Pirmā Mozus 38

1 Un notikās tanī laikā, ka Jūda no saviem brāļiem nogāja un apmetās pie kāda Adulamnieku vīra, Hīras vārdā.

Mago zupa Juda'a afuhe'ina nezamatreno Adulami kumate ne' Hira'e nehaza ne'ene umani'ne.

2 Un Jūda redzēja tur kāda Kanaāniešu vīra meitu, un viņa vārds bija Šua, un viņš to ņēma un gāja pie tās.

Juda'a anantega Kenani ne' Sua'e nehaza ne'mofo mofa keteno, a' erino anteno mase'ne.

3 Un tā tapa grūta un dzemdēja dēlu un nosauca viņa vārdu Ģeru.

Ana higeno amu'ene huno ne' kasentegeno, agra Eri'e huno agi'a antemi'ne.

4 Un tā tapa atkal grūta un dzemdēja dēlu un nosauca viņa vārdu Onanu.

Anante mago'ene amu'ene huno ne' kasenteno, Onani'e huno agi'a ante'ne.

5 Un tā dzemdēja vēl vienu dēlu un nosauca viņa vārdu Šelu, un viņš bija Ķezibā, kad tā to dzemdēja.

Ana a'mo'a mago'ene ne' kasenteno Sela'e huno agi'a ante'ne. Juda'a Kezipi mani'negeno nenaro'a ne'mofavrea kase ante'ne.

6 Un Jūda ņēma sievu priekš Ģera, sava pirmdzimtā, un viņas vārds bija Tamāre.

Hanki Juda'a agonesa ne'mofavre'a Erina mago a' avre ami'ne. Ana a'mofo agi'a Tema'e.

7 Bet Ģers, Jūdas pirmdzimtais, bija ļauns Tā Kunga priekšā, tāpēc Tas Kungs to nokāva.

Ana hianagi Judana agonesa mofavre'a Eri'a Ra Anumza'mofo avufi havi avu'avaza higeno, Ra Anumzamo'a ahe fri'ne.

8 Tad Jūda sacīja Onanam: ej pie sava brāļa sievas un ņem to sava brāļa vietā un cel dzimumu savam brālim.

Juda'a amanage huno Onanina asami'ne, Nempuka'amofo kento ate vunka, nefu a' eneriankna avu'ava hunka, negafu a' erigeno, negafu mofavre kasenteno.

9 Bet Onans zinādams, ka tas dzimums viņam nepiederēs, pie sava brāļa sievas iedams, tam lika izgaist zemē, lai savam brālim nedotu dzimuma.

Hianagi Onani'a antahi'ne, kento a'mo kasentesia mofavrea agri mofavre omanigahiankino, nempu'amofo a' ene nemaseno'a avufga rina, nefu mofavre antemi'zanku mopafi atre'ne.

10 Un Tam Kungam nepatika, ko viņš darīja, un viņš to arīdzan nokāva.

E'inama agra hiazanku Ra Anumzamo'a musena osuno, ahe fri'ne.

11 Tad Jūda sacīja uz savu vedeklu Tamāri: paliec atraitne sava tēva namā, tiekams Šelus, mans dēls, pieaug; jo viņš domāja: vai viņam arī nebūs jāmirst, kā viņa brāļiem. Un Tamāre nogāja un dzīvoja sava tēva namā.

Anante Juda'a nenofero Temana anage huno asmi'ne, Negafa nontega vunka kento a' umani'negeno, ne'niamo Sela'a ra hute'na'e. Higeno Tema'a vuno nefa nompi umani'ne.

12 Kad nu labs laiks bija pagājis, tad Šuas meita, Jūda sieva, nomira; pēc tam Jūda iepriecinājās un gāja pie saviem avju cirpējiem uz Timnu, viņš un Hīra, viņa draugs, tas Adulamnieks.

Mago'a zagegafu evutegeno Sua mofa, Juda nenaro'a frigeno, zamasunku hu'za zavi atazageno ana kna vagaretegeno, Juda'a sipisipi azoka neharerega Timna kumate agrane, arone'a Adulamu kumateti ne' Hira'ene vu'na'e.

13 Un Tamārei tapa vēstīts un sacīts: redzi, tavs tēvocis iet uz Timnu, savas avis cirpt.

Mago'a vahe'mo'za Temana ome asami'za, Konkeno negnofero'a sipisipi'a azoka hareku Timna kumate evu'ne.

14 Tad viņa novilka savas atraitņu drēbes un apsedzās ar vaiga apsegu un aptinās un apsēdās priekš Enaima vārtiem, kas ir uz Timnas ceļa; jo tā bija redzējusi, ka Šelus bija pieaudzis un ka viņa tam nebija dota par sievu.

Hazageno ana a'mo kento kukena hate netreno amne kukena huno, avugosa refineteno, Enaim kuma'mofo kasante Timna vu kante emani'neno, amanage huno agesa antahine, Sela'a hago ra hu'neanagi, a' ka'e huno navre omi'ne.

15 Un Jūda to redzēja un šķita, to esam mauku, tāpēc ka tā savu vaigu bija apsegusi.

Hagi Juda'ma ana a'ma eme negeno'a, monko a' mani'ne huno agesa antahi'ne. Na'ankure ana a'mo'a avugosa refiteno mani'negeno keso'e osu'ne.

16 Un noklīda pie tās ceļmalā un sacīja: nāc jel, laid man pie tevis ieiet; jo viņš nezināja, to savu vedeklu esam. Un tā sacīja: ko tu man dosi, ja tu pie manis ieiesi?

Agra kana atreno ana a'mofonte vugantuteno amanage hu'ne, Menina knare kagranena umasegahuo? Agra mofavre'amofo are huno ontahi'ne. Tema'a amanage huno antahige'ne, Na'a namitenka nagra'nena umasegahane?

17 Un tas sacīja: es tev sūtīšu vienu āzi no ganāmpulka. Un tā sacīja: tad dod man ķīlas, tiekams tu to sūti.

Higeno agra kenona'a huno, Afuzaga ni'afinti mago ve meme avrentegantegahue huno asmi'ne. Ana a'mo'a amanage huno asmi'ne, Knare mago kamente'zana avame'za naminanke'na azeri nenugenka, henka'a avrente nantegahampi?

18 Tad tas sacīja: kas tās tādas ķīlas, ko man tev būs dot? Un tā atbildēja: tavs aizspiežamais gredzens un tava virkne un tava niedre, kas tavā rokā. Un tas viņai to deva un iegāja pie tās; un tā tapa grūta no viņa.

Higeno ana ne'mo'a amanage hu'ne. Avame'zana nagra na'a kamigahue? Higeno ana a'mo'a anage hu'ne, rinine, knankempi kvasese nofi'ene, kazampima eri'nana azompa ka'ane namigahane. Higeno ana miko'za nemino ome anteno masegeno agriteti amu'ene hu'ne.

19 Un tā cēlās un aizgāja un nolika to apsegu un apvilka savas atraitņu drēbes.

Anante otino vuno avugosafi refite'neaza eri netreno, kento kukena omeri hankre'ne.

20 Un Jūda sūtīja to āzi caur savu draugu, to Adulamnieku, atņemt tās ķīlas no tās sievas rokas; bet tas to neatrada.

Juda'a rone'a Adulami ne'te, kasefa ve meme avre amigeno ana a'ma ami'neaza azampinti erinogu ome hakeana ana ara onke'ne.

21 Tad tas vaicāja tās vietas ļaudis sacīdams: kur ir tā mauka, kas Enaimā uz ceļa sēdējusi? Un tie sacīja: še maukas nav bijis.

Agra ana a'mofo kumate vahe zamantahigeno, Havi anumzamofo mono nompima monko a'ma Enaimima vu kantegama nemania ara ina'ne? Hige'za zamagra amanage hu'naze, Havi anumzamofo mono nompina, monko ara amafina omani'ne.

22 Un tas atgriezās pie Jūdas un sacīja: es to neesmu atradis, un tās vietas ļaudis arīdzan saka: še maukas nav bijis.

Ana ne'mo'a ete Judante vuno, amanage ome hu'ne, ana ara hake'na erifore osuge'za, ana kumapi vahe'mo'za amafina monko ara omani'ne hu'naze.

23 Tad Jūda sacīja: lai tā to sev patur, ka netopam kaunā; redzi, es šo āzi esmu sūtījis, un tu viņas neesi atradis.

Anante Juda'a amanage hu'ne, Aru vahe'mo'za tagiza resagi atregeno ana a'mo erino. Hago ama'i ve meme avre kamugenka, ana ara ome hakenka eri fore osane.

24 Un notikās pēc kādiem trim mēnešiem, tad Jūdam tapa vēstīts un sacīts: Tamāre, tava vedekla, maucību dzinusi, un redzi, tā ir arī grūta no maukošanas. Tad Jūda sacīja: izvediet to ārā, ka tā top sadedzināta.

Henka 3'a ikana evutegeno, Judana amanage hu'za asami'naze, neganofero Tema'a savri huno vano nehuno mofavre amu'ene hu'ne. Hazageno Juda'a anage hu'ne, Avre fegi atreta ana ara tevefi kre kasegeho!

25 Kad nu tā tapa izvesta, tad tā sūtīja pie sava tēvoča un sacīja: no tā vīra, kam šās lietas pieder, es esmu grūta; un tā sacīja: vai pazīsti jel, - kam tas aizspiežamais gredzens un šī virkne un šī niedre pieder?

Ana ara avazu hu'za fegi'a atirmizageno, ana a'mo'a huno, Nagrama namu'ene hu'noana ama zamofo nefanteti mofavrea eriri'noe. Nehuno ana zana zamige'za eri'za nenoferonte vu'za anage hu'za ome asami'naze, muse (plis) hugantoanki ko, ama rinine, anankempi avasese'zane, azompa aza suzane?

26 Un Jūda tās pazina un sacīja: tā sieva ir taisnāka nekā es, tāpēc ka es viņu savam dēlam Šelum neesmu devis. Un viņš to vairs neatzina.

Higeno Juda'a ana zantmima keno antahino'ma nehuno'a amanage hu'ne, Tema'a nagrira nagatereno knare avu'avaza hu'ne. Haviza hu'na nagra nenamofo Selana avre omugeno anteno omase'ne. Nehuno Juda'a ete mago'ene ana a'enena uomase'ne.

27 Un tai dzemdējot, redzi, tai bija dvīņi viņas miesās.

Ana a'mo mofavre anteku nehigeno, keana kugave'za rimpafina mani'na'e.

28 Un kad tā dzemdēja, tad viens roku izbāza, un bērnu saņēmēja to ņēma un apsēja sarkanu pavedienu ap to roku un sacīja: šis nāks pirmais ārā.

Anante mofavre kasenentegeno mago'mo azana ante kamategeno, aza huno mofavre kasemi a'mo'a koranke osi nofi azante kinenteno, amanage hu'ne, Ama mofavremo koteno e'ne.

29 Un kad tas to roku ievilka, redzi, tad nāca viņa brālis ārā; un tā sacīja: kāpēc tu sev plēsumu esi plēsis? Un tā viņa vārdu nosauca Perec (plēsis).

Hianagi eteno azana anamagi agu'ategeno, ete mago'mo atiramine. Ana a'mo'a anage hu'ne, Inankna hunka kagra anafe hunka agaterenka ane, nehuno agi'a Peresi'e huno antemi'ne.

30 Un pēc tam viņa brālis nāca ārā, ap kā roku tas sarkanais pavediens bija, un tā viņa vārdu nosauca Zerus (atspīdums).

Hanki amefiga'a nefu osi koranke nofi'ma azante kinte'nemo atiramigeno, agi'a Zela'e huno antemi'ne.