Pirmā Mozus 25

1 Un Ābrahāms ņēma atkal vienu sievu, Ķeturu vārdā.

Potem si je Abraham spet vzel ženo in njeno ime je bilo Ketúra.

2 Un tā viņam dzemdēja Zimranu un Jokšanu un Medanu un Midijanu un Jisbaku un Šuahu.

Rodila mu je Zimrána, Jokšána, Medána, Midjána, Jišbáka in Šuaha.

3 Un Jokšans dzemdēja Šebu un Dedanu, un Dedana bērni bija Asurim un Latuzim un Leūmim.

Jokšán je zaplodil Šebá in Dedána. Dedánovi sinovi so bili: Ašurí, Letušéj in Leuméj.

4 Un Midijana bērni bija Ēfa un Efers un Hanoks un Abidus un Eldaūs; šie visi bija Ķeturas bērni.

Midjánovi sinovi: Efá, Efer, Henoh, Abidá in Eldaá. Vsi ti so bili Ketúrini sinovi.

5 Bet Ābrahāms deva Īzakam visu, kas tam piederēja.

Abraham je vse, kar je imel, dal Izaku.

6 Bet to lieko sievu bērniem, kas Ābrahāmam bija, Ābrahāms deva dāvanas, un vēl dzīvs būdams tos atstādināja no sava dēla Īzaka, pret rītiem uz austruma zemi.

Toda sinovom priležnic, ki jih je imel Abraham, je Abraham dal darila in jih poslal proč od Izaka, svojega sina, medtem ko je še živel, proti vzhodu, v vzhodno deželo.

7 Un šie ir Ābrahāma mūža gadi, cik ilgi tas dzīvojis: simts septiņdesmit un pieci gadi.

To so dnevi let Abrahamovega življenja, ki jih je živel, sto petinsedemdeset let.

8 Un viņš aizmiga un nomira labā vecumā, vecs un diezgan dzīvojis, un viņš tapa piepulcināts pie saviem ļaudīm.

Potem je Abraham izročil duha in umrl v lepi, visoki starosti, starec in bogat z leti in pridružen je bil svojim ljudem.

9 Un Īzaks un Ismaēls, viņa dēli, viņu apraka Makpelas alā, tā Hetieša Efrona, Coāra dēla, tīrumā, kas ir pret Mamri,

Njegova sinova, Izak in Izmael, sta ga pokopala v votlini Mahpéli, na polju Efróna, sina Hetejca Coharja, ki je pred Mamrejem,

10 Tai tīrumā, ko Ābrahāms bija pircis no Heta bērniem; tur Ābrahāms ir aprakts un viņa sieva Sāra.

polju, ki ga je Abraham kupil od Hetovih sinov. Tam je bil pokopan Abraham in njegova žena Sara.

11 Un pēc tam, kad Ābrahāms bija nomiris, tad Dievs svētīja Īzaku, viņa dēlu, un Īzaks mita pie Lekaj-Roī akas.

Pripetilo se je po Abrahamovi smrti, da je Bog blagoslovil njegovega sina Izaka in Izak je prebival pri izviru Laháj Roí.

12 Šie nu ir Ismaēla, Ābrahāma dēla, radu raksti. To Hāgare, tā Ēģiptiete, Sāras kalpone, Ābrahāmam ir dzemdējusi.

Torej to so rodovi Izmaela, Abrahamovega sina, ki ga je Egipčanka Hagára, Sarina pomočnica, rodila Abrahamu.

13 Un šie ir Ismaēla bērnu vārdi ar saviem cilts vārdiem: Ismaēla pirmdzimtais Nebajots, tad Ķedars un Adbeēls un Mibzams,

To so imena Izmaelovih sinov po njihovih imenih, glede na njihove rodove: Izmaelov prvorojenec Nebajót, Kedár, Adbeél, Mibsám,

14 Un Mizmus un Dumus un Mazus,

Mišmá, Dumá, Masá,

15 Adars un Temus, Jeturs, Navis un Ķedmus.

Hadád, Temá, Jetúr, Nafíš in Kedma.

16 Šie ir Ismaēla bērni, un šie ir viņu vārdi pēc viņu sētām un ciemiem, divpadsmit virsnieki par saviem ļaudīm.

To so Izmaelovi sinovi in to so njihova imena po njihovih mestih in po njihovih gradovih. Dvanajst princev glede na njihove narode.

17 Un šie ir Ismaēla dzīvības gadi: simts trīsdesmit un septiņi gadi. Un viņš aizmiga un nomira un tapa piepulcināts pie saviem ļaudīm.

To so leta Izmaelovega življenja, sto sedemintrideset let in izročil je duha ter umrl in bil zbran k svojemu ljudstvu.

18 Un tie dzīvoja no Havilas līdz Šurai, kas pretim Ēģiptes zemei, kur iet uz Asuru, visiem saviem brāļiem pretim viņš apmetās.

Prebivali so od Havíle do Šura, to je pred Egiptom, ko greš proti Asiriji. In umrl je v prisotnosti vseh svojih bratov.

19 Un šie ir Īzaka, Ābrahāma dēla, radu raksti. Ābrahāms dzemdināja Īzaku;

To so rodovi Abrahamovega sina Izaka. Abraham je zaplodil Izaka.

20 Un Īzaks bija četrdesmit gadus vecs, kad viņš par sievu dabūja Rebeku, tā Sīrieša Betuēļa meitu no Mezopotamias, Lābana, tā Sīrieša, māsu.

Izak je bil star štirideset let, ko je vzel za ženo Rebeko, hči Betuéla, Sirca iz Padan–arama, sestro Sirca Labána.

21 Un Īzaks no sirds pielūdza To Kungu par savu sievu, jo tā bija neauglīga; un Tas Kungs likās pielūgties, un Rebeka, viņa sieva, tapa grūta.

Izak je rotil Gospoda zaradi svoje žene, ker je bila jalova in Gospod je bil od njega izprošen in njegova žena Rebeka je spočela.

22 Un tie bērni stumdījās viņas miesās, - tad tā sacīja: ja tas tā, kam tad es tāda esmu? Un tā nogāja To Kungu jautāt.

Otroka znotraj nje pa sta se borila in rekla je: »Če je tako, zakaj potemtakem sem?« In odšla je, da poizve od Gospoda.

23 Un Tas Kungs tai sacīja: divas tautas ir tavās miesās un divējādi ļaudis šķirsies no tava klēpja, un viena tauta būs jo spēcīgāka nekā otra, un tas lielākais kalpos tam mazākajam.

Gospod ji je rekel: »Dva naroda sta v tvoji maternici in dve vrsti ljudstva bosta ločeni iz tvoje notranjosti in eno ljudstvo bo močnejše kakor drugo ljudstvo in starejši bo služil mlajšemu.«

24 Kad nu tas laiks nāca, ka tai bija dzemdēt, redzi, tad dvīņi bija viņas miesās.

Ko so bili dopolnjeni njeni dnevi, da bi rodila, glej, sta bila v njeni maternici dvojčka.

25 Un tas pirmais nāca ārā, pasarkans viscaur, kā spalvaina drēbe, un tie nosauca viņa vārdu Ēsavu.

Prvi je prišel ven rdeč vsepovsod, kakor kosmata obleka. Njegovo ime so poimenovali Ezav.

26 Un pēc tam viņa brālis nāca ārā; tas ar savu roku Ēsava papēdi bija satvēris, tāpēc viņa vārds tapa nosaukts Jēkabs. Un Īzaks bija sešdesmit gadus vecs, kad viņš tos dzemdināja.

Nató je prišel ven njegov brat, njegova roka pa je držala Ezavovo peto. Njegovo ime so poimenovali Jakob. Ko ju je rodila, je bil Izak star šestdeset let.

27 Un tie puisēni auga, un Ēsavs bija gudrs uz medīšanu un dzīvoja pa lauku, un Jēkabs tapa rāms vīrs un mājoja teltīs.

Fanta pa sta zrasla. Ezav je bil spreten lovec, človek polja, Jakob pa je bil preprost človek, ki je prebival v šotorih.

28 Un Īzaks mīlēja Ēsavu, tāpēc ka viņa medījums viņa mutei bija gards, un Rebeka mīlēja Jēkabu.

Izak je ljubil Ezava, ker je jedel od njegove divjačine, toda Rebeka je ljubila Jakoba.

29 Un Jēkabs bija vārījis kādu virumu; tad Ēsavs nāca no lauka un bija piekusis; un Ēsavs sacīja uz Jēkabu:

Jakob je kuhal juho, Ezav pa je prišel iz polja in je bil oslabel.

30 Dod man jel ēst no tā sarkanā, no tā sarkanā (viruma), jo es esmu piekusis; tādēļ viņa vārds ir nosaukts Edoms (Sarkanais).

Ezav je rekel Jakobu: »Nahrani me, prosim te, s to isto rdečo juho, kajti oslabel sem.« Zato je bilo njegovo ime imenovano Edóm.

31 Tad Jēkabs sacīja: pārdod man šodien savu pirmdzimtību.

Jakob je rekel: »Prodaj mi danes svojo pravico prvorojenstva.«

32 Un Ēsavs sacīja: redzi, man taču jāmirst, ko tad man palīdz tā pirmdzimtība?

Ezav je rekel: »Glej, jaz sem na točki smrti. Kakšno korist mi bo storila pravica prvorojenstva?«

33 Tad Jēkabs sacīja: zvērē man šodien. Tad viņš tam zvērēja un pārdeva Jēkabam savu pirmdzimtību.

Jakob je rekel: »Danes mi prisezi.« In prisegel mu je ter svojo pravico prvorojenstva prodal Jakobu.

34 Un Jēkabs deva Ēsavam maizi un to lēču virumu, un tas ēda un dzēra un cēlās un aizgāja. Tā Ēsavs nicināja savu pirmdzimtību.

Potem je Jakob dal Ezavu kruh in lečino juho. Ta je jedel, pil in vstal ter odšel svojo pot. Tako je Ezav preziral svojo pravico prvorojenstva.