Pirmā Mozus 43
1 Un bads bija grūts tanī zemē.
那地的饥荒甚大。
2 Un kad tā labība, ko tie no Ēģiptes bija atveduši, jau bija izlietojuši, tad viņu tēvs uz tiem sacīja: noejat atkal un pērciet mums maizes kādu mazumu.
他们从埃及带来的粮食吃尽了，他们的父亲就对他们说：“你们再去给我籴些粮来。”
3 Un Jūda uz to runāja un sacīja: tas vīrs mums stipri piekodinājis un sacījis: jūs manu vaigu neredzēsiet, ja jūsu brālis nav jums līdz.
犹大对他说：“那人谆谆地告诫我们说：‘你们的兄弟若不与你们同来，你们就不得见我的面。’
4 Ja tad tu mūsu brāli mums sūtīsi līdz, tad mēs gribam noiet un pirkt maizes priekš tevis.
你若打发我们的兄弟与我们同去，我们就下去给你籴粮；
5 Bet ja tu to nesūtīsi, tad mēs nenoiesim, jo tas vīrs mums ir sacījis: jums nebūs manu vaigu redzēt, ja jūsu jaunākais brālis jums nav līdz.
你若不打发他去，我们就不下去，因为那人对我们说：‘你们的兄弟若不与你们同来，你们就不得见我的面。’”
6 Tad Israēls sacīja: kāpēc jūs man tik ļauni esat darījuši, tam vīram sacīdami, ka jums vēl viens brālis esot?
以色列说：“你们为什么这样害我，告诉那人你们还有兄弟呢？”
7 Un tie sacīja: tas vīrs jautāja jautādams pēc mums un pēc mūsu radiem un sacīja: vai jūsu tēvs vēl dzīvs? Vai jums vēl viens brālis? Tad mēs viņam atbildējām, kā viņš mums jautāja; kā tad mēs to varējām zināt, ka tas sacīs: vediet savu brāli šurp?
他们回答说：“那人详细问到我们和我们的亲属，说：‘你们的父亲还在吗？你们还有兄弟吗？’我们就按着他所问的告诉他，焉能知道他要说‘必须把你们的兄弟带下来’呢？”
8 Tad Jūda sacīja uz Israēli, savu tēvu: sūti to zēnu man līdz, tad mēs celsimies un noiesim, lai dzīvojam un nemirstam, ne mēs, ne tu pats, ne mūsu bērniņi.
犹大又对他父亲以色列说：“你打发童子与我同去，我们就起身下去，好叫我们和你，并我们的妇人孩子，都得存活，不至于死。
9 Es galvoju par viņu, no manas rokas tev būs viņu prasīt; ja es to pie tevis nevedīšu atpakaļ un to nestādīšu priekš tavām acīm, tad es visu savu mūžu gribu noziedzīgs būt tavā priekšā.
我为他作保；你可以从我手中追讨，我若不带他回来交在你面前，我情愿永远担罪。
10 Jo ja mēs nebūtu kavējušies, mēs tagad jau otru reizi būtu pārnākuši.
我们若没有耽搁，如今第二次都回来了。”
11 Tad viņu tēvs Israēls uz tiem sacīja: ja tam nu tā būs būt, tad dariet tā: ņemiet no šās zemes visteicamiem augļiem savos traukos un nonesiet tam vīram dāvanu, balzama kādu mazumu un kādu mazumu medus, dārgas zāles un mirres, riekstus un mandeles.
他们的父亲以色列说：“若必须如此，你们就当这样行：可以将这地土产中最好的乳香、蜂蜜、香料、没药、榧子、杏仁都取一点，收在器具里，带下去送给那人作礼物，
12 Ņemiet arīdzan otrtik naudas savā rokā, un to naudu, kas jūsu maisu virsgalā atlikta, nesiet atpakaļ savā rokā, tiem jau tur būs misējies.
又要手里加倍地带银子，并将归还在你们口袋内的银子仍带在手里；那或者是错了。
13 Ņemiet arī savu brāli un ceļaties un ejat atkal pie tā vīra.
也带着你们的兄弟，起身去见那人。
14 Bet tas visuvarenais Dievs lai jums dod žēlastību tā vīra priekšā, ka tas atlaiž jūsu otru brāli un Benjaminu. Bet es esmu tā kā kam bērni rautin atrauti.
但愿全能的 神使你们在那人面前蒙怜悯，释放你们的那弟兄和便雅悯回来。我若丧了儿子，就丧了吧！”
15 Tad tie vīri ņēma to dāvanu, un ņēma otrtik naudas savā rokā un Benjaminu, un cēlās un nogāja uz Ēģiptes zemi un stājās Jāzepa priekšā.
于是，他们拿着那礼物，又手里加倍地带银子，并且带着便雅悯，起身下到埃及，站在约瑟面前。
16 Kad nu Jāzeps Benjaminu pie tiem ieraudzīja, tad viņš sacīja tam, kas bija pār viņa namu: ieved tos vīrus namā un nokauj kādu kaujamu lopu un taisi ēdienu, jo tie vīri pie manis ēdīs pusdienu.
约瑟见便雅悯和他们同来，就对家宰说：“将这些人领到屋里。要宰杀牲畜，预备筵席，因为晌午这些人同我吃饭。”
17 Un tas vīrs darīja, kā Jāzeps bija sacījis, un tas vīrs ieveda tos vīrus Jāzepa namā.
家宰就遵着约瑟的命去行，领他们进约瑟的屋里。
18 Tad tie vīri bijās, kad tos veda Jāzepa namā, un sacīja: tās naudas dēļ, ko viņu reiz' atdabūjām savos maisos, mēs esam ievesti, lai viņš mums var uzbrukt un mums uzmākties un mūs par vergiem ņemt un mūsu ēzeļus.
他们因为被领到约瑟的屋里，就害怕，说：“领我们到这里来，必是因为头次归还在我们口袋里的银子，找我们的错缝，下手害我们，强取我们为奴仆，抢夺我们的驴。”
19 Tad tie piegāja pie tā vīra, kas bija pār Jāzepa namu, un runāja ar to priekš nama durvīm
他们就挨近约瑟的家宰，在屋门口和他说话，
20 Un sacīja: ak mans kungs, mums viņu reiz' bija jānāk, labības pirkt.
说：“我主啊，我们头次下来实在是要籴粮。
21 Un kad bijām nākuši mājas vietā un atraisījām savus maisus, redzi, tad ikvienam tā nauda bija viņa maisa virsgalā ar pilnu svaru, un mēs to esam atkal atnesuši savā rokā.
后来到了住宿的地方，我们打开口袋，不料，各人的银子，分量足数，仍在各人的口袋内，现在我们手里又带回来了。
22 Mēs arī esam atnesuši citu naudu savā rokā, maizes pirkt, mēs nezinām, kas mūsu naudu mūsu maisos ielicis.
另外又带下银子来籴粮。不知道先前谁把银子放在我们的口袋里。”
23 Un tas sacīja: esiet ar mieru, nebīstaties! Jūsu Dievs un jūsu tēva Dievs jums devis jūsu maisos apslēptu mantu; jūsu nauda man rokā tikusi. Un viņš izveda Sīmeanu pie tiem ārā.
家宰说：“你们可以放心，不要害怕，是你们的 神和你们父亲的 神赐给你们财宝在你们的口袋里；你们的银子，我早已收了。”他就把西缅带出来，交给他们。
24 Pēc viņš tos vīrus ieveda Jāzepa namā un tiem deva ūdeni, un tie mazgāja savas kājas; un viņš deva viņu ēzeļiem ēdamo.
家宰就领他们进约瑟的屋里，给他们水洗脚，又给他们草料喂驴。
25 Un tie sataisīja to dāvanu, tiekams Jāzeps nāca uz pusdienu; jo tie bija dzirdējuši, ka tiem tur bija maizi ēst.
他们就预备那礼物，等候约瑟晌午来，因为他们听见要在那里吃饭。
26 Kad nu Jāzeps nāca namā, tad tie viņam namā atnesa to dāvanu, kas bija viņu rokās, un metās viņa priekšā pie zemes.
约瑟来到家里，他们就把手中的礼物拿进屋去给他，又俯伏在地，向他下拜。
27 Un viņš jautāja, kā tiem klājās, un sacīja: kā klājās jūsu vecajam tēvam, par ko jūs stāstījāt? Vai viņš vēl dzīvs?
约瑟问他们好，又问：“你们的父亲—就是你们所说的那老人家平安吗？他还在吗？”
28 Un tie sacīja: tavam kalpam, mūsu tēvam, labi klājās, viņš vēl dzīvs; un tie noliecās un klanījās.
他们回答说：“你仆人—我们的父亲平安；他还在。”于是他们低头下拜。
29 Un viņš pacēla savas acis un ieraudzīja savu brāli Benjaminu, savas mātes dēlu, un sacīja: vai šis ir jūsu jaunākais brālis, par ko man stāstījāt? Un viņš sacīja: Dievs lai tev žēlīgs, mans dēls!
约瑟举目看见他同母的兄弟便雅悯，就说：“你们向我所说那顶小的兄弟就是这位吗？”又说：“小儿啊，愿 神赐恩给你！”
30 Un Jāzeps steidzās, jo viņa sirds iesila uz savu brāli, un viņš meklēja, kur raudāt, un iegāja kambarī un tur raudāja.
约瑟爱弟之情发动，就急忙寻找可哭之地，进入自己的屋里，哭了一场。
31 Un viņš mazgāja savu vaigu un nāca ārā un savaldījās un sacīja: celiet maizi priekšā.
他洗了脸出来，勉强隐忍，吩咐人摆饭。
32 Un tie cēla priekšā viņam (at)sevišķi un viņiem (at)sevišķi, un tiem ēģiptiešiem (at)sevišķi, kas pie viņa ēda, jo ēģiptieši ar Ebrejiem nevar maizi ēst, jo ēģiptiešiem tā ir negantība.
他们就为约瑟单摆了一席，为那些人又摆了一席，也为和约瑟同吃饭的埃及人另摆了一席，因为埃及人不可和希伯来人一同吃饭；那原是埃及人所厌恶的。
33 Un tie sēdēja viņam pretī, tas pirmdzimtais pēc savas pirmdzimtības, un tas jaunākais pēc savas jaunības.
约瑟使众弟兄在他面前排列坐席，都按着长幼的次序，众弟兄就彼此诧异。
34 Par to tie vīri brīnījās savā starpā, un viņš cēla tiem priekšā goda daļas no sava galda, bet Benjamina daļu viņš pieckārtīgi vairoja pār visu citu daļām; un tie dzēra un padzērās ar viņu.
约瑟把他面前的食物分出来，送给他们；但便雅悯所得的比别人多五倍。他们就饮酒，和约瑟一同宴乐。
