Pirmā Mozus 4
1 Un Ādams atzina Ievu, savu sievu, un tā tapa grūta un dzemdēja Kainu un sacīja: es esmu dabūjusi vīru ar To Kungu.
Pea naʻe ʻilo ʻe ʻAtama ʻa hono uaifi ko ʻIvi; pea tuituʻia ia, pea fanauʻi ʻa Keini, pea pehē ʻe ia, “Kuo u maʻu ha tangata meia Sihova.”
2 Un tā vēl dzemdēja viņa brāli, Ābelu; un Ābels palika par avju ganu, bet Kains palika par zemes kopēju.
Pea ne toe fanauʻi ʻa hono tehina ko ʻEpeli. Pea ko e tauhi sipi ʻa ʻEpeli, ka ko e tauhi ngoue ʻa Keini.
3 Un notikās pēc kāda laika, ka Kains Tam Kungam upuri nesa no zemes augļiem.
Pea ʻi he hokosia ʻae ngaahi ʻaho, naʻe ʻomi ʻe Keini ʻae ngaahi fua ʻoe kelekele, ko e feilaulau kia Sihova.
4 Un Ābels arīdzan nesa no savu avju pirmdzimtiem un no viņu taukiem. Un Tas Kungs uzlūkoja Ābelu un viņa upuri.
Pea naʻe ʻomi foki ʻe ʻEpeli, ʻae veloaki mo ia naʻe ngako ʻi heʻene fanga manu. Pea naʻe leleiʻia ʻa Sihova kia ʻEpeli mo ʻene feilaulau:
5 Bet Kainu un viņa upuri Viņš neuzlūkoja. Tad iedegās Kaina bardzība, un viņa vaigs raudzījās nikni.
Ka naʻe ʻikai te ne leleiʻia kia Keini mo ʻene feilaulau. Pea naʻe ʻita ʻaupito ʻa Keini, pea kehe hono mata.
6 Un Tas Kungs sacīja uz Kainu: kam tu esi apskaities, un kādēļ tavs vaigs raugās nikni?
Pea naʻe folofola ʻa Sihova kia Keini, “Ko e hā ʻoku ke ʻita ai? Pea ko e hā ʻoku kehe ai ho mata?
7 Vai nav tā: ja tu darīsi pareizi, tad vari savu vaigu pacelt; bet ja tu darīsi nepareizi, tad grēks guļ priekš durvīm un tīko pēc tevis, - bet tu, valdi pār viņu. Un Kains runāja ar savu brāli Ābelu.
Kapau te ke fai lelei, ʻikai ʻe maʻu koe? Pea ka ʻikai te ke fai lelei, ʻoku ʻi he matapā ʻae angahala. Pea ʻe anganofo ia kiate koe, pea te ke pule kiate ia.”
8 Un notikās, kad tie bija laukā, tad Kains cēlās pret Ābelu, savu brāli, un to nokāva.
Pea naʻe alea ʻa ʻEpeli mo hono tokoua: pea lolotonga ʻena ʻi he ngoue, naʻe tuʻu hake ʻa Keini ki hono tehina ko ʻEpeli, ʻone tāmateʻi ia.
9 Un Tas Kungs sacīja uz Kainu: kur ir Ābels, tavs brālis? Un tas sacīja: es nezinu. Vai tad es sava brāļa sargs?
Pea naʻe folofola ʻa Sihova kia Keini, “Ko e fē ʻa ʻEpeli ko ho tehina?” Pea pehē ʻe ia, “ʻOku ʻikai te u ʻilo: he ko e tauhi au ʻa hoku tokoua?”
10 Un Viņš sacīja: ko tu esi darījis? Tava brāļa asiņu balss brēc uz Mani no zemes.
Pea pehē ʻe ia, “Ko e hā eni kuo ke fai? ʻOku tangi kiate au mei he kelekele ʻae leʻo ʻoe toto ʻo ho tehina.
11 Un nu esi nolādēts, nost no zemes, kas savu muti atpletusi, tava brāļa asinis saņemt no tavām rokām.
Pea ko eni, kuo fakamalaʻia koe mei he kelekele, ʻaia kuo fakamanga hono ngutu ke maʻu mei ho nima ʻae toto ʻoho tehina;
12 Kad tu zemi strādāsi, tad tā vairs tev nedos savu spēku; tekulis un bēglis tu būsi virs zemes.
ʻoka ke ka ngoueʻi ʻae kelekele, ʻe ʻikai tupu lelei kiate koe ʻa hono fua; te ke hoko ko e fehēhēʻaki mo e hehengi ʻi he fonua.”
13 Un Kains sacīja uz To Kungu: mans noziegums ir lielāks, nekā to varētu panest.
Pea naʻe pehē ʻe Keini kia Sihova, “ʻOku lahi hake ʻa hoku tautea ʻi heʻeku faʻa kātaki.
14 Redzi, Tu mani šodien izdzen no zemes, un man būs paslēpties no Tava vaiga un es būšu tekulis un bēglis virs zemes, un notiks, ka ikviens, kas mani atrod, tas mani nokaus.
Vakai, kuo ke kapusi au ʻi he ʻaho ni mei he funga ʻoe fonua; pea ʻe fufū au mei ho fofonga; pea teu fehēhēʻaki mo hehengi ʻi he fonua; pea ʻe hoko ʻo pehē, ko ia kotoa pē ʻoku ʻiloʻi au ʻe tāmateʻi au.”
15 Un Tas Kungs uz to sacīja: tādēļ, kas Kainu nokauj, tas taps septiņkārt atriebts. Un Tas Kungs pielika Kainam zīmi, lai to nenokautu, kas to atrastu.
Pea naʻe folofola ʻa Sihova kiate ia, “Ko ia ia ʻoku ne tāmateʻi ʻa Keini, ʻe tō kiate ia ʻae tautea ʻo liunga fitu.” Pea naʻe ʻai ʻe Sihova ʻae fakaʻilonga kia Keini, telia naʻa ʻilo ia ʻe ha taha, pea tāmateʻi ia.
16 Un Kains aizgāja no Tā Kunga vaiga un mita Nodzemē, Ēdenei pret rītiem.
Pea naʻe ʻalu atu ʻa Keini mei he ʻao ʻo Sihova, ke nofo ʻi he fonua ko Noti, ʻi he [potu ] hahake ʻo ʻIteni.
17 Un Kains atzina savu sievu, un tā tapa grūta un dzemdēja Ēnohu; un viņš uztaisīja pilsētu un nosauca tās pilsētas vārdu pēc sava dēla vārda Ēnohu.
Pea naʻe ʻilo ʻe Keini ʻa hono uaifi, pea tuituʻia ia mo ne fanauʻi ʻa ʻInoke: pea naʻe langa ʻe ia ʻae kolo, pea naʻa ne fakahingoa ʻae kolo ki he hingoa ʻo hono foha ko ʻInoke.
18 Un Ēnoham dzima Īrads, un Īrads dzemdināja Meūjaēlu, un Meūjaēls dzemdināja Metusaēlu, un Metusaēls dzemdināja Lāmehu.
Pea naʻe fanauʻi kia ʻInoke ʻa ʻIlati pea tupu ʻia ʻIlati ʻa Mihuseale: pea tupu ʻia Mihuseale ʻa Metuseʻeli: pea tupu ʻia Metuseʻeli ʻa Lemeki,
19 Un Lāmehs apņēma divas sievas; pirmai bija vārds Ada, un otrai bija vārds Cilla.
Pea naʻe maʻu ʻe Lemeki kiate ia ʻae ongo uaifi: ko e hingoa ʻoe tokotaha ko ʻAta, pea ko e hingoa ʻoe tokotaha ko Sila.
20 Un Ada dzemdēja Jabalu; tas ir tēvs bijis tiem, kas teltīs dzīvoja un lopus audzināja.
Pea naʻe fanauʻi ʻe ʻAta ʻa Sepale ko e tamai ia ʻanautolu ʻoku nofo ʻi he ngaahi fale fehikitaki mo tauhi ʻae fanga manu.
21 Un viņa brāļa vārds bija Jubals; tas ir tēvs bijis visiem koklētājiem un stabulniekiem.
Pea ko e hingoa ʻo hono tokoua ko Supale: ko e tamai ia ʻanautolu kotoa pē ʻoku faiva ʻaki ʻae meʻa tatangi mo e meʻa ʻoku ifi.
22 Un Cilla arīdzan dzemdēja Tubalkaīnu, kas bija visādu vara un dzelzs rīku kalējs. Un Tubalkaīna māsa bija Naēma.
Pea fāʻeleʻi foki ʻe Sila ʻa Tupale-Keini, ko e tufunga ʻoe ngaahi meʻa kotoa pē ʻi he palasa mo e ukamea; pea ko e tuofefine ʻo Tupale-Keini ko Neama.
23 Un Lāmehs sacīja uz savām sievām: Ada un Cilla, klausiet manu balsi, jūs Lāmeha sievas, ņemiet vērā manus vārdus! Jo es vīru nokauju par savu vāti un jaunekli par savu brūci.
Pea naʻe pehē ʻe Lemeki ki hono ongo uaifi ko ʻAta mo Sila, “Fanongo ki hoku leʻo; ʻae ongo uaifi ʻo Lemeki, fakafanongo ki heʻeku lea: he kuo u tāmateʻi ha tangata ʻi hoku lavea, ʻio, ko e talavou koeʻuhi ko ʻeku mamahi.
24 Jo Kains taps septiņkārt atriebts, bet Lāmehs septiņdesmit septiņkārt.
Kapau ʻe totongi ʻia Keini ʻo liunga fitu, ko e moʻoni, ʻe liunga fitungofulu ia lau ʻe fitu kia Lemeki.”
25 Un Ādams atzina atkal savu sievu, un tā dzemdēja dēlu un nosauca viņa vārdu Setu; jo (tā sacīja: ) Dievs man ir licis citu dzimumu Ābela vietā, jo Kains to ir nokāvis.
Pea naʻe toe ʻilo ʻe ʻAtama ʻa hono uaifi; pea fāʻeleʻi ʻe ia ʻae tama, pea naʻe ui hono hingoa ko Seti: he naʻe [pehē ʻe ia], “Kuo foaki kiate au ʻe he ʻOtua ha hako ʻe taha ko e fetongi ʻo ʻEpeli, ʻaia naʻe tāmateʻi ʻe Keini.”
26 Un Setam arī dzima dēls, un tas nosauca viņa vārdu Enosu. Tai laikā iesāka piesaukt Tā Kunga vārdu.
Pea naʻe fanauʻi foki ha foha kia Seti; pea naʻe ui hono hingoa ko ʻInosi: pea naʻe kamata ui ʻae kakai ki he huafa ʻo Sihova.
