Pirmā Mozus 28
1 Tad Īzaks aicināja Jēkabu un to svētīja un tam pavēlēja un uz to sacīja: tev nebūs sievu ņemt no Kanaāniešu meitām.
Hichun Isaac in Jacob akouvin, phatthei aboh-in chule athu lhah in ajah a hitin aseiye, “Nangman hiche Canaan numei hohi jia nakipui thei louhel ding ahi;
2 Celies, ej uz Mezopotamiju, Betuēļa, savas mātes tēva, namā, un ņem sev sievu no turienes, no Lābana, savas mātes brāļa, meitām.
Hijeh chun gangtah in kipatdoh in lang Padan-Ram a nanu upa Bethuel in a chen chukom akon chun nanu sopipa Laban Chanute joh ga kipuitan.
3 Un tas visuvarenais Dievs lai tevi svētī un lai tevi dara auglīgu un lai tevi vairo, ka topi par lielu ļaužu pulku.
Pa Pathen in phatthei naboh hen lang nacha nanao tha lhinsah hen, na punsah hen, chule amaho chu nam lentah hung himaiyu hen.
4 Un lai viņš tev dod Ābrahāma svētību, tev un tavam dzimumam ar tevi, ka tu vari iemantot to zemi, kur tu esi piemitis, ko Dievs Ābrahāmam ir devis.
Pathen in nangma le nachilhahte chunga phatthei naboh uhen, napu Abraham kom a anaki tepna ho chu tua nangma na khopem nagam jong hi nahin losoh ding ahi, Ajeh chu Pathen in Abraham ana pehsa ahitai.
5 Tā Īzaks atlaida Jēkabu, un tas gāja uz Mezopotamiu pie Lābana, Betuēļa, tā Sīrieša, dēla, Rebekas, Jēkaba un Ēsava mātes, brāļa.
Chule Isaac in Jacob chu asol mang tai, ama jong Padan-Ram langa Jacob le Esau hingnu Rebekah sopipa Syrian mi Bethuel chapa Laban henga ache tai.
6 Kad nu Ēsavs redzēja, ka Īzaks Jēkabu bija svētījis un uz Mezopotamiu sūtījis, no turienes sievu ņemt, un ka viņš to svētījot tam bija pavēlējis sacīdams: tev nebūs sievu ņemt no Kanaāniešu meitām,
Esau in ahechen tai apa Isaac in Jacob phatthei aboh a Padan-Ram langa numei ji a gakipui dinga a phatsah a, chule phatthei aboh pet'a agihsal a “nangman hiche Canaan numei ho ji a naki pui thei lou ding ahi,” tia asei peh jong aja tai.
7 Un ka Jēkabs savam tēvam un savai mātei bija paklausījis un uz Mezopotamiu aizgājis,
Chule Jacob in apa le anu thu angaiya Padan-Ram lam ah achetai.
8 Un kad Ēsavs arī redzēja, ka Īzaks, viņa tēvs, tās Kanaāniešu meitas neieredzēja, -
Chule Esau chun apa Isaac in Canaan numei ho chunga a lunglhai poi ti ahe chen tai.
9 Tad Ēsavs gāja pie Ismaēla un ņēma klāt pie savām sievām sev par sievu Maālatu, Ismaēla, Ābrahāma dēla, meitu, Nebajota māsu. -
Hichun Esau jong apu Ishmael henga achen Abraham chapa Ishmael chanu Nebaioth sopinu Mahalath chu aji masa teni belap ding in aga kipui ben ahi.
10 Un Jēkabs aizgāja no Bēršebas un gāja uz Hāranu.
Chule Jacob in Beersheba chu adalhan Haran lang ajon tai.
11 Un tam gadījās nonākt kādā vietā, tur viņš palika par nakti, jo saule bija nogājusi; un tas ņēma vienu no tās vietas akmeņiem un lika to sev pagalvē un apgūlās tanī vietā.
Hiti chun gamkim lai khat ahung geidon hin nisan alhum den tai, hichun ama jong jan chun chukom muna ageh dentai, age na muna songho khat chu alan lukhap in aneiyin alumden tai.
12 Un tas sapņoja, un redzi, trepes bija celtas virs zemes, un viņu virsgals aiztika debesis, un redzi, Dieva eņģeļi pa tām uzkāpa un nokāpa.
Ama hiti chun alup lhah chun amang a kalbi saotah akido amun leiset apat vantham jol geiya kidolut amun, hichun Jacob in Pakai vantilte akaltou akumsuh jing u chu amun ahi.
13 Un redzi, Tas Kungs stāvēja virsgalā un sacīja: Es esmu Tas Kungs, tava tēva Ābrahāma Dievs un Īzaka Dievs; to zemi, kur tu guli, Es došu tev un tavam dzimumam.
Chule kalbi achung langa chun Pakai adding in hitin aseiye, “Keima Pakai Pathen napu Abraham Pathen napa Isaac Pathen kahi. Tua naki choldo na mun hohi nangma leh nachilhahte kapeh doh ahitai.
14 Un tavs dzimums būs kā zemes pīšļi, un tu izplētīsies pret vakariem un pret rītiem, uz ziemeļa pusi un uz dienasvidus pusi, un caur tevi un tavu sēklu visas zemes ciltis taps svētītas.
Na chilhahte chu tol'a leivui ja kaphahsah ding amaho chun solam, lhumlam, sahlam, lhanglam aboncha ahin lodim soh dingu ahi, chule leiset chunga nangma le na insung mite jeh a vannoi phatthei kaboh ding ahi.
15 Un redzi, Es esmu ar tevi un pasargāšu tevi visur, kur tu noiesi, un pārvedīšu tevi atkal uz šo zemi; jo Es tevi negribu atstāt, tiekams Es izdarīšu, ko Es uz tevi esmu runājis.
Itihchan hi jongle nangma ka umpi jing ding nache nachan a nikhat teng hiche gam'a hi kahin nung pui lut kit ding nahi, ajeh chu kaki tepna jouse ka suhbulhit masangse a donlouva ka koi louhel ding nahi.
16 Kad nu Jēkabs no sava miega atmodās, tad tas sacīja: tiešām, Tas Kungs ir šinī vietā, un es to neesmu zinājis.
Hichun Jacob a emutna kona ahung khang doh in hitin aseiye, “Hikom ahin Pathen a um mong'e tihi kana hetphah lou ahi.”
17 Un viņš bijās un sacīja: cik bijājama ir šī vieta! Še ir tiešām Dieva nams un še ir debesu vārti.
Hinlah ama chu tijatnan adim in hitin aseiye, “Hiche lai mun hi Pathen in ahiloule thildang imacha ahi tapoi; chujong le hiche lai hi van gam kelkot phung ahi bouve,” ati.
18 Un Jēkabs cēlās rītā agri un ņēma to akmeni, kas tam bija pagalvē bijis, un to uzcēla par zīmi un tam uzlēja eļļu virsū.
Hichun Jacob jingkah matah in athouvin alukhap song chu alan khom phun aphut'in achunga chun thao twi asun khum in ahi.
19 Un viņš nosauca tās vietas vārdu Bēteli (Dieva nams); bet papriekš tai pilsētai bija Lūza vārds.
Hiche mun chu Bethel asah tai, hichun avetsah chu Pathen hou in tina ahi; phat masalai chun Luz tin ana kihei.
20 Un Jēkabs solīdamies solījās un sacīja: ja Dievs Tas Kungs būs ar mani un mani pasargās uz šā ceļa, ko es staigāju, un man dos maizi ēst un drēbes ģērbties,
Hichun Jacob in kigahna khat aneiyin, “Keima Pathen in ei umpi jing le kakhol jinna hi kaneh ding bu chuleh sil le chen eipeh ding ahi,” ati.
21 Un man liks ar mieru pāriet sava tēva namā, tad Tas Kungs lai man ir par Dievu.
Chule keima kapa in damsel a ei nungpui lhung kitleh ama chu ka Pakai Pathen dihtah mong ahi tia ding det kahitai.
22 Un šim akmenim, ko esmu uzcēlis par zīmi, būs tapt par Dieva namu, un no visa, ko Tu man dosi, es Tev došu desmito tiesu.
Chule hiche song khomphu a ka phudoh hi Pathen hou na in kiti ding ahi. Chuleh Pathen in eipeh jouse hi hopsom a hopkhat nangma kapeh ding ahi ati.
