Pirmā Mozus 33
1 Un Jēkabs pacēla savas acis un skatījās, un redzi, Ēsavs nāca un četrsimt vīri līdz ar to; tad viņš piedalīja tos bērnus pie Leas un pie Rahēles un pie tām divām kalponēm,
雅各举目观看，见以扫来了，后头跟着四百人，他就把孩子们分开交给利亚、拉结，和两个使女，
2 Un lika tās kalpones un viņu bērnus priekšā, un Leū un viņas bērnus tiem pakaļ, un Rahēli un Jāzepu visu pēc.
并且叫两个使女和她们的孩子在前头，利亚和她的孩子在后头，拉结和约瑟在尽后头。
3 Un viņš pats gāja tiem priekšā un klanījās septiņreiz pie zemes, tiekams viņš tapa klāt pie sava brāļa.
他自己在他们前头过去，一连七次俯伏在地才就近他哥哥。
4 Un Ēsavs tecēja tam pretī un to apkampa un metās viņam ap kaklu un to skūpstīja, un tie raudāja.
以扫跑来迎接他，将他抱住，又搂着他的颈项，与他亲嘴，两个人就哭了。
5 Un viņš pacēla savas acis un redzēja tās sievas un tos bērnus un sacīja: kas šie tev ir? Un tas sacīja: šie ir tie bērni, ar ko Dievs tavu kalpu svētījis.
以扫举目看见妇人孩子，就说：“这些和你同行的是谁呢？”雅各说：“这些孩子是 神施恩给你的仆人的。”
6 Tad tās kalpones piegāja, viņas un viņu bērni, un klanījās
于是两个使女和她们的孩子前来下拜；
7 Un Lea piegāja arīdzan un viņas bērni, un klanījās, un pēc nāca Jāzeps un Rahēle un klanījās.
利亚和她的孩子也前来下拜；随后约瑟和拉结也前来下拜。
8 Un viņš sacīja: kas viss tas tev par pulku, ko es esmu sastapis? Un tas sacīja: lai es žēlastību atrastu tavās acīs, mans kungs.
以扫说：“我所遇见的这些群畜是什么意思呢？”雅各说：“是要在我主面前蒙恩的。”
9 Un Ēsavs sacīja: man pašam diezgan, brāli; paturi, kas tev ir.
以扫说：“兄弟啊，我的已经够了，你的仍归你吧！”
10 Bet Jēkabs sacīja: ak ne! Lūdzams, ja es žēlastību esmu atradis tavās acīs, tad ņem manu dāvanu no manas rokas; jo tāpēc es tavu vaigu esmu redzējis, tā kā redz Dieva vaigu, un tu mani mīļi esi saņēmis.
雅各说：“不然，我若在你眼前蒙恩，就求你从我手里收下这礼物；因为我见了你的面，如同见了 神的面，并且你容纳了我。
11 Pieņem lūdzams manu svētību, kas tev ir pievesta, jo Dievs mani ar to svētījis, un man ir viss papilnam. Un tas viņu spieda, ka viņš to ņēma.
求你收下我带来给你的礼物；因为 神恩待我，使我充足。”雅各再三地求他，他才收下了。
12 Un viņš sacīja: nāc, ejam projām, es iešu tev līdzi.
以扫说：“我们可以起身前往，我在你前头走。”
13 Bet tas uz viņu sacīja: mans kungs zin, ka man sīki bērni un avis un teļu mātes; kad tos tikai vienu dienu pārdzītu, tad man visi lopiņi apmirtu.
雅各对他说：“我主知道孩子们年幼娇嫩，牛羊也正在乳养的时候，若是催赶一天，群畜都必死了。
14 Ej, kungs, lūdzams savam kalpam papriekš, un es iešu ceļā lēniņām, tā kā mani lopiņi spēj, kas manā priekšā, un tā kā tie bērni spēj, tiekams es nāku pie sava kunga Seīrā.
求我主在仆人前头走，我要量着在我面前群畜和孩子的力量慢慢地前行，直走到西珥我主那里。”
15 Un Ēsavs sacīja: tad nu es atstāšu pie tevis kādus no tiem ļaudīm, kas pie manis. Un tas sacīja: kam tā vajag? Lai žēlastību atrodu sava kunga acīs.
以扫说：“容我把跟随我的人留几个在你这里。”雅各说：“何必呢？只要在我主眼前蒙恩就是了。”
16 Un Ēsavs tanī dienā griezās atpakaļ pa savu ceļu uz Seīru.
于是，以扫当日起行，回往西珥去了。
17 Bet Jēkabs nogāja uz Sukotu un uzcēla sev namu, un taisīja laidarus saviem lopiem; tādēļ viņš tās vietas vārdu nosauca Sukotu (laidari).
雅各就往疏割去，在那里为自己盖造房屋，又为牲畜搭棚；因此那地方名叫疏割。
18 Un Jēkabs nonāca sveiks vesels Šehemas pilsētā, kas ir Kanaāna zemē, no Mezopotamijas nākdams, un apmetās tās pilsētas priekšā.
雅各从巴旦·亚兰回来的时候，平平安安地到了迦南地的示剑城，在城东支搭帐棚，
19 Un viņš pirka vienu zemes gabalu no Hamora, Šehema tēva, bērniem, par simts sudraba gabaliem, un uzcēla tur savu dzīvokli
就用一百块银子向示剑的父亲、哈抹的子孙买了支帐棚的那块地，
20 Un uztaisīja tur altāri un to nosauca: tas Stiprais Dievs ir Israēla Dievs.
在那里筑了一座坛，起名叫伊利·伊罗伊·以色列。
