Pirmā Mozus 33
1 Un Jēkabs pacēla savas acis un skatījās, un redzi, Ēsavs nāca un četrsimt vīri līdz ar to; tad viņš piedalīja tos bērnus pie Leas un pie Rahēles un pie tām divām kalponēm,
NANA aku la na maka o Iakoba, ike aku la, aia hoi, ua hiki mai o Esau me na haneri kanaka eha. A puunaue aku la ia i na kamalii ia Lea, a ia Rahela, a i na kauwawahine elua.
2 Un lika tās kalpones un viņu bērnus priekšā, un Leū un viņas bērnus tiem pakaļ, un Rahēli un Jāzepu visu pēc.
Hoonoho aku la ia i na kauwawahine me na keiki a laua mamua, ia Lea hoi me kana mau keiki mahope iho, a ia Rahela me Iosepa mahope loa.
3 Un viņš pats gāja tiem priekšā un klanījās septiņreiz pie zemes, tiekams viņš tapa klāt pie sava brāļa.
Hele e aku la ia mamua o lakou; kulou pahiku iho la ia ma ka honua, a hiki aku la ia i kona kaikuaana.
4 Un Ēsavs tecēja tam pretī un to apkampa un metās viņam ap kaklu un to skūpstīja, un tie raudāja.
Holo mai la o Esau e halawai me ia, apo mai la ia ia, kau iho la ma kona a-i, a honi iho la ia ia: a uwe iho la laua.
5 Un viņš pacēla savas acis un redzēja tās sievas un tos bērnus un sacīja: kas šie tev ir? Un tas sacīja: šie ir tie bērni, ar ko Dievs tavu kalpu svētījis.
Alawa ae la kona mau maka, ike ae i na wahine a me na kamalii; ninau mai la ia, Owai lakou nei me oe? I aku la kela, O lakou no na keiki a ke Akua i haawi lokomaikai mai ai i kau kauwa.
6 Tad tās kalpones piegāja, viņas un viņu bērni, un klanījās
Alaila neenee mai la na kauwawahine, o laua me na keiki a laua, a kulou iho la lakou.
7 Un Lea piegāja arīdzan un viņas bērni, un klanījās, un pēc nāca Jāzeps un Rahēle un klanījās.
Neenee mai la hoi o Lea me kana mau keiki, a kulou iho la lakou: a mahope iho, neenee mai la o Iosepa me Rahela, a kulou iho la laua.
8 Un viņš sacīja: kas viss tas tev par pulku, ko es esmu sastapis? Un tas sacīja: lai es žēlastību atrastu tavās acīs, mans kungs.
Ninau mai la kela, Heaha ia oe kela poe nui a pau i halawai me au? I aku la oia, He mea ia e loaa mai ai ke aloha o kuu haku.
9 Un Ēsavs sacīja: man pašam diezgan, brāli; paturi, kas tev ir.
I mai la kela, He nui no ka'u, e kuu kaikaina, ia oe no kau mea.
10 Bet Jēkabs sacīja: ak ne! Lūdzams, ja es žēlastību esmu atradis tavās acīs, tad ņem manu dāvanu no manas rokas; jo tāpēc es tavu vaigu esmu redzējis, tā kā redz Dieva vaigu, un tu mani mīļi esi saņēmis.
I aku la o Iakoba, Aole, ke noi aku nei au ia oe, ina i loaa ia'u ke alohaia imua on, e lawe oe i ka'u makana ma ko'u lima: no ka mea, ua ike iho nei au i kou maka, e like me kuu ike ana i ka maka o ke Akua, a ua oluolu mai oe ia'u.
11 Pieņem lūdzams manu svētību, kas tev ir pievesta, jo Dievs mani ar to svētījis, un man ir viss papilnam. Un tas viņu spieda, ka viņš to ņēma.
Ke noi aku nei au ia oe, e lawe oe i ka'u hoomaikai ana i haawiia ku nau; no ka mea, ua lokomaikai mai ke Akua ia'u, a no ka mea, ua lako hoi au. Koi aku la oia ia ia, a lawe hoi kela.
12 Un viņš sacīja: nāc, ejam projām, es iešu tev līdzi.
I mai la kela, e neenee aku kakou i ko kakou hele ana, a e hele hoi au imua ou.
13 Bet tas uz viņu sacīja: mans kungs zin, ka man sīki bērni un avis un teļu mātes; kad tos tikai vienu dienu pārdzītu, tad man visi lopiņi apmirtu.
I aku la oia ia ia, Ua ike no kuu haku, he palupalu na kamalii, a me au no na hipa hapai a me na bipi hapai: ina e hoolalelaleia lakou i ka la hookahi, e pau ka ohana holoholona i ka make.
14 Ej, kungs, lūdzams savam kalpam papriekš, un es iešu ceļā lēniņām, tā kā mani lopiņi spēj, kas manā priekšā, un tā kā tie bērni spēj, tiekams es nāku pie sava kunga Seīrā.
Ke noi aku nei au ia oe, e hele e aku kuu haku mamua o kana kauwa ma kela kapa; a na'u no e hele malie aku, e like me ka hiki ana o na holoholona a me na kamalii ke hele imua o'u, a hiki aku au i kuu haku ma Seira.
15 Un Ēsavs sacīja: tad nu es atstāšu pie tevis kādus no tiem ļaudīm, kas pie manis. Un tas sacīja: kam tā vajag? Lai žēlastību atrodu sava kunga acīs.
I mai la o Esau, E pono paha na'u e waiho me oe i kekahi poe kanaka o'u. I aku la ia, No ke aha hoi ia? ina e loaa ia'u ke alohaia imua o kuu haku.
16 Un Ēsavs tanī dienā griezās atpakaļ pa savu ceļu uz Seīru.
A hoi hou aku la o Esau ia la i kona hele ana i Seira.
17 Bet Jēkabs nogāja uz Sukotu un uzcēla sev namu, un taisīja laidarus saviem lopiem; tādēļ viņš tās vietas vārdu nosauca Sukotu (laidari).
Hele aku la o Iakoba i Sukota, a kukulu ia i hale nona, a hana iho la i hale kamala no kona poe holoholona: nolaila, i kapaia'i ka inoa o ia wahi, o i Sukota.
18 Un Jēkabs nonāca sveiks vesels Šehemas pilsētā, kas ir Kanaāna zemē, no Mezopotamijas nākdams, un apmetās tās pilsētas priekšā.
Hele pomaikai aku la o Iakoba i kekahi kulanakauhale o Sekema, ma ka aina o Kanaana ia ia i hoi mai ai mai Padanarama mai, a kukulu iho la ia i kona halelewa imua o ua kulanakauhale la.
19 Un viņš pirka vienu zemes gabalu no Hamora, Šehema tēva, bērniem, par simts sudraba gabaliem, un uzcēla tur savu dzīvokli
Kuai aku la ia i kauwahi o ka aina, kahi ana i kukulu ai i kona halelewa, ma ka lima o na keiki a Hamora a ka makuakane o Sekema, i na apana kala he haneri.
20 Un uztaisīja tur altāri un to nosauca: tas Stiprais Dievs ir Israēla Dievs.
Malaila oia i hana'i i kuahu, a kapa iho la i kona inoa, o Elelohe-Iseraela.
