Pirmā Mozus 33
1 Un Jēkabs pacēla savas acis un skatījās, un redzi, Ēsavs nāca un četrsimt vīri līdz ar to; tad viņš piedalīja tos bērnus pie Leas un pie Rahēles un pie tām divām kalponēm,
雅各伯舉目，看見厄撒烏帶了四百人前來，遂將孩子分別交與肋阿、辣黑耳和兩個婢女；
2 Un lika tās kalpones un viņu bērnus priekšā, un Leū un viņas bērnus tiem pakaļ, un Rahēli un Jāzepu visu pēc.
將兩個婢女和她們的孩子放在最前面，其次是肋阿和她的孩子，最後是辣黑耳和若瑟。
3 Un viņš pats gāja tiem priekšā un klanījās septiņreiz pie zemes, tiekams viņš tapa klāt pie sava brāļa.
他自己走在他們前面，七次伏地叩拜，直到來到哥哥前。
4 Un Ēsavs tecēja tam pretī un to apkampa un metās viņam ap kaklu un to skūpstīja, un tie raudāja.
厄撒烏卻向他跑來，抱住他，撲在他頸上吻他，兩人都哭了。
5 Un viņš pacēla savas acis un redzēja tās sievas un tos bērnus un sacīja: kas šie tev ir? Un tas sacīja: šie ir tie bērni, ar ko Dievs tavu kalpu svētījis.
厄撒烏舉目，看見女人和孩子，遂問說：「這些人是你的什麼人﹖」雅各伯答說：「是天主恩賜給你僕人的孩子。」
6 Tad tās kalpones piegāja, viņas un viņu bērni, un klanījās
於是婢女和她們的孩子前來叩拜了。
7 Un Lea piegāja arīdzan un viņas bērni, un klanījās, un pēc nāca Jāzeps un Rahēle un klanījās.
肋阿和她的孩子也前來叩拜了，最後若瑟和辣黑耳才近前來叩拜。
8 Un viņš sacīja: kas viss tas tev par pulku, ko es esmu sastapis? Un tas sacīja: lai es žēlastību atrastu tavās acīs, mans kungs.
厄撒烏又問說：「我所見的這一大隊，有什麼意思﹖」雅各伯答說：「這是蒙我主悅納的。」
9 Un Ēsavs sacīja: man pašam diezgan, brāli; paturi, kas tev ir.
厄撒烏說：「我的兄弟，我已夠富足了；你的，你留下罷! 」
10 Bet Jēkabs sacīja: ak ne! Lūdzams, ja es žēlastību esmu atradis tavās acīs, tad ņem manu dāvanu no manas rokas; jo tāpēc es tavu vaigu esmu redzējis, tā kā redz Dieva vaigu, un tu mani mīļi esi saņēmis.
雅各伯說：「請不要這樣! 我若真蒙你悅納，請你收下我手中的禮物；因為我見了你的面，就如見了天主的面；你實在仁厚接待了我。
11 Pieņem lūdzams manu svētību, kas tev ir pievesta, jo Dievs mani ar to svētījis, un man ir viss papilnam. Un tas viņu spieda, ka viņš to ņēma.
請你收下我獻給你的禮品；因為天主厚待了我，我什麼都有了。」由於雅各伯極力懇請，他才收下了。
12 Un viņš sacīja: nāc, ejam projām, es iešu tev līdzi.
厄撒烏說：「我們起程前行，我願與你同行。」
13 Bet tas uz viņu sacīja: mans kungs zin, ka man sīki bērni un avis un teļu mātes; kad tos tikai vienu dienu pārdzītu, tad man visi lopiņi apmirtu.
雅各伯對他說：「我主知道，孩子尚幼小，我還要照顧尚在哺乳的牛羊，若一天只顧催趕，全群牲畜都要死盡。
14 Ej, kungs, lūdzams savam kalpam papriekš, un es iešu ceļā lēniņām, tā kā mani lopiņi spēj, kas manā priekšā, un tā kā tie bērni spēj, tiekams es nāku pie sava kunga Seīrā.
還是請我主在你僕人前先行；我要照我前面的牲畜和孩子們的腳步，慢慢前行；直至達到色意依爾我主那裏。」
15 Un Ēsavs sacīja: tad nu es atstāšu pie tevis kādus no tiem ļaudīm, kas pie manis. Un tas sacīja: kam tā vajag? Lai žēlastību atrodu sava kunga acīs.
厄撒烏說：「讓我留下幾個跟我的人陪著你。」雅各伯說：「只要我能蒙我主悅納，又何必如此! 」
16 Un Ēsavs tanī dienā griezās atpakaļ pa savu ceļu uz Seīru.
厄撒烏就在當天回了色依爾。
17 Bet Jēkabs nogāja uz Sukotu un uzcēla sev namu, un taisīja laidarus saviem lopiem; tādēļ viņš tās vietas vārdu nosauca Sukotu (laidari).
雅各伯卻動身往穌苛特去了，在那裏為自己蓋了一座房屋，為牲畜搭了些棚子；為此給那地起名叫「穌苛特。」
18 Un Jēkabs nonāca sveiks vesels Šehemas pilsētā, kas ir Kanaāna zemē, no Mezopotamijas nākdams, un apmetās tās pilsētas priekšā.
雅各伯由帕丹阿蘭回來，平安來到客納罕地的舍根城，在城的對面支搭了帳幕。
19 Un viņš pirka vienu zemes gabalu no Hamora, Šehema tēva, bērniem, par simts sudraba gabaliem, un uzcēla tur savu dzīvokli
他支搭帳幕的那塊地，是由舍根的父親哈摩爾的兒子們手裏，用一百塊銀錢買來的
20 Un uztaisīja tur altāri un to nosauca: tas Stiprais Dievs ir Israēla Dievs.
雅各伯在那裏建立了一座祭壇，稱它為：「大能者以色列的天主。」
