāļi un mana tēva nams, kas bija Kanaāna zemē, pie manis atnākuši.
Hoe t’Iosefe aman-drahalahi’e naho añ’anjomban-drae’e, Hiavotse mb’eo iraho hitalily ty hoe amy Parò: Fa totsak’ amako atoy o rahalahikoo naho ty anjomban-draeko boak’ an-tane Kanàne añe.
32 Un tie vīri ir avju gani, jo tie ir lopu kopēji, un savus sīkos lopus un savus vēršus, un visu, kas tiem pieder, to tie atveduši.
Mpiarak’ añondry o lahilahio, fa mpihare, le hene nendese’ iereo o mpirai-lia’eo naho o mpirai-tro’eo vaho ze he’e am’iareoo.
33 Kad nu Faraons jūs aicinās un jautās, kas ir jūsu amats?
Ie koiha’ i Parò manao ty hoe, Inom-bao ty tolon-draha’ areo?
34 Tad sakāt: tavi kalpi ir lopu kopēji no mazām dienām līdz šim, tā pat mēs kā mūsu tēvi, lai jūs varat mist Gošenes zemē; jo ēģiptiešiem visi lopu gani bija negantība.
le hanoa’areo ty hoe, Fa mpihare boak’ amy te niajalahy pake henane o mpitoro’oo, zahay naho o roae’aio—soa t’ie hitoetse an-tane Gosena, amy te mampangorý o nte-Mitsraimeo ze atao mpiarak’ añondry.
