Pirmā Mozus 33
1 Un Jēkabs pacēla savas acis un skatījās, un redzi, Ēsavs nāca un četrsimt vīri līdz ar to; tad viņš piedalīja tos bērnus pie Leas un pie Rahēles un pie tām divām kalponēm,
Jakob mah khet tahang naah, kami cumvai palito hoi nanwto angzo Esau to hnuk. To pongah nawktanawk to tapraek moe, Leah, Rachel hoi a tamna nongpata hnik khaeah a paek.
2 Un lika tās kalpones un viņu bērnus priekšā, un Leū un viņas bērnus tiem pakaļ, un Rahēli un Jāzepu visu pēc.
A tamna nongpata hnik hoi a caanawk to hmaloe ah a caehsak, to pacoengah Leah hoi a caanawk to caehsak moe, hnukkhuem koekah Rachel hoi Joseph to caehsak.
3 Un viņš pats gāja tiem priekšā un klanījās septiņreiz pie zemes, tiekams viņš tapa klāt pie sava brāļa.
Angmah to hmahmanh moe, amya khaeah a phak naah, a hmaa ah long ah vai sarihto akuep pae.
4 Un Ēsavs tecēja tam pretī un to apkampa un metās viņam ap kaklu un to skūpstīja, un tie raudāja.
Esau loe Jakob hnuk hanah cawnh moe takop; tahnong ah takoih moe, anih to mok; to pacoengah loe qah hoi hmaek.
5 Un viņš pacēla savas acis un redzēja tās sievas un tos bērnus un sacīja: kas šie tev ir? Un tas sacīja: šie ir tie bērni, ar ko Dievs tavu kalpu svētījis.
Esau mah khet naah, nongpatanawk hoi a caanawk to hnuk; nang hoi nawnto kaom kaminawk loe mi aa? tiah a naa. Jakob mah, Nihcae loe Sithaw mah na tamna khaeah tahmenhaih hoi paek ih kaminawk ni, tiah a naa.
6 Tad tās kalpones piegāja, viņas un viņu bērni, un klanījās
To pacoengah a tamna hnik hoi a caanawk to angzoh o moe, anih hmaa ah akuep o.
7 Un Lea piegāja arīdzan un viņas bērni, un klanījās, un pēc nāca Jāzeps un Rahēle un klanījās.
To pacoengah Leah hoi a caanawk doeh anih khaeah angzoh o moe, akuep o; hnukkhuem koekah Rachel hoi Joseph to angzoh hoi moe, a hmaa ah akuep hoi toeng.
8 Un viņš sacīja: kas viss tas tev par pulku, ko es esmu sastapis? Un tas sacīja: lai es žēlastību atrastu tavās acīs, mans kungs.
Esua mah, Ka hnuk ih moinawk loe tih sak han ih aa? tiah a naa. Anih mah, Ka angraeng, na tahmenhaih ka hnuk thai hanah, nang hanah kang sinh pae, tiah a naa.
9 Un Ēsavs sacīja: man pašam diezgan, brāli; paturi, kas tev ir.
Toe Esau mah, Kam nawk, Kai doeh ka tawnh mang bae, nangmah hanah mah suem ah, tiah a naa.
10 Bet Jēkabs sacīja: ak ne! Lūdzams, ja es žēlastību esmu atradis tavās acīs, tad ņem manu dāvanu no manas rokas; jo tāpēc es tavu vaigu esmu redzējis, tā kā redz Dieva vaigu, un tu mani mīļi esi saņēmis.
Jakob mah, Tahmenhaih hoiah na talawk paeh; na tahmenhaih ka tongh nahaeloe, ka sinh ih tangqum hae na talawk pae ah; na mikhmai ka hnuk hae, Sithaw mikhmai hnuk baktiah ni oh, na mikhmai panhaih to ka hnuk boeh.
11 Pieņem lūdzams manu svētību, kas tev ir pievesta, jo Dievs mani ar to svētījis, un man ir viss papilnam. Un tas viņu spieda, ka viņš to ņēma.
Nang han kang sinh ih taham ka hoihaih tangqumnawk hae na talawk pae ah, Sithaw mah ang tahmen pongah, ka ngaihaih boih ka tawnh boeh, tiah a naa. Jakob mah paek pae khruek pongah, Esau mah talawk pae.
12 Un viņš sacīja: nāc, ejam projām, es iešu tev līdzi.
To naah Esau mah, Caeh o si, kholong caeh amsak o si boeh, tiah a naa.
13 Bet tas uz viņu sacīja: mans kungs zin, ka man sīki bērni un avis un teļu mātes; kad tos tikai vienu dienu pārdzītu, tad man visi lopiņi apmirtu.
Toe Jakob mah, Ka angraeng, nawktanawk loe saning nawk o vop moe, tapen kangtha tuu hoi maitawnawk doeh ka khetzawn han oh, tito na panoek; nito thung karangah ka caeh haih nahaeloe, moinawk hae dueh o boih tih.
14 Ej, kungs, lūdzams savam kalpam papriekš, un es iešu ceļā lēniņām, tā kā mani lopiņi spēj, kas manā priekšā, un tā kā tie bērni spēj, tiekams es nāku pie sava kunga Seīrā.
To pongah ka angraeng nang loe, na tamna hmaa ah caeh halat ah; kai loe moinawk to amzai ah huih moe, nawktanawk hoi nawnto ka angraeng ohhaih Seir mae ah amzaita hoi kang zoh han, tiah a naa.
15 Un Ēsavs sacīja: tad nu es atstāšu pie tevis kādus no tiem ļaudīm, kas pie manis. Un tas sacīja: kam tā vajag? Lai žēlastību atrodu sava kunga acīs.
Esau mah, To tih nahaeloe kaimah ih kaminawk ahap kang caehtaak han, tiah a naa. Toe Jakob mah, Na koehhaih baktiah ka oh nahaeloe, tih han ih nihcae to caehtaak han angai tih loe? tiah a naa.
16 Un Ēsavs tanī dienā griezās atpakaļ pa savu ceļu uz Seīru.
To pongah to na niah Esau loe Seir prae ah amlaem let.
17 Bet Jēkabs nogāja uz Sukotu un uzcēla sev namu, un taisīja laidarus saviem lopiem; tādēļ viņš tās vietas vārdu nosauca Sukotu (laidari).
Toe Jakob loe Sukkoth ah caeh, ohhaih ahmuen maeto a sak, angmah ih maitawnawk ohhaih im doeh a sak pae; to pongah to ahmuen to Sukkoth, tiah ahmin paek.
18 Un Jēkabs nonāca sveiks vesels Šehemas pilsētā, kas ir Kanaāna zemē, no Mezopotamijas nākdams, un apmetās tās pilsētas priekšā.
Jakob loe Padan prae hoiah angzoh moe, Kanaan prae Shekem vangpui to kamong ah a phak, to vangpui phak tom naah ataihaih ahmuen to a sak.
19 Un viņš pirka vienu zemes gabalu no Hamora, Šehema tēva, bērniem, par simts sudraba gabaliem, un uzcēla tur savu dzīvokli
Shekem ampa Hamor caanawk khae ih long to, phoisa cumvaito hoiah a qanh moe, to ahmuen ah ataihaih kahni im to a sak.
20 Un uztaisīja tur altāri un to nosauca: tas Stiprais Dievs ir Israēla Dievs.
To ahmuen ah hmaicam maeto a sak pacoengah, El-Elohe-Israel, tiah ahmin sak.
