Pirmā Mozus 32
1 Un Jēkabs gāja savu ceļu, un Dieva eņģeļi to sastapa.
雅各伯也上道前行，遇見了天主的使者。
2 Un šos redzēdams Jēkabs sacīja: tas ir Dieva karaspēks, - un nosauca tās vietas vārdu Mahānaīm.
雅各伯一見他們就說：「這是天主的營地。」遂給那地方起名叫瑪哈納因。
3 Un Jēkabs sūtīja vēstnešus savā priekšā pie Ēsava, sava brāļa, uz Seīra zemi, uz Edoma tiesu,
雅各伯先派使者，往厄東鄉間色依爾地方，他哥哥厄撒烏那裏去，
4 Un tiem pavēlēja un sacīja: tā jums būs sacīt manam kungam Ēsavam: tā saka tavs kalps Jēkabs: es esmu svešumā mitis pie Lābana un līdz šim tur palicis.
吩咐他們說：「你們應對我主厄撒烏這樣說：你的僕人雅各伯這樣說：我在拉班那裏作客，一直到現在。
5 Un man ir vērši un ēzeļi, avis un kalpi un kalpones, un es esmu sūtījis savam kungam vēstīt, lai es žēlastību tavās acīs atrodu.
我擁有牛、驢、羊和僕婢，現在打發人報告我主，希望得你的恩愛。」
6 Un tie vēstneši griezās atpakaļ pie Jēkaba un sacīja: mēs nācām pie tava brāļa Ēsava, un viņš tev arīdzan iet pretī, un četrsimt vīri līdz ar viņu.
使主回來見雅各伯說：「我們到了你哥哥厄撒烏那裏，他正前來迎接你；同他來的尚有四百人。」
7 Tad Jēkabs bijās ļoti un viņam bija bail, un viņš šķīra divējos pulkos tos ļaudis, kas tam bija, un tās avis un tos vēršus un tos kamieļus,
雅各伯大為震驚，很是憂慮，遂將自己的人和羊群牛群及駱駝分作兩隊，
8 Un sacīja: ja Ēsavs uzbruks vienam pulkam un to apkaus, tad tas otrs pulks izmuks.
心想如果厄撒烏前來攻擊一隊，剩下的另一隊還可逃跑。
9 Un Jēkabs sacīja: tu mana tēva Ābrahāma Dievs, un mana tēva Īzaka Dievs, ak Kungs! Kas uz mani sacījis: griezies atpakaļ uz savu zemi un pie saviem radiem, un es tev gribu labu darīt,
然後雅各伯祈求說：「我父亞巴郎的天主，我父依撒格的天主、上主! 你曾對我說：回到你本鄉，你本家去，我必使你順利。
10 Es esmu mazs pret visām apžēlošanām un pret visu uzticību, ko tu savam kalpam esi darījis. Jo ar savu spieķi es pār šo Jardāni esmu pārgājis un nu es esmu palicis par diviem pulkiem.
我本不配獲得你向你僕人所施的種種慈恩和忠信，我只帶了一條棍杖過了這約但河，現在我卻擁有兩隊人馬。
11 Izpestī mani lūdzams no mana brāļa rokas, no Ēsava rokas, jo es bīstos, ka tas nenāk un mani neapkauj, māti ar bērniem.
求你救我脫離我哥哥厄撒烏的手，因為我怕他來擊殺我，擊殺母親和孩子。
12 Tu esi sacījis: Es nemitēšos tev labu darīt un vairošu tavu dzimumu kā jūras smiltis, ko nevar izskaitīt aiz liela pulka.
你原來說過：我必要恩待你，使你的後代如海沙，多得不可勝數。」
13 Un viņš palika tur to nakti un ņēma no tā, kas tam pie rokas bija, dāvanu priekš Ēsava, sava brāļa:
那夜雅各伯就在那裏過夜。然後，就由他所有的財物中選出一些來，送給他哥哥厄撒烏作禮物：
14 Divsimt kazas un divdesmit āžus, divsimt avis un divdesmit aunus,
計有母山羊二百隻，公山羊二十隻，母綿羊二百隻，公綿羊二十隻，
15 Trīsdesmit zīdošas kamieļu mātes ar viņu kumeļiem, četrdesmit govis un desmit vēršus, divdesmit ēzeļu mātes un desmit kumeļus,
哺乳的母駱駝同駝駒三十頭，母牛四十頭，公牛十頭，母驢二十匹，公驢十匹。
16 Un deva tos savu kalpu rokā, ikkatru pulku atsevišķi, un sacīja uz saviem kalpiem: ejat man papriekš un pametiet starpu starp pulku un pulku.
他將這些分成一隊一隊的交給自己的僕人，對他們說：「你們應走在我前面，每隊之間應隔開些。」
17 Un viņš pavēlēja tam pirmajam sacīdams: kad Ēsavs, mans brālis, tevi sastaps un tev vaicās un sacīs: kam tu piederi un uz kurieni tu ej, un kam pieder še, kas tavā priekša?
然後吩咐第一隊說：「幾時我哥哥厄撒烏遇見你，問你說：你是誰家的﹖你往那裏去﹖你前面這些牲畜是誰的﹖
18 Tad tev būs sacīt: tie pieder tavam kalpam Jēkabam; tas sūta savam kungam Ēsavam dāvanu, un redzi, viņš pats ir arīdzan mums pakaļ.
你要答說：是你僕人雅各伯的，是送給我主厄撒烏的禮物。看，他自己就在我們後面。」
19 Un viņš pavēlēja arī tam otram un tam trešajam un visiem, kas tos lopus dzina sacīdams: pēc šiem vārdiem jums būs sacīt uz Ēsavu, kad to sastapsiet.
他也吩咐了第二第三隊，和跟在每隊後面的人說：「你們若遇見厄撒烏，都要照這話回答他。
20 Un jums būs arī sacīt: redzi, tavs kalps Jēkabs mums nāk pakaļ! Jo viņš domāja: es apmierināšu viņa vaigu ar šo dāvanu, kas man iet pa priekšu, un pēc es redzēšu viņa vaigu, kas zina, viņš mani pieņems.
並且還要說：看，你的僕人雅各伯就在我們後面。」因為他心裏想：如果我先送禮向他討好，然後才與他見面，也許他會歡迎我。」
21 Tad nu tā dāvana aizgāja viņam pa priekšu, bet viņš pats palika to nakti pie sava pulka.
於是禮物先他而行，他自己當夜仍留在營內。
22 Un viņš cēlās tanī naktī un ņēma savas divas sievas un savas divas kalpones un savus vienpadsmit bērnus, un gāja pie Jabokas brasla;
他當夜起來，帶了他的兩個妻子，兩個婢女和十一個孩子，由淺處過了雅波克河。
23 Un viņš tos ņēma un pārveda pār upi, un pārveda, kas tam bija; bet Jēkabs palika viens pats.
等他們過了河，也叫自己所有的過了河，
24 Tad viens vīrs ar to cīnījās, līdz kamēr diena ausa.
雅各伯獨自一人留在後面。有一人前來與他搏鬥一直到曙光破曉。
25 Un kad Tas redzēja, ka viņu nepārspēja, tad Tas aizskāra viņa ciskas locekli, tā ka Jēkaba ciskas loceklis cīkstoties izgriezās.
那人見自己不能制勝，就在他的大腿窩上打了一下；雅各伯正在與他搏鬥之際，大腿窩脫了節。
26 Un Tas sacīja: palaid Mani, jo gaisma jau aust; bet viņš atbildēja: es Tevi nepalaidīšu, ja Tu mani nesvēti.
那人說：「讓我走罷! 天已破曉。」雅各伯說：「你如果不祝福我，我不讓你走。」
27 Un Tas uz viņu sacīja: kas tev vārdā? Un viņš sacīja: Jēkabs.
那人問他說：「你叫什麼名字﹖」他答說：「雅各伯。」
28 Tad Tas sacīja: tavu vārdu nebūs vairs saukt Jēkabu, bet Israēli; jo tu esi cīnījies ar Dievu un ar cilvēkiem un esi pārspējis.
那人說：「你的名字以後不再叫雅各伯，應叫以色列，因為你與神與人搏鬥，佔了優勢。」
29 Un Jēkabs vaicāja un sacīja: saki man jel Savu vārdu. Un Tas sacīja: kam tu jautā pēc Mana vārda? Un Tas viņu turpat svētīja.
雅各伯問說：「請你告訴我你的名字。」那人答說：「為什麼你要問我的名字﹖」遂在那裏祝福了他。
30 Un Jēkabs nosauca tās vietas vārdu Pniēli: jo es esmu Dievu redzējis vaigu vaigā, un mana dvēsele ir izglābta.
雅各伯給那地方起名叫「培尼耳，」意謂「我面對面見了神，我的生命仍得保全。」
31 Un saule tam uzlēca gar Pniēli aizejot. Un viņš bija klibs ar savu cisku.
雅各伯經過培尼耳時，太陽已升起照在身上，由於大腿脫了節，他一走一瘸。
32 Tāpēc Israēla bērni līdz šai dienai neēd no dzīslas pie ciskas locekļa, tāpēc ka Jēkabam tā dzīsla pie ciskas locekļa tapa maitāta.
為此，以色列子民至今不吃大腿窩上的筋，因為那人打了雅各伯的大腿窩，正打在筋上。
