< Pirmā Mozus 35 >
1 Un Dievs sacīja uz Jēkabu: celies un ej uz Bēteli un mīti tur, un taisi tur altāri tam Dievam, kas tev parādījās, kad tu bēgi no sava brāļa Ēsava.
God said to Jacob, “Arise, go up to Bethel, and live there. Make there an altar to God, who appeared to you when you fled from the face of Esau your brother.”
2 Tad Jēkabs sacīja uz savu saimi un uz visiem, kas pie tā bija: metiet nost tos svešos dievus, kas pie jums, un šķīstaties un pārģērbjaties citās drēbēs.
Then Jacob said to his household, and to all who were with him, “Put away the foreign gods that are amongst you, purify yourselves, and change your garments.
3 Ceļamies un ejam uz Bēteli, un tur es taisīšu altāri tam stipram Dievam, kas mani paklausījis bēdu dienā un pie manis bijis tai ceļā, ko esmu staigājis.
Let’s arise, and go up to Bethel. I will make there an altar to God, who answered me in the day of my distress, and was with me on the way which I went.”
4 Tad tie Jēkabam deva visus svešos dievus, kas bija viņu rokās, un tās ausu sprādzes, kas bija viņu ausīs, un Jēkabs tos apraka apakš tā ozola, kas ir pie Šehemes. Un tie gāja projām,
They gave to Jacob all the foreign gods which were in their hands, and the rings which were in their ears; and Jacob hid them under the oak which was by Shechem.
5 Un Dievs uzsūtīja bailību tām pilsētām, kas viņiem bija visapkārt, tā ka tie Jēkaba bērniem nedzinās pakaļ.
They travelled, and a terror of God was on the cities that were around them, and they didn’t pursue the sons of Jacob.
6 Un Jēkabs un visi ļaudis, kas bija ar viņu, nonāca Lūzā, kas ir Kanaāna zeme - tā ir Bētele.
So Jacob came to Luz (that is, Bethel), which is in the land of Canaan, he and all the people who were with him.
7 Un viņš tur uztaisīja altāri, un nosauca to vietu El-Bēteli, tāpēc, ka Dievs tam bija parādījies, kad tas no sava brāļa bēga.
He built an altar there, and called the place El Beth El; because there God was revealed to him, when he fled from the face of his brother.
8 Un Debora, Rebekas emma(zīdītāja), nomira un tapa aprakta pie Bēteles apakš tā ozola, kam vārdu viņš nosauca raudu ozols.
Deborah, Rebekah’s nurse, died, and she was buried below Bethel under the oak; and its name was called Allon Bacuth.
9 Un Dievs atkal parādījās Jēkabam, kad tas no Mezopotamijas nāca, un Viņš to svētīja.
God appeared to Jacob again, when he came from Paddan Aram, and blessed him.
10 Un Dievs uz to sacīja: “tavs vārds ir Jēkabs, - tavu vārdu nebūs vairs saukt Jēkabs, bet - Israēls, būs tavam vārdam būt”, un Tas nosauca viņa vārdu Israēls.
God said to him, “Your name is Jacob. Your name shall not be Jacob any more, but your name will be Israel.” He named him Israel.
11 Un Dievs sacīja uz viņu: Es esmu tas visuspēcīgais Dievs, - augļojies un vairojies, no tevis ļaudis un ļaužu pulki celsies, un ķēniņi nāks no taviem gurniem.
God said to him, “I am God Almighty. Be fruitful and multiply. A nation and a company of nations will be from you, and kings will come out of your body.
12 Un šo zemi, ko Es Ābrahāmam un Īzakam esmu devis, Es tev došu, un tavam dzimumam pēc tevis Es došu šo zemi.
The land which I gave to Abraham and Isaac, I will give it to you, and to your offspring after you I will give the land.”
13 Tad Dievs no tā uzbrauca uz augšu tanī vietā, kur Viņš ar to bija runājis.
God went up from him in the place where he spoke with him.
14 Un Jēkabs uzcēla piemiņas zīmi tanī vietā, kur viņš ar To bija runājis, vienu piemiņas akmeni, un viņš to apsvaidīja ar dzeramu upuri un lēja tur eļļu virsū.
Jacob set up a pillar in the place where he spoke with him, a pillar of stone. He poured out a drink offering on it, and poured oil on it.
15 Un Jēkabs nosauca tās vietas vārdu, kur Dievs ar to bija runājis, Bēteli.
Jacob called the name of the place where God spoke with him “Bethel”.
16 Un tie izgāja no Bēteles, un tur vēl mazs ceļa gabals bija jāiet līdz Efratai, un Rahēle dzemdēja, un viņai nācās grūti dzemdēt;
They travelled from Bethel. There was still some distance to come to Ephrath, and Rachel travailed. She had hard labour.
17 Un kad viņai dzemdēšana tik grūti nācās, tad tā bērnu saņēmēja sacīja: nebīsties, jo šis tev arī būs dēls.
When she was in hard labour, the midwife said to her, “Don’t be afraid, for now you will have another son.”
18 Un kad viņai dvēsele izgāja, ka tā nomira, tad tā nosauca viņa vārdu Ben-Oni, bet viņa tēvs to nosauca Benjaminu.
As her soul was departing (for she died), she named him Benoni, but his father named him Benjamin.
19 Un Rahēle nomira un tapa aprakta Efratas ceļmalā, - tā ir Bētleme.
Rachel died, and was buried on the way to Ephrath (also called Bethlehem).
20 Un Jēkabs uzcēla piemiņas zīmi uz viņas kapa; šī ir Rahēles kapa zīme līdz šai dienai.
Jacob set up a pillar on her grave. The same is the Pillar of Rachel’s grave to this day.
21 Tad Israēls aizgāja un uzcēla savu telti viņpus Eder torņa.
Israel travelled, and spread his tent beyond the tower of Eder.
22 Un notikās, kad Israēls tai zemē dzīvoja, tad Rūbens piegāja un gulēja pie Bilhas, sava tēva liekās sievas, un Israēls to dzirdēja. Un Jēkaba dēlu bija divpadsmit.
While Israel lived in that land, Reuben went and lay with Bilhah, his father’s concubine, and Israel heard of it. Now the sons of Jacob were twelve.
23 Leas dēli bija Rūbens, Jēkaba pirmdzimtais, un Sīmeans un Levis un Jūda un Īsašars un Zebulons,
The sons of Leah: Reuben (Jacob’s firstborn), Simeon, Levi, Judah, Issachar, and Zebulun.
24 Rahēles dēli bija Jāzeps un Benjamins.
The sons of Rachel: Joseph and Benjamin.
25 Bilhas, Rahēles kalpones, dēli bija Dans un Naftalus.
The sons of Bilhah (Rachel’s servant): Dan and Naphtali.
26 Un Zilfas, Leas kalpones, dēli bija Gads un Ašers. Šie ir Jēkaba dēli, kas tam dzima Mezopotamijā.
The sons of Zilpah (Leah’s servant): Gad and Asher. These are the sons of Jacob, who were born to him in Paddan Aram.
27 Un Jēkabs nāca pie Īzaka, sava tēva, uz Mamri pie Kiriat-Arbas, tā ir Hebrone, kur Ābrahāms un Īzaks kā svešinieki bija mituši.
Jacob came to Isaac his father, to Mamre, to Kiriath Arba (which is Hebron), where Abraham and Isaac lived as foreigners.
28 Un Īzaka dzīvība bija simts un astoņdesmit gadi.
The days of Isaac were one hundred and eighty years.
29 Un Īzaks izlaida garu un nomira un tapa piepulcināts saviem ļaudīm, vecs un diezgan dzīvojis, un viņa dēli Ēsavs un Jēkabs viņu apraka.
Isaac gave up the spirit and died, and was gathered to his people, old and full of days. Esau and Jacob, his sons, buried him.