Pirmā Mozus 27
1 Un notikās, kad Īzaks bija vecs palicis, un viņa acis tumšas metušās, ka vairs neredzēja, tad viņš aicināja savu vecāko dēlu Ēsavu un uz to sacīja: mans dēls! Un tas viņam atbildēja: redzi, še es esmu.
Ateh a kho amu chen lou nung hin nikhat hi Isaac in achapa alenjo pachu akouve.
2 Un viņš sacīja: redzi jel, es esmu palicis vecs, - es nezinu savas miršanas dienu.
“Ka chapa! Keima hi ateh kahi tai, Itih thiding kahim kasei thei tapoi,
3 Ņem tad nu lūdzams savus rīkus, savu bultu maku un savu stopu, un ej uz lauku un medī man kādu medījumu
Hijeh chun tun nangma kigong in lang na man chah nathalpi kigot inlang gamlah a kei ding sa gakap'in,
4 Un sataisi man gardumu, (it) kā man tīk, un cel man to priekšā ēst, ka mana dvēsele tevi svētī, pirms es mirstu.
Chuteng le keiman kadu lamtah in hin lhonin lang hinchoi jin keiman kaneh ding chuteng le nangma hi kahinkho abei masanga phatthei kaboh ding nahi ati.
5 Un Rebeka dzirdēja, ko Īzaks runāja uz savu dēlu Ēsavu; un Ēsavs gāja uz lauku, gribēdams kādu medījumu medīt un atnest.
Ahin Isaac le Esau kihou na chu Rebekah'in guhthim chan ana ngai jin hichun Esau chu gamleng ding a akon doh phat in;
6 Un Rebeka runāja ar savu dēlu Jēkabu un sacīja: redz, es dzirdēju tavu tēvu uz tavu brāli Ēsavu tā runājam un sakām:
Rebekah in Jacob jah'a hitin aseiye, “Ngaijin napa Isaac in na upa Esau hitin ahoulimpi kaja'e,” ati.
7 Atnes man kādu medījumu un sataisi man gardumu, ko ēst, tad es tevi svētīšu Tā Kunga priekšā, pirms es mirstu.
“Sa neiga delpeh inlang kadu lamtah in hinhon in lang hinchoi in keiman ne ingting chule Pathen masanga phatthei kaboh ding nahi, kahinkho abei masang in,” ati.
8 Un nu, mans dēls, klausi manu balsi, kā es tev pavēlu.
Hijeh chun tun kachapa ka thusei hi phatechan ngaiyin kathu sei hohi najui ding ahi.
9 Ej jel pie avīm un dabū man no turienes divus diženus āzīšus, tad es tos tavam tēvam sataisīšu par gardumu, kā tam tīk.
“Nangma kelngoi hon lah a gachen lang ahoitah cheh anouni hinkai jin chuteng le keiman napa dulam tah a kahon peh ding,
10 Un tev to būs priekšā celt savam tēvam, ka viņš ēd un tevi svētī, pirms viņš mirst.
Hiche teng chule nangman napa komma nachoi ding aman aneh a aneh jou teng phatthei na boh ding ahi, ama ahinkho adampet ahi,” ati.
11 Tad Jēkabs sacīja uz Rebeku, savu māti: redzi, Ēsavs, mans brālis, ir spalvains vīrs, un es esmu gludens.
Ahin Jacob in anu Rebekah adonbut in ajah'a, “Vetem in ka upa Esau a tichung amul in ahin keima vou nem a timul lou ka hi.
12 Ja mans tēvs mani aptaustīs, tad es būšu viņa acīs tā kā krāpnieks, un dabūšu lāstu un ne svētību.
I kati ding ham? kapa in eihin jut le ta le jou a kabol ahin hetdoh leh koi phatthei chan sanga sapset na joh kachan joh ding ahi,” ati.
13 Tad viņa māte uz viņu sacīja: tavi lāsti lai nāk uz mani, mans dēls! Klausi tikai manu balsi, un ej, dabū man tos.
Hinlah anu Rebekah in adonbut in, “Sapsetna ho aumle keiman abon'in keiman kipoh tang kate ati, chapa bol in ka ti hohi na bol angaiye, che inlang kelngoi chu ka henga hin kailut loiyin ati!”
14 Tad viņš nogāja un ņēma un atnesa savai mātei, un viņa māte sataisīja gardumu, tā kā viņa tēvam patika.
Hichun Jacob jong achen kelngoi chu anu kom'a ahin kailut tai. Chuin anun jong apa dulam tah in ahon peh tai.
15 Un Rebeka ņēma Ēsava, sava vecāka dēla, krašņākās drēbes, kas tai bija namā, un tās apvilka Jēkabam, savam jaunākam dēlam.
Hichun Esau von holah a aphapen chu insunga kon in agala doh in achapa aneojo pa Jacob chu avonpeh tan ahi.
16 Un tās kazlēnu ādas tā aplika ap viņa rokām un ap viņa kakla plikumu.
Chule kelngoi nou teni mulchu akhut teni le angong amul bei lai achun atom peh in ahi.
17 Un viņa deva to gardumu un to maizi, ko bija sataisījusi, Jēkaba, sava dēla, rokā.
Hichun Rebekah in sa twitah a ahon chule changlhah ama semsa chu achapa Jacob khut a apetan ahi.
18 Un tas nāca pie sava tēva un sacīja: mans tēvs! Un viņš sacīja: še es esmu; kurš tu esi, mans dēls?
Hichun Jacob in changlhah le kelsa chu apa aga pen “Hepa” atileh aman jong “Hoiyo koipen nahim ka chapa?”
19 Tad Jēkabs sacīja uz savu tēvu: es esmu Ēsavs, tavs pirmdzimtais; es esmu darījis, kā tu uz mani sacījis; celies, lūdzams, sēdies un ēd no mana medījuma, lai tava dvēsele mani svētī.
Jacob'in a donbut in, “Keima Esau na chapa apeng masa chu kahi,” ati. “Keiman kahin subulhit tai nei nganse na chu lungset tah in kithou inlang ka hin choi sa twitah a kihon hi ne inlang phatthei neiboh tan,” ati.
20 Tad Īzaks sacīja uz savu dēlu: kā tu to drīz esi atradis, mans dēls? Un tas sacīja: Tas Kungs, tavs Dievs, man to lika sastapt.
Chuin Isaac in achapa chu adonbut in, “Iti dan ham? man gangtah in nahin vaidoh loijen in ka chapa atile aman jong adonbut in Pakai na Pathen in gangtah a eihin lolhin sah ahi bouve,” ati.
21 Tad Īzaks sacīja uz Jēkabu: nāc jel šurp, ka es tevi aptaustu, mans dēls, vai tu te esi mans dēls Ēsavs, vai ne.
Hichun Isaac in Jacob henga, “Hung ki khin nai jin katham phah thei nadin, nangma hi ka chapa Esau nahi mong nam nahi lou ham na jutle tem inge.
22 Un Jēkabs piegāja pie sava tēva Īzaka, un viņš to aptaustīja un sacīja: balss ir Jēkaba balss, bet rokas ir Ēsava rokas.
Hijeh chun Jacob in apa Isaac anailut in ahile ahin jutle tan ahi, a awso hila Jacob awso ahin, akhut teni vang hi Esau khut ahi ngal in atin ahi.
23 Un viņš to nepazina, jo viņa rokas bija spalvainas tā kā viņa brāļa Ēsava rokas, un viņš to svētīja.
Amavang Jacob ahi chu ahetchen thei lou ahitai, ajeh chu Jacob khut chu a upa Esau khut tobanga mul ahijeh'in hichun Isaac chun Jacob chu phatthei abohtan ahi.
24 Un viņš sacīja: vai tu te esi Ēsavs, mans dēls? Un tas sacīja: es tas esmu.
Isaac in adong pha kit leuvin, “Nangma hi kachapa Esau nahi mong hinam? atile, Jacob in adonbut in “Ka hinai,” ati.
25 Tad viņš sacīja: cel man to priekšā, ka es ēdu no tava medījuma, mans dēls, lai mana dvēsele tevi svētī. Un tas cēla viņam priekšā un viņš ēda; un tas viņam atnesa vīnu, un viņš dzēra.
Chuphat in Isaac in aseiye, “Ka henga hindom naitan nangma phatthei kaboh thei na dingin kachapan gangtah a naga mat sa na hon chu ne ing kate,” ati, chuin Jacob in ahin doppeh phat in anen chule lengpitwi jong ahin dop peh in ahile Isaac chun adon tai.
26 Un viņa tēvs Īzaks uz to sacīja: nāc jel šurp un skūpsti mani, mans dēls.
Hichun apa Isaac chun ajah a “eihin nailut in lang neihin bengchop tem in ka chapa,” atile,
27 Un Jēkabs piegāja un viņu skūpstīja, un viņš saoda viņa drēbju smaržu un to svētīja un sacīja: redzi, mana dēla smarža ir tā kā lauka smarža, ko Tas Kungs svētījis.
Jacob'in anai phei jin apa chu abengchop tai, chuin Isaac kivonna ho gimnam chu anah le len chuin achapa chu phatthei aboh in hitin aseiye, “Vetan kachapa gimnam hi Pakai phatthei bohsa gamlah gimnam abang'e.
28 Lai tad Dievs tev dod no debess rasas un no zemes treknuma un daudz labības un vīna.
Tun Pakai Pathen in vana kon in daitwi na chap jing hen, leiset'a leipha lai lai nachan sah jing hen; chule chang le mim chule juning ninglhin sah jing hen.
29 Ļaužu pulki lai tev kalpo, un ļaudis lai klanās tavā priekšā; esi kungs pār saviem brāļiem, un tavas mātes bērni lai klanās tavā priekšā; nolādēts, kas tevi lād, un svētīts, kas tevi svētī.
Nam simsen lou vin naja hen chule mihem tamtah nangma noija kun cheh hen lang, nasopi ho chunga vai hin hom jing in lang; nanu sunga peng doh pasal jouse jong na henga kun cheh uhen. Nangma na gaosapte chu gaosap chang hen, chule nangma phatthei na bohte chu phattheiboh chang hen!” ati.
30 Un notikās, kad Īzaks bija pabeidzis Jēkabu svētīt, un Jēkabs tikko bija izgājis no sava tēva Īzaka, tad Ēsavs, viņa brālis, nāca no savas medīšanas.
Isaac in Jacob phatthei aboh chai chai jin; Jacob in apa angsung agah dalhah ding kon chet in a upa Esau chu agam lena a kon in ahung lhung pai jeng tai.
31 Un tas arīdzan sataisīja gardumu un to nesa savam tēvam priekšā un sacīja uz savu tēvu: celies, mans tēvs, un ēd no sava dēla medījuma, lai tava dvēsele mani svētī.
Chuin Esau in jong nehding a althet in ahon peh in apa henga ahin dop peh apa jah a aseitai. “Hepa hung kithou in lang na hai hai pet'a phatthei neiboh na ding in na chapa thasa hi hung ne o!” ati.
32 Tad Īzaks, viņa tēvs, uz to sacīja: kas tu esi? Un tas sacīja: es esmu tavs dēls, tavs pirmdzimtais, Ēsavs.
Ahin Isaac in adonbut in, “Nang koi nahim? Esau in adonbut in, “Na chapa apeng masa Esau kahi,” ati.
33 Tad Īzaks iztrūcinājās pārbīdamies varen ļoti un sacīja: kas tad tas mednieks, kas man jau atnesa? Un es esmu ēdis no visa, pirms tu nāci, un es viņu esmu svētījis; tas arī svētīts paliks.
Isaac hatah in ati akithing tan aseiye, “Koiham Ijo langa hin dom a hung achu, keiman ama hin dop chu kana ne tai. Nangma hung lhun masang jep chun phatthei jong ka boh jou tai; phatthei na jouse jong ama achang jou tai.”
34 Kad Ēsavs sava tēva vārdus dzirdēja, tad tas brēca lielā brēkšanā un noskuma pārlieku un sacīja uz savu tēvu: svētī mani arīdzan, mans tēvs.
Chuin Esau in apa thusei jouse chu angai chai sohhel phat'in Esau jong ha kan akap'in hatah in alunghang in apa komma atao kit'in, “Hepa keima jong phatthei nei boh teitei in ong,” ati.
35 Un viņš sacīja: tavs brālis ir nācis ar viltu un tavu svētību paņēmis.
Hinlah Isaac in aseiye, “Na sopipa ahung in eihung lhem lha tai, nang phatthei na chan ding jouse nalah peh gam tai.”
36 Un tas sacīja: tiešām viņa vārdu sauc Jēkabu, un šis nu mani otru reiz' pievīlis; manu pirmdzimtību viņš ir ņēmis, un redzi, nu viņš ņem manu svētību. Un tas sacīja; vai tu nekādas svētības priekš manis vairs neesi atlicinājis?
Esau in adonbut in, “Hiche jeh a chu amin Jacob kisah hitei jinte ong? Ajeh chu aman nivei jen eilhep lhah ahitai, phat masa in ka upat hina eina lah peh in, tun ka phatthei chan ding ana kilah doh kit e, atin hichun keiya dinga phatthei khat beh jong neina khen pehlou hitam?” atile.
37 Un Īzaks atbildēja un sacīja uz Ēsavu: redz, es viņu par kungu esmu cēlis pār tevi un visus viņa brāļus esmu licis viņam par kalpiem, arī labību un vīnu es viņam esmu piešķīris, - ko man tad tev būs darīt, mans dēls?
Isaac in Esau adonbut in, “keiman Jacob chu nangma chunga vaihom ding in ka koi tai, chule asopite jouse ama noija kun cheh diu, chule chang le mim ahin, juning ahin, haothei na jong kapeh ahitai, tua hijat nunga nangma ipi kabolpeh thei nahlai ding ham kachapa?” atitai.
38 Un Ēsavs sacīja uz savu tēvu: vai tad tev tikai viena pati svētība, mans tēvs? Svēti mani arīdzan, mans tēvs. Un Ēsavs pacēla savu balsi un raudāja.
Ahi vang'in Esau in apa jah a “O hepa phatthei na khat chabeh jong umlou hitam? phatthei neiboh teitei yin ong Hepa!” atin apeng in akap tai.
39 Tad Īzaks, viņa tēvs, atbildēja un uz to sacīja: redzi, bez zemes treknuma būs tava mājas vieta, un bez debess rasas.
Chuin apa Isaac in ahoupin ajah a “Nangma leichung phalou lah lah a cheng ding na hitan, chule van daitwi in jong hin chap khata ponte.
40 Un no sava zobena tu dzīvosi un kalposi savam brālim, un notiksies, kad tu vaļā rausies, tad tu nokratīsi viņa jūgu no sava kakla.
Nangma na chemjam a naki vahding chule na sopipa noija na um ding ahin nangma na hung ki- ondoh teng vangleh nangong chang'a kona ama namkol chu na pai lhah ding ahi tai,” ati.
41 Un Ēsavs nīdēja Jēkabu tās svētības dēļ, ar ko tēvs viņu bija svētījis, un Ēsavs sacīja savā sirdī: gan nāks manam tēvam drīz bēdu dienas, jo es nokaušu savu brāli Jēkabu.
Hiche phat a pat chun Esau in Jacob chu hatah in ahin vetda pan ahi tai; ajeh chu apa Isaac in phatthei na jouse Jacob aboh jeh ahi. Chule Esau in alung thim sunga hitin agel tan, “Kapa hin nikho jong hi sotta pon tin a kichai teng le keiman ka naopa Jacob hi ka tha ding ahi,” ati.
42 Un Rebekai šie Ēsava, viņas vecāka dēla, vārdi tapa pasacīti, un tā sūtīja un aicināja Jēkabu, savu jaunāko dēlu, un uz to sacīja: redzi, tavs brālis Ēsavs grib atriebties un tevi nokaut.
Ahin achapa alenjo Esau lungthim tohgon jouse chu Rebekah jah a aki seidoh khatan ahin Rebekah in mi asol'in achapa neojopa Jacob chu aga kousah in ajah a asei pehtai, “Ngaiyin na upa Esau khun nang thana ding in lungthim tohgon anei tai,
43 Un nu, mans dēls, klausi manu balsi, celies, bēdz pie Lābana, mana brāļa, Hāranā.
Chapa chingthei tah in ngai jin, tun kigong inlang kasopipa Laban kom Haran langa jam tan.
44 Un palieci pie viņa kādu laiku, kamēr tava brāļa karstums pāriet,
Hiche mun achun ni ejat hijong leh ga umtan na upa Esau lungdam kahsen.
45 Kamēr tava brāļa dusmas no tevis novēršās, un viņš to aizmirst, ko tu viņam esi darījis. Tad es sūtīšu un tevi vedīšu no turienes atpakaļ. Kādēļ lai jūs abus zaudēju vienā dienā?
Ama ahung lungdam a nabolset naho asuhmil hel'a ahung lungdam mong mong teng leh keiman mi hinsol ing ting nahung holdoh sah nang'e. Nang ni ucha nikhat a na manthah lhon ding ka nompoi.
46 Un Rebeka sacīja uz Īzaku: es esmu apnikusi dzīvot Heta meitu priekšā; ja Jēkabs sievu ņem no Heta meitām, (it) kā šīs ir no šās zemes meitām, - kam tad man vairs dzīvot?
Hichun Rebekah in Isaac komma aseiye, “Keiman hiche Hit mite numei ho kathei chim behset jeng tai, Ijem tin Jacob in hiche numei ho jin ahin kipui kit ding ka gel thei poi kathi lo tei ding ahi,” ati.
