Pirmā Mozus 34
1 Un Dina, Leas meita, ko šī Jēkabam bija dzemdējusi, izgāja apraudzīt tās zemes meitas.
Leah mah Jakob han sak pae ih canu Dinah loe to prae thung ih nongpatanawk khaeah paqaih hanah caeh.
2 Un Šehems, Hivieša Hamora, tā zemes valdnieka, dēls to ieraudzīja un to ņēma un pie tās gulēja un to piegulēja.
To prae ukkung, Hiv acaeng Hanor capa, Shekem mah anih to hnuk naah, anih to naeh moe, iih haih pacoengah amhnongsak.
3 Un viņa sirds pieķērās Dinai, Jēkaba meitai, un viņš mīļoja to jauno meitu un runāja mīlīgi ar viņu.
Anih loe poekhaih palungthin boih Jakob canu Dinah hanah paek, nongpata to a palung khruek pongah, lok kanaem ta hoiah anih to paroi.
4 Un Šehems runāja ar Hamoru, savu tēvu, un sacīja: ņem man šo meitu par sievu.
Shekem mah ampa Hamor khaeah, Hae nongpata hae ka zu ah na la pae ah, tiah a naa.
5 Un Jēkabs dzirdēja, ka tas Dinu, viņa meitu, bija apsmējis; un viņa dēli bija ar ganāmo pulku laukā, un Jēkabs cieta klusu, tiekams tie pārnāca.
A canu Dinah to Shekem mah iih haih boeh, tito Jakob mah thaih, a caanawk loe lawk ah maitaw toep o; Jakob loe nihcae angzo ai karoek to lok apae ai ah anghngai duem.
6 Tad Hamors, Šehema tēvs, izgāja pie Jēkaba, ar to runāt.
To naah Shekem ampa Hamor loe lokthuih hanah, Jakob khaeah caeh.
7 Un Jēkaba dēli nāca no lauka, un kad tie to dzirdēja, tad tas tiem vīriem sāpēja un tie apskaitās ļoti, tāpēc ka tas ģeķību bija darījis iekš Israēla, gulēdams pie Jēkaba meitas, un tā nebija darīt.
Jakob ih caanawk mah to tamthang to thaih o naah, im ah amlaem o roep; Shekem loe Israel kaminawk salakah kahoih ai hmuen hoi sak koi ai hmuen ah kaom, Jakob ih canu Dinah to iih haih moeng boeh pongah, nihcae loe palungnat khue khawt ai ah, palung a phui o parai.
8 Un Hamors ar tiem runāja sacīdams: Šehema, mana dēla, sirds pieķērusies jūsu meitai; dodiet to lūdzami viņam par sievu.
Toe Hamor mah nihcae khaeah, Ka capa Shekem mah na canu hae palung khruek boeh; anih han zu ah na paek halat ah.
9 Un apdraudzinājaties ar mums, - dodiet mums savas meitas un ņemat mūsu meitas;
Kaicae hoi zu sava ah om si, na canunawk to na paek oh loe, nangcae doeh kaicae tanuh hae la o toeng ah.
10 Un dzīvojiet pie mums, un visa tā zeme būs atvērta jūsu priekšā: mītiet, pelnaties un paliekat uz dzīvi iekš tās.
Kaicae khaeah khosah oh, hae prae hae nangcae han kang paongh pae; a thungah khosah oh loe, hmuenmaenawk doeh zaw oh; a thung ih hmuennawk to toep oh, tiah a naa.
11 Un Šehems sacīja uz viņas tēvu un uz viņas brāļiem: lai žēlastību atrodu jūsu acīs, un ko jūs man sacīsiet, to es došu.
To pacoengah Shekem mah Dinah ih ampa hoi nawkamyanawk khaeah, Hae hmuen pongah na tahmen o raeh, nang hnik o ih hmuen boih kang paek han.
12 Prasiet papilnam kroņa maksu un dāvanu, es došu, kā jūs man sacīsiet, dodiet man tikai to jaunavu par sievu.
Avang hoi tangqum loe nazetto doeh pop nasoe, nang hnik o zetto kang paek han hmang, nongpata hae mah ka zu ah na paek oh, tiah a naa.
13 Tad Jēkaba dēli atbildēja Šehemam un Hamoram, viņa tēvam, ar viltu un runāja aplinkus, tāpēc ka tas Dinu, viņu māsu, bija apsmējis, un sacīja tiem:
Anih mah nihcae ih tanuh Dinah to zae haih boeh pongah, Jakob ih caanawk mah Shekem hoi ampa Hamor to aling o;
14 Mēs to nevaram darīt, ka savu māsu dodam vīram, kam priekšāda, jo tā mums būtu negantība.
nihcae mah nihnik khaeah, Tangzat hin aat ai kaminawk khaeah, to baktih hmuen to ka sah o thai mak ai; to baktih hmuen loe kaicae han azat kathok hmuen ah ni oh;
15 Tomēr mēs tad jums būsim pa prātam, ja jūs topat tā kā mēs, apgraizīdami savā starpā visus vīrus.
toe kaicae baktih toengah, nangcae thung ih nongpa boih tangzat hin na aah o nahaeloe, na thuih ih lok to kang tapom pae o han;
16 Tad mēs jums dosim savas meitas un sev ņemsim jūsu meitas un dzīvosim ar jums kopā un būsim viena tauta.
to pacoengah ni kaicae ih canunawk to kang paek o moe, nangcae ih canunawk doeh ka la o toeng tih; nangcae hoi nawnto ka om o ueloe, acaeng maeto ah om tih.
17 Bet ja jūs mums neklausīsiet un neapgraizīsities, tad mēs ņemsim savu meitu un aiziesim.
Toe kang thuih o ih baktih toengah, tangzat hin aah han na koeh o ai nahaeloe, ka canu to ka lak o moe, ka caeh o han boeh, tiah a naa o.
18 Un tie vārdi patika Hamoram un Šehemam, Hamora dēlam.
To tiah a thuih o ih lok to Hamor hoi a capa Shekem mah palung due hoi.
19 Un tas jauneklis nekavējās to darīt, jo viņš mīlēja Jēkaba meitu, un tas bija godāts pār visu sava tēva namu.
To thendoeng loe ampa imthung ah khingya o koek ih thendoeng ah oh moe, Jakob ih canu to koeh khruek pongah, nihcae mah thuih ih lok to aek ai.
20 Tad Hamors un Šehems, viņa dēls, nāca tās pilsētas vārtos un runāja ar savas pilsētas vīriem un sacīja:
To naah Hamor hoi a capa Shekem loe to vangpui khongkha taengah caeh hoi moe, angmacae vangpui thung ih kaminawk khaeah lok a thuih pae hoi,
21 Šie vīri ir saticīgi ar mums, lai tie mīt šinī zemē un pelnās, jo redzi, tā zeme ir diezgan plaša priekš viņiem; mēs ņemsim viņu meitas sev par sievām un dosim viņiem savas meitas.
nihnik mah, Hae kaminawk loe angdaeh koeh kami ah oh o; aicae prae ah omsak si loe, hmuenmaenawk doeh zawsak si; khenah, nihcae han kakhawt kalen parai ahmuen doeh oh; nihcae ih canunawk to la o si loe, aicae ih canunawk doeh nihcae han paek si.
22 Tomēr tie vīri tik tad grib būt mums pa prātam, ja visi vīri, kas mūsu starpā, top apgraizīti, kā viņi ir apgraizīti.
Toe nihcae loe tangzat aat kami ah oh o pongah, aicae doeh nihcae baktiah tangzat hin aah o naah ni, nihcae loe nangcae hoi nawnto om o thai tih.
23 Viņu ganāmpulki un viņu sagāds nu visi viņu lopi, vai tie mums nepiederēs? Lai tikai tiem esam pa prātam, tad tie pie mums dzīvos.
Nihcae ih maitawnawk, nihcae ih hmuennawk hoi moinawk loe aicae ih hmuen ah om mak ai, tiah na poek o maw? To pongah aicae mah nihcae ih lok to paroi o halat si, to tiah ni nihcae loe aicae hoi nawnto om o tih, tiah a thuih pae hoi.
24 Un Hamoram un Šehemam, viņa dēlam, visi klausīja, kas staigāja pa viņa pilsētas vārtiem, un visi vīri tapa apgraizīti, kas staigāja pa viņa pilsētas vārtiem.
Anih ih vangpui khongkha ah kacaeh kaminawk boih mah Hamor hoi a capa Shekem ih lok to paroi o; to pongah anih ih vangpui thungah kaom nongpanawk loe tangzat hin to aah o boih.
25 Un trešā dienā, kad tiem sāpes bija, tad tie divi Jēkaba dēli, Sīmeans un Levis, Dinas brāļi, ņēma ikkatrs savu zobenu un nāca droši tai pilsētā un nokāva visus vīrus.
Aahhaih ahmaa nat li haih, ni thumto naah Jakob ih caa, Dinah ih thangqoi Simeon hoi Levi loe angmah hnik ih sumsen to lak hoi moe, misahoihaih hoiah vangpui to muk hoi pacoengah nongpanawk to hum hoi boih.
26 Un nokāva arī Hamoru un Šehemu, viņa dēlu, ar zobena asmeni, un ņēma Dinu no Šehema nama un aizgāja.
Hamor hoi a capa Shekem to sumsen hoi a hum hoi moe, Shekem imthung ih Dinah to a lak hoi pacoengah, tacawt hoi.
27 Tad Jēkaba dēli uzbruka tiem nokautiem un aplaupīja to pilsētu, tāpēc ka tie viņu māsu bija apsmējuši.
Nihcae mah a tanuh to zae o haih pongah, Jakob ih caanawk loe kadueh kaminawk khaeah caeh o moe, vangpui to phraek o.
28 Viņu avis un viņu vēršus un viņu ēzeļus un to, kas bija pilsētā un kas laukā, tie paņēma.
Tuunawk, maitawnawk, la hrangnawk, vangpui thung kaom hmuennawk hoi lawk ah kaom hmuennawk to a lak o,
29 Un visu viņu padomu un visus viņu bērniņus un visas viņu sievas tie gūstīja, un tos aizveda, un visu, kas bija viņu mājās.
nihcae ih hmuennawk, nihcae ih nawktanawk hoi zunawk to naeh o boih moe, im ah kaom hmuennawk to paro pae o boih.
30 Un Jēkabs sacīja uz Sīmeanu un Levi: jūs mani esat apbēdinājuši, smirdošu mani darīdami starp šīs zemes iedzīvotājiem, starp Kanaāniešiem un Fereziešiem, un es esmu mazā skaitā, - ja tie pret mani sapulcināsies, tad tie mani apkaus, un es tapšu izdeldēts, es un mans nams.
Jakob mah Simeon hoi Levi khaeah, Raihaih nang paek hoi boeh, Kanaan kaminawk hoi Periz kaminawk, hae prae ah kaom kaminawk khaeah panuet thok ah nang sak hoi boeh; aicae loe kami zetta, nihcae loe kai tuk hanah amkhueng o tih, kai na hum o ueloe, kaimah hoi ka imthung takoh doeh hum o boih tih boeh, tiah a naa.
31 Un tie sacīja: vai tad viņam bija mūsu māsai darīt tā kā maukai?
Toe nihnik mah, Anih mah ka tanuh tangzat zaw kami baktiah sak han oh maw? tiah a naa hoi.
