Pirmā Mozus 33
1 Un Jēkabs pacēla savas acis un skatījās, un redzi, Ēsavs nāca un četrsimt vīri līdz ar to; tad viņš piedalīja tos bērnus pie Leas un pie Rahēles un pie tām divām kalponēm,
Hichun Jacob akhodah in avet a ahile “Ven Esau chu mihem jali jen to ahung amu tan,” chuin Jacob in jong achate chu Leah le Rachel chule asoh numei teni ahop peh soh keiyin,
2 Un lika tās kalpones un viņu bērnus priekšā, un Leū un viņas bērnus tiem pakaļ, un Rahēli un Jāzepu visu pēc.
Hichun asoh numei le achate ho jouse amasat sah in, abanin Leah le achate achesah in, chule achaina in Rachel le Joseph apansah e.
3 Un viņš pats gāja tiem priekšā un klanījās septiņreiz pie zemes, tiekams viņš tapa klāt pie sava brāļa.
Chuin Jacob ama mong mong amaho jouse masanga chun achen, aupa heng ahin phah toh kahsen sagi vei jen tol'a abohkhup in ahi.
4 Un Ēsavs tecēja tam pretī un to apkampa un metās viņam ap kaklu un to skūpstīja, un tie raudāja.
Hichun Esau alhai phei jin apum koijeng in, chule angong koiya achop a ahile ani lhon in aki ka lhon tai.
5 Un viņš pacēla savas acis un redzēja tās sievas un tos bērnus un sacīja: kas šie tev ir? Un tas sacīja: šie ir tie bērni, ar ko Dievs tavu kalpu svētījis.
Hichun Esau in numei ho chule achate ho chu aven adong in, “Amaho hi koi hiuva ham,” ati. Jacob in adonbut in, “Hiche chapang hohi Pathen in na sohpa phatthei eibohna ahi,” ati.
6 Tad tās kalpones piegāja, viņas un viņu bērni, un klanījās
Hichun soh numei teni le achate hon ahin nailut un Esau masanga chun abohkhup tauvin ahi.
7 Un Lea piegāja arīdzan un viņas bērni, un klanījās, un pēc nāca Jāzeps un Rahēle un klanījās.
Leah le achate jong ahung nai lut uvin abohkhup'in asalam uve; chule anu khah pen in Joseph le Rachel ahung nailut lhon in abohkhup lhon in salam abol lhon tai.
8 Un viņš sacīja: kas viss tas tev par pulku, ko es esmu sastapis? Un tas sacīja: lai es žēlastību atrastu tavās acīs, mans kungs.
Esau in adong tan, “Ahile hiche kahin kitopi gancha honpi chu ipi na bolna ham,” ati. Jacob'in adonbut in, “Nangma masang'a lunglhai na kamuna tei ding kati ahi,” ati.
9 Un Ēsavs sacīja: man pašam diezgan, brāli; paturi, kas tev ir.
Esau in adonbut in, “Kanao keiman jong tamtah kanei nai ati, nangma thil chu nang ding in ki koi tan,” ati.
10 Bet Jēkabs sacīja: ak ne! Lūdzams, ja es žēlastību esmu atradis tavās acīs, tad ņem manu dāvanu no manas rokas; jo tāpēc es tavu vaigu esmu redzējis, tā kā redz Dieva vaigu, un tu mani mīļi esi saņēmis.
Ahin Jacob in asei teiyin, “Nangman hiche kipa thilpeh hohi nalah louva hithei lou ahi, keiman nangma mai kamu hi Pathen mai mu tobang kahi, nangma mai kamu theiya nanui awgin kajah hi thina akona galkai kahitai,” ati.
11 Pieņem lūdzams manu svētību, kas tev ir pievesta, jo Dievs mani ar to svētījis, un man ir viss papilnam. Un tas viņu spieda, ka viņš to ņēma.
Lungset tah in hiche thilpeh hohi neisan peh teiyin, Pathen in ka ngaichat jouse eipe tai, hichun Jacob'in ahasei behset jeh chun Esau chun thilpeh ho chu asang tai.
12 Un viņš sacīja: nāc, ejam projām, es iešu tev līdzi.
Esau in aseiye, “Aphai atitai, keiman na lamkai jing ting eini che ta hite.”
13 Bet tas uz viņu sacīja: mans kungs zin, ka man sīki bērni un avis un teļu mātes; kad tos tikai vienu dienu pārdzītu, tad man visi lopiņi apmirtu.
Jacob'in adonbut in, “Ka Pakai neihet them peh mai jin, chate ho hi alhasam thei lheh na laiyun, gancha bongnou hole kelnou ho jong api hontoh ki khen thei lou lai ahiuvin, nikhat sunga hatah in kihoi pai taleh gancha honte aboncha thigam jeng thei ahiuve.
14 Ej, kungs, lūdzams savam kalpam papriekš, un es iešu ceļā lēniņām, tā kā mani lopiņi spēj, kas manā priekšā, un tā kā tie bērni spēj, tiekams es nāku pie sava kunga Seīrā.
Hijeh chun lungset tah in na sohpa masanga kapu ana masa jeng in lang keiman olcha chan ka masanga gancha ho ki kalvan bang ule chapang te kikalvan bang bangu hin, Seir gam'a kapu heng kahin phah kah sen hung nange ati.
15 Un Ēsavs sacīja: tad nu es atstāšu pie tevis kādus no tiem ļaudīm, kas pie manis. Un tas sacīja: kam tā vajag? Lai žēlastību atrodu sava kunga acīs.
Apha lheh jenge tin Esau in adonbut in, “Hinlah ka miteho them khat tou dalhang kating nangho lam hil ding chule boina le hahsat na a pan lathei ding ati, Jacob in adonbut in, “Hiche hochu ngai ponte, lungset umtah'a kapu neina lamdot hi alhingset in ka sange,” ati.
16 Un Ēsavs tanī dienā griezās atpakaļ pa savu ceļu uz Seīru.
Hichun Esau chu aki nunghei jin Seir gam jon ding chun hiche ni mama chun achekit tai.
17 Bet Jēkabs nogāja uz Sukotu un uzcēla sev namu, un taisīja laidarus saviem lopiem; tādēļ viņš tās vietas vārdu nosauca Sukotu (laidari).
Jacob vang chu ahile Succoth lama achen hiche muna chun inlim gancha ho din asong in, chule ama chenna ding in jong in aki sahtai. Hiche jeh a chu hiche mun chu Succoth kiti ahi. (Succoth tichu chenna mun tina ahi).
18 Un Jēkabs nonāca sveiks vesels Šehemas pilsētā, kas ir Kanaāna zemē, no Mezopotamijas nākdams, un apmetās tās pilsētas priekšā.
Phat chomkhat jouvin Jacob chu Padan-Ram lammah kon in Shechem Canaan gam ahung lhung tan, hiche khopi phah masanga chun ngah mun khat asem kit tai.
19 Un viņš pirka vienu zemes gabalu no Hamora, Šehema tēva, bērniem, par simts sudraba gabaliem, un uzcēla tur savu dzīvokli
Jacob'in Shechempa Hamor chate khut akon chun gam leiset phabep sum (Qesitah) jakhat in aki choh in hikom achun ponbuh akison tai.
20 Un uztaisīja tur altāri un to nosauca: tas Stiprais Dievs ir Israēla Dievs.
Hichun aman maicham atungdoh in amin chu El-Elohe Israel asah tai.
