Pirmā Mozus 42
1 Kad nu Jēkabs redzēja, ka labība bija Ēģiptes zemē, tad viņš saviem dēliem sacīja: ko jūs skatāties?
Izip prae ah cang oh, tito Jakob mah thaih naah, a caanawk khaeah, Tikhoe nangmacae hoi nangmacae to nang khet o khing loe?
2 Un viņš sacīja: redzi, es esmu dzirdējis, labību esam Ēģiptes zemē, noejat turp un pērciet mums no turienes, lai dzīvojam un nemirstam.
Khenah, Izip prae ah cang oh, tiah ka thaih; caeh o tathuk loe, a duek o han ai a hing o thai hanah, cang to qan oh, tiah a naa.
3 Tad desmit Jāzepa brāļi nogāja, labības pirkt no Ēģiptes zemes.
To pongah Joseph ih amya hatonawk loe cang qan hanah Izip prae ah caeh o tathuk.
4 Bet Benjaminu, Jāzepa brāli, Jēkabs nesūtīja ar viņa brāļiem, jo tas sacīja: ka to kāda nelaime neaizņem.
Toe Jakop mah raihaih tong moeng tih, tiah zithaih tawnh pongah, Joseph ih amnawk, Benjamin loe patoeh ai.
5 Tā Israēla dēli nāca, labības pirkt līdz ar citiem, kas turp gāja, jo bads bija arī Kanaāna zemē.
Kanaan prae ah khokha pongah, cang qan han caeh kaminawk thungah, Israel ih caanawk athum o toeng.
6 Un Jāzeps bija tas valdītājs pār zemi un pārdeva visiem tās zemes ļaudīm, un Jāzepa brāļi nāca un klanījās viņa priekšā ar vaigu pie zemes.
Joseph loe prae ukkung ah oh moe, kaminawk khaeah cang zawkung ah oh; Joseph ih amyanawk loe caeh o moe, anih hmaa ah long ah akuep o.
7 Tad Jāzeps redzēja savus brāļus un tos pazina, bet viņš likās pret tiem svešs, un runāja ar tiem bargi un sacīja uz tiem: no kurienes jūs nākat? Un tie sacīja: no Kanaāna zemes, maizes pirkt.
Joseph mah amyanawk to hnuk naah, nihcae to maat boih, toe kami kalah baktiah angsak pae moe, nihcae to lok kaham hoiah tapring; nihcae khaeah, Nangcae loe naa hoiah maw nang zoh o? tiah a naa. Nihcae mah, Cang qan hanah Kanaan prae hoiah kang zoh o, tiah a naa o.
8 Un Jāzeps pazina savus brāļus, bet tie viņu nepazina.
Joseph mah amyanawk to panoek, toe nihcae mah anih to panoek o ai.
9 Un Jāzeps pieminēja savus sapņus, ko viņš par tiem bija sapņojis, un viņš uz tiem sacīja: jūs esat izlūki, jūs esat nākuši raudzīt, kur zemei var piekļūt.
Joseph mah nihcae kawng thuih koehhaih amang to a poek moe, nihcae khaeah, Nangcae loe tamquta hoi misa khen kami ni, prae thung thazokhaih oh maw, om ai tiah khet han ih ni nang zoh o, tiah a naa.
10 Un tie uz viņu sacīja: nē, mans kungs, tavi kalpi ir nākuši, maizes pirkt.
Nihcae mah, To tih na ai ni, ka angraeng, na tamnanawk loe cang qan han ih ni kang zoh o.
11 Mēs visi esam viena vīra dēli, mēs esam taisni ļaudis, tavi kalpi nav izlūki.
Kaicae loe kami maeto ih caa ni, kaicae loe kahoih kami ah ni ka oh o, na tamnanawk loe minawk khen paqu kami na ai ni, tiah a naa o.
12 Un viņš uz tiem sacīja: nē, bet jūs esat nākuši izlūkot, kur zemei var piekļūt.
Nihcae khaeah, To tih na ai ni; prae thung thazokhaih oh maw, om ai tiah khet han ih ni nang zoh o, tiah a naa.
13 Un tie sacīja: mēs tavi kalpi bijām divpadsmit brāļi, viena paša vīra dēli Kanaāna zemē, un redzi, tas jaunākais vēl šodien ir pie mūsu tēva, bet tā viena vairs nav.
Toe nihcae mah, Kaicae loe nawkamya hatlai hnetto ka oh o moe, Kanaan prae ah kaom kami maeto ih caa ah ni ka oh o boih; khenah, asoi koek loe kam pa khaeah oh moe, maeto loe om ai boeh, tiah a naa o.
14 Tad Jāzeps uz tiem sacīja: tā tas ir, kā es uz jums esmu runājis un sacījis: jūs esat izlūki.
Joseph mah nihcae khaeah, Kang thuih o ih baktiah ni na oh o; nangcae loe tamquta hoi misa khen kami ni, tiah a naa.
15 Pie tam jūs tapsiet pārbaudīti; tik tiešām kā Faraons dzīvo, jūs no šejienes netiksiet projām, ja jūsu jaunākais brālis nenāk šurpu.
To tih boeh loe nangcae tanoek hanah hae tiah om nasoe, nam nawk asoi koek to haeah angzo ai nahaeloe, Faro hing thung hae ahmuen hoiah na tacawt o thai mak ai.
16 Sūtiet vienu no jums, kas atved jūsu brāli, bet jūs paliekat cietumā, tad jūsu vārdi taps pārbaudīti, vai pie jums ir patiesība, un ja ne, tik tiešām kā Faraons dzīvo, tad jūs esat izlūki.
Nangcae loktang thuih maw, thui ai tito tanoek hanah, nangmacae thung ih kami maeto patoeh oh, anih mah nam nawk kanawk koek to haeah angzo haih nasoe; to tih ai nahaeloe, Faro hing thung nangcae loe tamquta hoi misa khen kami ah ni na om o tih, tiah a naa.
17 Un viņš tos kopā lika trīs dienas cietumā.
To pacoengah nihcae to ni thumto thung thongim pakhrak.
18 Un trešā dienā Jāzeps uz tiem sacīja: dariet tā, tad jūs dzīvosiet; es bīstos Dievu.
Ni thumto naah loe Joseph mah nihcae khaeah, Kai loe Sithaw ka zit, nangcae na hing o thai hanah, hae tiah sah oh;
19 Ja jūs esat taisni ļaudis, tad lai viens no jūsu brāļiem paliek saistīts cietumā, un jūs ejat, pārvediet to labību, tādēļ ka bads jūsu mājās.
kahoih kami ah na oh o nahaeloe, nangcae thung ih kami maeto thongim thungah caeh o taak ah; kalah kaminawk loe im ah kaom zok kamthlam kaminawk hanah cang to phaw pae oh;
20 Un atvediet savu jaunāko brāli pie manis, tad jūsu vārdi taps atrasti taisni, un jūs nemirsiet; un tie tā darīja.
nam nawk asoi koek to kai khaeah nang hoih o nahaeloe, nang thuih o ih lok baktih toengah katoeng kami ah na om o ueloe, na hing o tih, tiah a naa. To tiah a thuih pae ih lok baktih toengah nihcae mah sak o.
21 Tad tie sacīja viens uz otru: patiesi, mēs esam noziegušies pret savu brāli, ka mēs viņa dvēseles bēdas redzējām, kad viņš no mums žēlastības lūdzās, un neklausījām; tādēļ šās bēdas nāk pār mums.
To naah nihcae mah, aimacae ih amnawk nuiah zaehaih a tawnh o boeh; anih mah tahmenhaih ang hnik naah, anih loe kawkruk maw poek angpho, tito a panoek o, toe aicae mah a thuih ih lok tahngai pae o ai; to pongah vaihi aicae nuiah tasoehhaih phak boeh, tiah maeto hoi maeto a thuih o.
22 Un Rūbens tiem atbildēja un sacīja: vai es jums to neteicu sacīdams: neapgrēkojaties pret to bērnu, bet jūs neklausījāt? Un nu redzi, viņa asinis top meklētas.
Reuben mah nihcae khaeah, Nawkta nuiah zaehaih sah o hmah, tiah kang thuih o naah na tahngai o ai to loe? To pongah khenah, vaihi loe anih ih athii tho a hnu o tih boeh, tiah a naa.
23 Un tie nezināja, ka Jāzeps to saprata, jo tur bija tulks viņu starpā.
Lok lehkung to patoh pongah, Joseph mah nihcae ih lok to thaih kop, tiah nihcae mah panoek o ai.
24 Un viņš no tiem novērsās un raudāja, un atkal pie tiem atgriezās un ar tiem runāja, un ņēma no viņu vidus Sīmeanu un to saistīja priekš viņu acīm.
Joseph loe nihcae khae hoi kalah bangah angqoi moe qah; toe angqoi let moe, nihcae khaeah lokthuih pae let, nihcae mikhnuk ah Simeon to naeh moe, qui hoiah pathlet.
25 Un Jāzeps pavēlēja viņu maisus pildīt ar labību un viņu naudu atlikt ikkatram savā maisā, un tiem dot ceļa barību uz ceļu; un tiem tā tapa darīts.
Joseph mah nihcae ih dip thungah cang to thaengh pae moe, a paek o ih phoisa doeh angmacae ih dip thungah pacaeng pae let pacoengah, loklam ah caak koi hmuennawk pacaeng pae hanah, lok a thuih pae; to tiah nihcae hanah a sak pae.
26 Un tie uzkrāva savu labību uz saviem ēzeļiem un aizgāja no turienes.
Angmacae ih laa hrang nuiah cang to thuengh o moe, a caeh o.
27 Kad nu viens no tiem savu maisu atraisīja, savu ēzeli barot mājas vietā, tad tas ieraudzīja savu naudu, un redzi, tā bija viņa maisa virsgalā.
Ataihaih ahmuen ah phak o naah, kami maeto mah angmah ih laa hrang to rawkcak paek hanah dip to paongh, to naah phoisa to dip thungah a hnuk.
28 Un tas sacīja uz saviem brāļiem: mana nauda man ir atlikta, un redzi, tā ir manā maisā. Tad tiem sirds iztrūkās un tie pārbijās viens uz otru sacīdami: kas tas ir, ko Dievs mums ir darījis?
Angmah ih nawkamyanawk khaeah, Khenah, phoisa ang pakut let, kai ih dip thungah oh, tiah a naa. To naah palungboeng o moe, tasoehhaih hoiah oh o; tipongah Sithaw mah aicae nuiah hae tiah hmuen a sak vai? tiah maeto hoi maeto ang thuih o.
29 Un tie nāca pie Jēkaba, sava tēva, uz Kanaāna zemi un teica tam visu, kas tiem bija noticis, un sacīja:
Kanaan prae ah ampa Jakob khae phak o naah, a tongh o ih hmuennawk boih a thuih pae o; nihcae mah,
30 Tas vīrs, tas zemes kungs, runāja bargi ar mums un mūs turēja par zemes izlūkiem.
to prae ukkung angraeng mah lok kaham hoiah kaicae to ang tapring; kaicae loe tamquta hoi prae thazokhaih khen kami ah a poek.
31 Tad mēs tam sacījām: mēs esam taisni ļaudis, mēs neesam izlūki bijuši.
Kaicae mah anih khaeah, Kaicae loe kahoih kami ni, tamquta hoi minawk khen kami na ai ni;
32 Mēs bijām divpadsmit brāļi, sava tēva dēli, viena vairs nav, un tas jaunākais vēl šodien ir pie mūsu tēva Kanaāna zemē.
kaicae loe nawkamya hathai hnetto ka oh o moe, ampa maeto ih caa ni, maeto loe om ai boeh; kanawk koek loe Kanaan prae ah kam pa khaeah oh, tiah ka thuih pae o.
33 Un tas vīrs, tas zemes kungs, mums sacīja: pie tam es nomanīšu, jūs esam taisnus: pametiet vienu no saviem brāļiem pie manis un ņemiet, ko jums vajag, un noejat,
To naah to prae ukkung angraeng mah, kaicae khaeah, Kami kahoih ah na oh o, tiah ka panoek thai hanah, nangcae thung ih kami maeto kai khaeah na caeh o taak ah, kalah kaminawk loe na imthung takoh zok kamthlam kaminawk hanah cang to phaw pae oh;
34 Un atvediet savu jaunāko brāli pie manis, tad es manīšu, jūs neesam izlūkus, bet taisnus ļaudis. Jūsu brāli es jums atdošu un jums ļaušu šinī zemē pirkt un pārdot.
nangcae loe tamquta hoi misa khen kami na ai, kahoih kami ni, tiah ka panoek thai hanah, nangcae ih amnawk asoi koek to kai khaeah angzo o haih ah; to pacoengah haeah kaom nam nawk hae kang paek o let han; to naah ni prae thungah hmuenmae na zaw o thai vop tih, tiah ang naa, tiah a thuih pae o.
35 Un kad tie savus maisus izbēra, redzi, tad ikviens atrada savu naudas mučkuli(maisiņu) savā maisā, un tie ieraudzīja savus naudas mučkuļus, viņi un viņu tēvs, un tie izbijās.
Angmacae dip thung ih cang to pakong o boih naah, khenah, angmacae ih phoisa bawm loe dip thungah oh boih let; angmacae hoi ampa mah phoisa tabunawk to hnuk naah, tasoeh o.
36 Tad Jēkabs, viņu tēvs, uz tiem sacīja: jūs man paņemat manus bērnus: Jāzepa vairs nav un Sīmeana vairs nav, un Benjaminu jūs ņemsiet; viss tas nāk man virsū.
Ampa Jakob mah nihcae khaeah, Ka caanawk to nang tahmat pae o boih boeh; Joseph loe om ai boeh moe, Simeon doeh om ai boeh; vaihi Benjamin lak hanah na thuih o let bae vop; hae hmuennawk hae ka koeh baktiah om thai ai, tiah a naa.
37 Tad Rūbens runāja ar savu tēvu un sacīja: ja es to pie tevis neatvedīšu atpakaļ, tad nokauj manus divus dēlus; dod viņu manā rokā, tad es viņu pie tevis atvedīšu atpakaļ.
To naah Reuben mah ampa khaeah, Anih nang khaeah kang zo o haih let ai nahaeloe, ka caa hnik hae hum hmaek ah; ka ban ah na paek ah, kai mah kang hoih let han hmang, tiah a naa.
38 Bet viņš sacīja: manam dēlam nebūs noiet ar jums, jo viņa brālis ir miris, un tas ir viens pats atlicis. Ja tam kāda nelaime notiks uz ceļa, kur jūs iesiet, tad jūs manus sirmos matus ar sirdēstiem novedīsiet bedrē. (Sheol h7585)
Toe Jakob mah, Ka capa hae na caeh haih mak ai; amya duek boeh moe, anih loe angmabueng ah ni oh boeh, loklam ah kasae tongh moeng nahaeloe, palungset loiah ka lu ih sampok hoi nawnto ah ni taprong thungah nang caeh o sak tih boeh, tiah a naa. (Sheol h7585)
